Process. Atvērto durvju dienas 3 jaunbūvēs Rīgā

Turpinās atvērto durvju dienu pasākumi arhitektūras objektos saistībā ar izstādi Process. Kā rodas laba arhitektūra? Šonedēļ apskatei tiks atvērta biroju ēka Ķīpsalā (Arhitektonika), Latvijas Krājbankas ēka (Sarma un Norde) un baznīca Purvciemā (Uģis Šēnbergs, arhitekts).

4.martā plkst.12.00

Atvērto durvju diena biroju ēkā Ķīpsalā, Matrožu ielā 15
Projekts: 2004—2006
Realizācija: 2007
Arhitekti: Arhitektonika (Ingurds Lazdiņš, Jānis Kravalis, Gundars Barons, Kaspars Suipe)
Ekskursiju vada Ingurds Lazdiņš
Uz ekskursiju jāierodas norādītajā laikā. Pēc objekta apskates ap 13.30 būs iespēja turpināt sarunu ar arhitektu un paēst pusdienas (par savu naudu) biroju ēkas ēdnīcā.

Pēc būvniecības uzņēmuma RBSSkals pasūtījuma projektētās ēkas apjomi risināti, veidojot apzinātus telpiskos kontrastus. Arhitekts īpašu uzmanību pievērsis torņveida daļai, jeb bumbierim, raksturojot to kā unikālu, plastiskas formas betona karkasu ar nesošu funkciju. Ēkā ir pielietoti konceptuāli telpu plānošanas principi, arhitektu ziņā bijis arī interjera un individuālo mēbeļu priekšlikums. Objekts ir ievērojams arī ar to, ka ieskicē Ķīpsalas attīstību aiz vēsturisko ēku grupām Daugavas krastā iepretim iecerētajam Laikmetīgās mākslas muzejam Andrejsalā.

7.martā plkst.14.00

Atvērto durvju diena Latvijas Krājbankas biroju ēka J.Daliņa ielā 15
Projekts: 2005—2007
Realizācija: 2005—2007
Arhitekti: Sarma un Norde (Visvaldis Sarma, Aleksandrs Nedzveds)
Ekskursiju vada arhitekts Visvaldis Sarma
Uz ekskursiju jāierodas norādītajā laikā, dalību iepriekš piesakot (vārds, uzvārds, darba vai studiju vieta) Danielai Zacmanei: daniela@sarmanorde.lv

Astoņstāvīgā ēka ir veidota kā kubs, kuru iekļauj liekta betona formas. Arhitekti uzsver, ka kubam piemīt bankas cienīgas īpašības — stabilitāte un konservatīvisms. Stiklotā fasāde savukārt ir vēstījums par atklātību. Projektā realizēta nepieciešamība radīt veselīgu darba vidi bankas darbiniekiem un labvēlīgu atmosfēru saskarsmei ar klientiem. Iekšējo komfortu nodrošina plānojuma mobilitāte un transformācijas iespējas. Kā īpašu vērtību arhitekti min «dzīvā gaisa» avotu katrā darba kabinetā, kas realizēts vismaz viena verama loga veidā.

8.martā plkst.12.00—14.00

Atvērto durvju diena Sv.Trīsvienības baznīcā Rīgā, Deglava ielā 63a
Projekts: 1997—2007
Realizācija: 2000—2007
Arhitekti: Uģis Šēnbergs, arhitekts (Uģis Šēnbergs, Vita Balode, Zigurds Greivulis, Zigmārs Jauja)
Ekskursiju vada arhitekts Uģis Šēnbergs

Ēka, kas projektēta vēl 90.gados, apkārtnē izceļas gan ar ekspresīvo formu, gan krāsojumu. Tās arhitektoniskā vērtība un laikmetīga kvalitāte tomēr meklējama interjerā, kur vislabāk izdevies realizēt jumta un apjomu ģeometriju. Īpaša ir arī 6 x 10 m lielā altārglezna, kas uzskatāma par lielāko Latvijā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
37 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Arša

Neilgi pēc gleznas ierašanās Sv. Trīsvienības baznīcā, bija dzirdams viedoklis, ka ir pavisam nelāgi – laikmetīgā baznīcā, pilnīgi un galīgi nelaikmetīga altārglezna, kas nojauc visu interjeru.

Liela jau glezna ir, bet vai ar to pietiek?

Blokz

varbūt interjers nojauc gleznu?

>

Karīna

Vai tā ir fotomontāža?

