Arhitektu savienība sadarbībā ar
biedrību Passive House Latvija uzsāk lektoru atlasi projekta Enerģiju
taupoša būvniecība Latvijā apmācību programmai par enerģiju taupošu būvju
projektēšanu.
Kā zināms, Passive House Latvija
iesaistot LAS darbu pie vērienīgā projekta Enerģiju
taupoša būvniecība Latvijā uzsāka janvārī. Projekta ietvaros abas biedrības
sadarbojas kopīgam mērķim: Latvijā pastāvošo arhitektūras projektēšanas un
būvniecības praksi pārveidot par enerģiju taupošu.
2010.gada pirmajā ceturksnī
notiks 6 dienu bezmaksas apmācības kurss 20 potenciāliem lektoriem par enerģiju
taupošu būvju projektēšanu, būvniecību un Latvijas, Vācijas un Norvēģijas
pieredzi un metodēm. Gada nogalē šie lektori pēc projekta ietvaros sagatavota
apmācību materiāla novadīs 2 dienu interaktīvu apmācību kursu jomas
profesionāļiem un interesentiem Rīgā un reģionos.
Pieteikuma anketa lektoru
apmācībai
Anketas lūdzam iesūtīt līdz š.g.
28.februārim uz marite.sprudzane@gmail.com
Latviešiem raksturīga tieksme visu pārķert, kārtējais piemērs. Valstij nav naudas skolām, cilvēki bez darba, bet kaut kur augšā parādās pasīvo māju ieviešanas tendences, kuras nu visi metīsies iedzīvināt. Enerģiju taupoša būvniecība – tas nav tas , kas tiek propogandēts. Lai saražotu parastu akmens vati, tiek iztērēti milzu enerģētiskie resursi. Pasīvās mājas – tas nozīmē milzu vates klucis, māja bez apkures u.t.t. Vai kāds ir aptaujājis pirmās pasīvās mājas iedzīvotājus Ģipkā, kā gāja šogad – vai nesala? Tā vien izskatās, ka vates ražotāji tūlīt saberzēs savas mazās alkatīgās rociņas un pabalstīs visus šos pasākumus. Ir taču LBN, nu ko vēl kāds… Lasīt vairāk »
Fibrolīts jau ari ir
Jaunais bizness – zaļais bizness!
Letiņu lētticīgums vienkārši fascionē. Katru brīdi ir jāizdomā kāds burbulis, kurā tad nu visiem spēkiem iepūst. Saskalojam smadzenes un uz priekšu ar jauniem māņiem, sastāstam dieva zīmes, gan jau kāds uzķersies un noticēs.
Ilgtspējība un Ekoloģija tagad būs slaucamā govs uz ilgu laiku, uz kā daudzi varēs uzvārīties, kamēr pašiem muļķiem tas neapniks.
Izskatās, ka iepriekšējos komentārus rakstījuši arhitekti, kas sāk bažīties par savu vietu zem saules, jo kā redzams viņu zināšanas par pasīvu ēku būvniecību ir ļoti virspusējas un kuram gan vajadzīgi tādi arhitekti, kas nevar uzprojektēt laikmetam atbilstošu arhitektūru 🙂
Pasīvās mājas koncepts radies pirms ~14 gadiem. Pavisam nesen. Tur nav īsti ko sabīties, – rezultātā latvijā uzbūvēs aptuveni 10 mājas un vēl 12 ,piemēram, nosiltinās, lai saprastu, ka arhitektūra kā māksla principā ar šo konceptu tiek kropļota. Šis ir arhitektūras lielā koka nokaltušais zars, kuru droši vien pavisam drīz kāds nozāģēs ar diezgan tuvu konceptu, bet citā izpildījumā. Tā kā sabīties nav par ko….
vai arī otrādāk :)) vice versus!
apbrīnojami, ar kādu pārliecību daži jaunuļi turās pie mākslas piesaukšanas, kā glābiņa no praktiskuma, vienkāršības, efektivitātes…
vai tomēr gadījumā nav tā, ka architektūra tomēr ir BŪVNIECĪBAS māksla, un nevis katra privāto abstrakciju poligons?!!
kurš zars nokaltīs, vēl paskatīsimies
lai veicas!