Bet gleznai nav ne vainas. Sevišķi izdevies tās centrālais tēls – Kristus virs Jordānas ūdens un gaismas apļiem. Fons – tas gan ne visai… Pārāk daudz brūnu toņu tajos mākoņos…

Man lielāki iebildumi ir pret veclaicīgo ērģeļu prospektu, kas neiederas modernajā interjerā. Bet laikam draudze finansiāli nevarēja atļauties jauna instrumenta pasūtīšanu, un labprāt pieņēma kā dāvanu simtgadīgas ērģeles no kādas ārzemju baznīcas.

i

Altārgleznu vajadzēja pasūtīt Kristianam Brektem…

mixmaster

Arhitektonikas priekšā, ka rbs ēkā spēja atrisināt tos 1000+1 mezglus, kurus diktējā pašu radītā arhitektūra. reāls piemērs, kā var iekulties lielā darbu daudzumā, detalizējot ekspresīvu formu.

zīlīte

Paldies I.Lazdiņam par biroju ēkas Ķīpsalā izrādīšanu! Lai arī neesmu šī betona – stikla stila piekritēja, tomēr ēka likās gana interesanta un tajā bija daudz gan labu, gan diskusiju vērtu lietu. Bija tādas detaļas, kuras aplūkojot dabā, man tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tā projektēt nedrīkst. Dažās vietās likās, ka telpiskie paņēmieni ir pretrunā ar ērtu un racionālu funkciju, bet kopumā objekts ir interesants. Starp citu, tas efektīgi izskatās arī no Daugavas puses, braucot uz centru ar kuģīti. Ļoti gribētos, lai šim objektam, kāds kolēģis cieši blakus neieprojektētu kādu citu apjomu, kas "noēstu" mērogu, kā tas jau ir noticis dažās… Lasīt vairāk »

a.s.

Tik daudz sarežģītu konstrukciju un formu bez nevienas zaļas domas! Kā tas šodien iespējams? Kā to izskaidrot?

zvirbulis

Bet kāds bija tas jumts virs šī nožēlojamā kociņa? Pliks bleķis! Varēja būt zālīte. Bēdīgi! Kokus vajag un arī krūmiņus! Tagad nav kur putniņiem uzlaisties!

::

kurš tad mīl putniņus

tie tak ķēzī virsū

IDS

Man šī ēka atgādina čiekuru, bumbierim ir cita forma:0), bet visumā interesants un pārgalvīgs risinājums. Vairākus gadus atpakaļ, kad nebija man pašam sava dizaineru biroja un strādāju es kompānijā, kas stiklo ēku fasādes man bija tā iespēja tāmēt šo objektu, nu es jums teikšu tas nebija viegli + logi bija tā ieprojektēti, ka nezināju kā tos atvērt:).

Kopumā interesants risinājums, tā atšķirās no pārējām modernajām ēkām, tā ir kā personība, kurai ir savi plusi un mīnusi.

zīlīte

Varbūt zīriņiem iepatiksies tukšais jumts. Tad būs ko vērot no bumbiera.

IDS

Man šī ēka atgādina čiekuru, bumbierim ir cita forma:0), bet visumā interesants un pārgalvīgs risinājums. Vairākus gadus atpakaļ, kad nebija man pašam sava dizaineru biroja un strādāju es kompānijā, kas stiklo ēku fasādes man bija tā iespēja tāmēt šo objektu, nu es jums teikšu tas nebija viegli + logi bija tā ieprojektēti, ka nezināju kā tos atvērt:).

Kopumā interesants risinājums, tā atšķirās no pārējām modernajām ēkām, tā ir kā personība, kurai ir savi plusi un mīnusi.

Juhanson The Great

visi tik par to Ķīpsalas māju vien, bet vai kādi kritizētāji un slavētāji apmeklēja arī to Krājbanku un Purvciema baznīcu?

Arša

Neilgi pēc gleznas ierašanās Sv. Trīsvienības baznīcā, bija dzirdams viedoklis, ka ir pavisam nelāgi – laikmetīgā baznīcā, pilnīgi un galīgi nelaikmetīga altārglezna, kas nojauc visu interjeru.

Liela jau glezna ir, bet vai ar to pietiek?

Blokz

varbūt interjers nojauc gleznu?

>

Blokz

man glezna rādās normāla

>

Karīna

Vai tā ir fotomontāža?

Bet gleznai nav ne vainas. Sevišķi izdevies tās centrālais tēls – Kristus virs Jordānas ūdens un gaismas apļiem. Fons – tas gan ne visai… Pārāk daudz brūnu toņu tajos mākoņos…

Man lielāki iebildumi ir pret veclaicīgo ērģeļu prospektu, kas neiederas modernajā interjerā. Bet laikam draudze finansiāli nevarēja atļauties jauna instrumenta pasūtīšanu, un labprāt pieņēma kā dāvanu simtgadīgas ērģeles no kādas ārzemju baznīcas.

i

Altārgleznu vajadzēja pasūtīt Kristianam Brektem…

Blokz

jau iztēlojos kas tur sanāktu>

mixmaster

Arhitektonikas priekšā, ka rbs ēkā spēja atrisināt tos 1000+1 mezglus, kurus diktējā pašu radītā arhitektūra. reāls piemērs, kā var iekulties lielā darbu daudzumā, detalizējot ekspresīvu formu.

zīlīte

Paldies I.Lazdiņam par biroju ēkas Ķīpsalā izrādīšanu! Lai arī neesmu šī betona – stikla stila piekritēja, tomēr ēka likās gana interesanta un tajā bija daudz gan labu, gan diskusiju vērtu lietu. Bija tādas detaļas, kuras aplūkojot dabā, man tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tā projektēt nedrīkst. Dažās vietās likās, ka telpiskie paņēmieni ir pretrunā ar ērtu un racionālu funkciju, bet kopumā objekts ir interesants. Starp citu, tas efektīgi izskatās arī no Daugavas puses, braucot uz centru ar kuģīti. Ļoti gribētos, lai šim objektam, kāds kolēģis cieši blakus neieprojektētu kādu citu apjomu, kas "noēstu" mērogu, kā tas jau ir noticis dažās… Lasīt vairāk »