Izejot no pozīcijas, ka būvniecība kā process mūsdienu apstākļos nav un praktiski nevar būt patiesi ilgtspējīgs (ne holandiešu dīvaino formu kluči ar neregulāriem lodziņiem par ko fano vieni, ne mākslīgi vai dabīgi ventilētās austriešu protestantu pasīvās māla sienu mājiņas, par kurām acīmredzot fano otri), rodas vēl viens, visnotaļ provokatīvs scenārijs – ja nu pakāpeniski nokalst viss mežs? Vai ilgtspējības augstākā pakāpe nav ‘nebūvēt vispār’, un vai vienmēr uz izvirzītu arhitektonisku problēmu ir jāatbild ar arhitektūru (īpaši laikā, kad citas nozares, it īpaši e-nozare, eksponenciālā ātrumā audzē savu potenicālu?) Maskējoties zem zaļām lapiņām un ūdens lāsītēm, ietinoties biezākā naftas produktu vai… Lasīt vairāk »
Jautājums nav par arhitektūtu un prašanu bet par ideoloģiju, kas pašmērķīgi vecās vērtības maina pret jaunām. Argumentus vienmēr var atrast da jebkam, vajag tikai nedaudz piepūles un pārdosim pat ūdeni slīkonim.
Eiropas Parlaments 2009.gada aprīlī ir pieņēmis lēmumu, ka visām jaunajām ēkām jābūt ar nulles enerģiju sākot no 2019. gada. Protams, var cerēt uz pasaules galu 2112 un nebūs jāmaina vērtības – es tērēju, tātad es esmu.
Eiropas Parlaments ir nevis pienemis šādu lēmumu, bet nācis ar šādu aicinājumu. Diez vai tas taps par likumu un realitāti, – lasiet atsauksmes par šo aicinājumu Internetā.
"Energy Performance of Buildings Directive (EPBD) – Political agreement reached between the Council and the European Parliament An agreement between the European Parliament and the Council on EBPD has been reached on 17 November 2009. They agreed that the key to the implementation of the reinforced legislation would be appropriate funding. As a result, an article on financial incentives at both the national and EU levels, was added to the directive. The new legislation will require member states to list incentives from technical assistance and subsidies to low interest loans by mid-2011 for the transition to near zero-energy buildings. All… Lasīt vairāk »
Kādā konkrētā veidā uz šīs direktīvas bāzes mēs celsim savu labklājību? Eiropas direktīvas varbūt ir domātas bagātajām Eiropas valstīm, bet Latvijai, kur valsts ir tikai de facto maksātnespējīga un nākošgad jānogriež 400 miljoni? Ko darīs tas lauku skolnieks, kas sēdēs neēdis nosiltinātā ēkā? Sory, nejauksim šīs lietas, bet tas būs faktiskais rezultāts pēc gada un ilgākā perspektīvā raugoties, šīs nosiltinātās ēkas var izrādīties nevienam nevajadzīgas. Ko tad? Direktīva būs izpildīta, bet vietējo latviešu vairs nebūs. Totāls nihilisms valda valstī, kur bezdarbniekam maksā 100 LVL stipendiju, bet ES projektiem tiek tērēti nenormāli līdzekļi, pilnīgi tukšā. Vai latvieši tiešām ir supermuļķi?
sports rāda, ka letiņiem veicas disciplīnās, kas saistītas ar traukšanos no kalna uz leju!
Protams, jo jaunas ēkas uzcelt neviens nespēs un veco ēku īpašnieki varēs kāst piķi ar īres maksām:) Tagad redzam kas nolobējis šos EP lēmumus.