Ķēniņš Zaķēniņš

Es gan RBSskals ēku ierindotu Bietes kandidātos. Vai ta pasūtītāji paši nemaz nekreņķējas, ka arhitekts viņu naudu izšķiedis par atrakciju, ko reti kurš redz, jo bundulis ieprojektēts otrpus ēkai? Tā nu lielais skaistums no centra puses nemaz nav redzams. Kā arī tiem, kas bundulī iekšā sēž – jāskatās uz panīkušāko Ķīpsalas galu ar noliktavām un aizaugušām pļavām. Daudz vairāk būtu saprotams, ja bundulis būtu Daugavas pusē – no tā logiem pavērtos tiešām lieliska panorāma. Nezinu, kā arhitekts to izskaidro pasūtītājam, bet mazliet jocīgi tas šķiet gan. Savā ziņā šī Ķīpsalas ēka kopā ar ReRe māju pie Jūrmalas šosejas paliks kā… Lasīt vairāk »

Evelīna Ozola

zaķēniņ, re, cik tu konservatīvs tomēr esi – lieliska panorāma, tavuprāt, ir tikai uz Daugavas pusi. Es gribētu apgalvot, ka no bumbiera logiem ir ne mazāk slikts skats uz kreiso krastu, iespēja vērot, kā tas mainīsies. Podrags jau šodien izskatījās krietni patīrīts. Bez tam – Ingurds izskaidroja, kāpēc tas nav Daugavas pusē. Ne visam var piekrist, bet viņa domu gājiens tagad skaidrs.

kas patika – krastmala ar veloceliņa fragmentu. ielāpiņu pie ielāpiņa, un kādreiz varēs izbraukt ķīpsalu visā garumā.

Lelle

Es arī piekrītu, ka bumbiera novietojums ir gana pamatots. Jebkurā gadījumā ēkai pie upes būs logi, no kuriem upe nebūs redzama. Turklāt bumbieris dos iespēju sevi aplūkot no tiem logiem, kas nāks pašreizējo brikšņu un dubļu laukumu vietās.

viator

ingurds tak izskaidroja, kāpēc uzirdināts uz pārdaugavas pusi un kāpēc gludāks uz upi. par naudas izšķiešanu – pieņemu, ka sarežģītība bija viens no pasūtītāja (būvkompānijas) uzstādījumiem, lai demonstrētu savu meistarību.

liels paldies par ekskursiju.

vienīgais, kas kaitināja – kantainā apjoma jumta ainava skatā no bumbiera augšējiem stāviem uz upes pusi. varēja drusku inteliģentāk.

zīlīte

Zaķēniņam nav taisnība, ka no bumbiera vajadzētu vairāk redzēt Rīgu. Biroji ar lielāko ietilpību bija zemajā apjomā – tātad vairāk cilvēku var priecāties par skaisto panorāmu. Bumbiera lielākais trūkums ,manuprāt, bija tas, ka biroja platība jeb lietderīgā platība sanāca pārāk maza salīdzinot ar kāpņu, lifta, WC un liftu halles platību. Domāju, ka tas arī ir ši projekta vājākā vieta, ka tā vietā lai uztaisītu 5 reizes lielāku bumbieri (kā teica pats autors), kas attaisnotu šo formu un funkciju, arhitekts tomēr nav varējis atrisināt un pārliecināt pasūtītāju, ka no šī bumbiera jāizņem evakuācijas kāpnes un lifts, lai biroja telpa būtu pēc… Lasīt vairāk »

a.s.

Tik daudz sarežģītu konstrukciju un formu bez nevienas zaļas domas! Kā tas šodien iespējams? Kā to izskaidrot?

Andis Sīlis

Vai tad neredzēji, ka koks iestādīts augšā uz lodžijas? A Tu saki "nevienas"…

Ingurds Lazdiņš

mīļā Ausma, domāju, ka īpaši atzīmējams varētu būt kaut vai pasūtītāja un arhitekta lēmums VISU brīvo priekšlaukuma teritoriju atstāt zālājam, tajā pat laikā autostāvvietas ar paredzēt pietiekami dārgā pazemes izbūvē, turklāt dabiski izgaismotā

vai tas ir tik maz?? vai tas nav pamanāmi?

zīlīte

Koks taču jau bija aizkaltis. Neticu, ka tas tur augs! Būs jādomā, kāds cits koks vai augs. Bet terase bija riktīgi forša.

zvirbulis

Bet kāds bija tas jumts virs šī nožēlojamā kociņa? Pliks bleķis! Varēja būt zālīte. Bēdīgi! Kokus vajag un arī krūmiņus! Tagad nav kur putniņiem uzlaisties!

::

kurš tad mīl putniņus

tie tak ķēzī virsū

37
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x