Droši vien iesūtīšu savu iesniegumu, BET …(Godžas manierē) mani interesē. 1. Ilgspējība nebūt nav vienāds ar pasivitāti, vai ne? Un kā tad ar pārējiem 80-90% ilgspējīgas arhitektūras ieročiem? 2. Kāda eko "pēda" akmensvates daudzumam,kas nepieciešams bonusā? Jo pasivitāte kā reizi tomēr stipri korelē ar šī materiāla lietojamību, labi pieņemu liekam eko-vati (pārstrādātu makulatūru ar kādu nekādu ķīmijas apstrādi), bet tā taču maksā bonus cipariņus, kā ir ar bonus cipariņu nopelnīšanas eko"pēdu"? 3. Konvencionālā ,efektīvi nosiltinātā ēkā vēdināšana parasti ir dabiskā, pasīvajā tā ir mākslīga, kā ar aparāta un trubu ražošanas eko"pēdu" nemaz nerunāsim par cipariņu"eko" pēdu? P.S. Par to ir… Lasīt vairāk »
Labi jautājumi, Renār! 1. Enerģijas komponente, piemēram, BREEAM vērtējumā ir 19%. Varam pieskaitīt vēl vismaz 10 no 15% veselības un labklājības komponentes, kuru risina PH tehniskais standarts – gaisa kvalitāte, iekštelpu temperatūras režīms, aukstuma starojums utt. Lai panāktu augstu būvniecības kvalitāti un pārbaudāmu rezultātu, nepieciešama liela daļa no 12 menedžmenta (t. sk. kvalitātes kontroles) procentiem. Kopā vismaz 35% sanāks. Ar BREEAM adaptāciju Latvijā nodarbosies Zaļās mājas. Būs interesanti redzēt rezultātus kādai reālai ēkai. 2. Lūdzu konkrētus "bonus" cipariņus celulozes siltumizolācijai salīdzinājumā ar minerālvati – manuprāt, izmaksas ir praktiski vienādas vai mazākas celulozei, vai jo īpaši kūdrai (Latvijas materiāls, "Izotorf"). 3.… Lasīt vairāk »
1. Redzi , pie Tevis paša piesauktās versijas tikai 1/3 no ilgspējības ko "menedžē"PASSIVE House. Man personīgi daudz pieņemamāki ir BREEAMs un LEEDs principi (nepretendējot uz smalkām zināšanām), tomēr tiek aptverts plašāks apstākļu spektrs. Bet Tu jau zini veco, labo principu, lai oponentu sakautu tas ir jāiepazīst. ;-] To arī darīsim. 2. Protams nevainības prezumpcija strādā Tavā labā, ja es ko gribu pierādīt par Tavu sliktumu es lieku pierādījumus galdā,līdz tam Tev kā pirmajam apgalvojuma izteicējam ir taisnība, man ir slinkums rakņāties pa tīklu, bet pajautāšu netieši saistītus jautājumus. Kā korelē akmensvates siltumvadībspējas ar ekovati, vai pat kūdru,vai tiešām atšķirības… Lasīt vairāk »
"Starp citu Vides ministrijas semināra kuluāros , kur Tu nebiji ieradies, slimības dēļ, kā reizi mērķauditorija, augsskolu saimn.daļas kurnēja neslēpjoties par to pašu tēmu." Netturi sveci zem rakstāmgalda, klāj vaļā sīkāk un neaizmirsti pastāstīt ko pats tur darīji.
Ko Tu vēlies uzzināt sīkāk? Kurnēšanu?
Kas Tev par daļu, ko darīju es? Tā jau ir mana personiskā darīšana,neba tagad kādai anonīmai personai atskaitīties.
nu par kurnēšanas iemesliem protams, savādāk tā vienkārši "nepatīk un viss" sanāk.
Vai tād patiešām tā vienkārši garām gāji, vai tomēr kāda maza interesīte tajā visā ir, ko a?
Tu taču neesi bērns un saproti ,ka projektēšanas bizness augstskolas saimn. daļai ir pie kājas kurš ko darīs, galvenais dabūt "piķi", kur projektētāju daļa ir viegli sakot niecīga, bet tomēr neskatoties uz visu kungi un dāmas kurnēja , ka projektētāju konkurss ir nu tāds dikti vienā virzienā, tas nozīmē ,ka laikam nav jau tā interese tik neslēpta.
Par mani jau teicu, KAS TEV PAR DAĻU? Ar tādu pašu motivāciju es Tev varu pajautāt, kā Tev ar dzimumdzīvi šonedēļ bija?
par 1. acīmredzot kurnēja tāpēc ka pārak caurspīdīgs viss sanācis un noteikukumi nav kārtīgi izlasīti.
par 2. hm ka tik nesanāk viegls sasārtums vaigos,;)
Cienījamais ex-kolēģi, pārāk jau caurspīdīga retorika,un ~4 gadi vienā telpā nav maz, lai pēc vārdu konstrukcijām neatpazītu.
1. Par noteikumu neizlasīšanu un tāda stila pārmetumiem, ļausi pasmīnēt.
2. Tavai zināšanai kolēģi tas, ko ,kur es daru darba jautājumos( jo sevišķi savu darbu veicu likumīgi un neveidoju savā labā ietekmējošas konstrukcijas valsts ,pašvaldību līmenī) ir tik pat smalks jautājums publiskā vidē cik jautājums par gultaspriekiem. Pieklājīgā sabiedrībā , labi audzināti ļaudis, parasti šādiem jautājumiem, nebārstas un pat ja pasprūk jautājums, atbildi neviens negaida. Vai vēlies kā savādāk ;-]
nu tad jau būs tā lieta noritējusi trijatā, kā izskatās….
"… neveidoju savā labā ietekmējošas konstrukcijas valsts ,pašvaldību līmenī" Nu, kārtis galdā.
1. Tevis piesauktās versijas "menedžē"PASSIVE House. Man pieņemamāki ir BREEAMs un LEEDs principi. Tu zini, ir jāiepazīst. 2. es gribu pierādīt Tavu sliktumu, Tev apgalvojuma izteicējam ir taisnība, man ir slinkums. Kā korelē siltumvadībspējas kā uzvedās ekomateriāls pats zini. 3. Demagoģija! es ar krāsnīm? ar konvencionālajiem katliem man neliedz lietot, es neteicu nav jāsiltina, darīt to saprātīgā daudzumā. 4 mēs esam, es uzskatu, Tu saproti, nav pasaule ļautiņi, kam rūp kukainīts, zivtiņa, ozola kronis, stirnas, griezes. ir forši.( es tā nevaru, bet tas tā). pasauli vada ģeopolitika, saistīta ar interesēm. plebss nav kustināms. Tas ir ardievas gadsimtiem. plebsu EGO- piespiest,… Lasīt vairāk »
tomēr kaut kā ar pienākumu korektors netiek galā, tāds *.jpg sanāk maksimālā smooth’ā un kompresijā.neredz bildi. ;-]
Ir direktīva, ir formula siltumpretestībai. Ir paroc tenax isover sant goben. Ir paraug būdiņu stils skandināvijā ko taisīt uz konveijera un var sakrāmēt kaudzēs. Nav jādomā par mikroklimatu, masu , enerģijas akumulāciju, diennakts svārstībām, mitrumiem un izgarojumiem. Var pozitīvi atšķirties un pozicionēties pseidoprogresa saulē nerokot dziļi, nepētot un nedomājot , bet tikai smeļot ar caurkritušu ārzemnieka karoti. Tad blakus Latvijas laika- staļina laika- Hruščova laika ..u.t.t. bus burbuļa laika brīnumi. Bet gan jau bus vinnetāji tie , kas jaunos izaicinājumus savienos ar mūžīgajām celtniecības vērtībām. To mājas stāvēs un tos atcerēsies pat tad ja tās taps burbuļu laikā.
Jūs, LX, teicami raksturojāt "trekno gadu" būvpraksi lielākajā daļā gadījumu – bija gan tenax, gan paroc, gan siltumpretestība, gan caurkritusī karote, un tagad hruščovkām blakus ir redzami tukši vai pustukši, bieži neapkurināti nami (vienam Tukumā nupat jumts iebruka, http://www.die…i-iebruk-jumts).
Burbulis ir beidzies, un tas ir labi. Pēcburbuļa būvniecībai ir jābūt pamatotai un kvalitatīvai, arhitektiem tagad būs gana laika ar šo jautājumu kārtīgi nodarboties.
Tautas debilizācijas process turpinās. Jaunās doktrīnas mērķis ir manipulēt ar vispārpieņemtām un zināmām vērtībām zem tā slēpjot alkatīgas biznesa intereses. Runāt un diskutēt varam, tikai lūdzu par muļķiem gan mūs neturat.
Tiem, kuri apmeklēja pirmo mūsu rīkoto semināru 8. un 9. decembrī, droši vien, atmiņā palicis lektors Francs (Franz Freundorfer), puisis ar koka šlipsi. Pēc mūsu pasākuma viņš devās uz Tallinu (pakaļ atbrauca auto ar šoferi – laikam jau igauņiem bija svarīgi Francu dabūt uz vakariņām Tallinā laikus). Kas gan viņam tur bija darāms 10. un 11. decembrī? Lūk: http://sise.tt…ence_final.pdf Varbūt gudrākajiem no gudrajiem latviešiem ir kas sakāms par lēnajiem igauņiem? Ko latviešu arhitekts, zinātnieks vai politiķis varētu pastāstīt šādā konferencē mūsu kaimiņiem? Varbūt to, ka "Jaunās doktrīnas mērķis ir manipulēt ar vispārpieņemtām un zināmām vērtībām zem tā slēpjot alkatīgas biznesa… Lasīt vairāk »
Zaļā lieta ir kārtējais burbulis, kurš tiek šobrīd pūsts. Nu nebūsim naivi. Ir piedzīvots gan dot.com burbulis, gan nekustamo īpašumu burbulis, šis ir nākošais. Viss tas orientēts uz patēriņa pieaugumu ( nenoliegsi, ka izmaksas būvniecībā ir 15-20% ) lielākas nekā parasti. Enerģija, kas tiek patērēta visu zaļo iekārtu ražošanai daudzkārt pārsniedz ieguvumus ( atskaitot protams rūpnieciskās iekārtas un vietas, kur tās ir patiešām izdevīgi izvietot ). Šobrīd šis burbulis pilnīgi nepamatoti tiek pūsts arī Latvijā, tas protams superīgi veicinās visu Eiropas ražotāju noietu un patēriņa rats turpinās griezties. Tā kā tēma par Domāt vajag ir pilnīgi pamatota. Vajag domāt, vai… Lasīt vairāk »
Jā un starp citu, kā jutās pirmās pasīvās mājas lietotājo šoziem, ir kādas atsauksmes?
man aizkrāsnē bija labi un tev atbilstoši LBNam vilka uz kājām.
Tas nozīmē, ka Tu aizkrāsnē dzīvodams ilgi neizvilksi, jo Tu būsi apmānijis savu imūnsistēmu – komforts mēdz arī nogalināt… Ar LBNiem viss kārtībā. Bet pētījums par ietekmi uz veselību, tiem kas dzīvo pasīvajās mājās nav veikts, un to arī 14 gadu laikā nevar izdarīt.
Iesaku noskatīties The Obama Deception YouTube, tur varēsiet smelties atziņas, ka esam uzsēdināti uz āķa.
Kāpēc vajag tik ļoti sarežģīt lietas. Viss ģeniālais ir vienkāršs un igtspējīgs, taču viss kas ir samudrīts un komplicētais ir īslaicīgs un iznīkstošs, jo haoss agri vai vēlu dara savu un salaiž lietas postā. Šobrīd izskatās ka mēs nerunājam par racionālismu, bet gan par to, kā radīt jaunus labirintu mudžekļus, kur orientēties pratīs tikai izredzētie. Laikam jau tāda ir tā pasaules kārtība – kur vinnē tas, kurš raksta spēles noteikumus, līdzīgi kā ar mūsu Eiropas struktūtfondu naudas apguves noteikumiem:)
Sveiki, kolēģi! Šodien piedalījos jaukā konferencē par Zaļo Publisko Iepirkumu Latvijā. Manas 45 minūtes sniegainā ceturtdienas pēcpusdienā par 50% bija veltītas pragmatiskai likumu lasīšanai (un likumi, mums LR, ir tīri glīti, tikai burtus un ciparus jāpazīst); un par otriem 50% emocionālai arhitektu cunftes goda aizstāvībai – par zināšanām, par adekvātiem termiņiem un laiku domāšanai, par ēkām, kuras rekonstruētas turēsies ilgāk par 5 gadiem ne nieka nezaudējot no sava skaistuma iekšpusē un ārpusē. Un par sadarbību. Un par to, kā ierēdņi varētu samazināt laiku papīru izstrādei, atstājot vairāk laika projektēšanai. Tāpēc, kolēģi, no sirds aicinu vairāk lasīt labos likumus, sekot informācijai,… Lasīt vairāk »
Likumus var droši nelasīt, jo tīrā veidā tos var uzkārt vien uz nagliņas. Reāls spēks ir uz šo likumu pamata pieņemtiem noteikumiem, pavēlēm, rīkojumiem, instrukcijām iekšējai un publiskai lietošanai (pie tam jārēķinās arī ar tām iekšējām/classified) utt. "Interesanta" lasāmviela ir jebkurš projektēšanas iepirkuma konkursa nolikums, kur par tēmu 1-3 rindkopas, bet pārējais 50/50 sastāv no "ūdens" un birokrātiski-lietvedīgajām prasībām (brīžam ieskaitot ar kādas krāsas aukliņām jābūt cauršūtiem dokumentiem). Tāpēc Andas optimisms vien saprotams no skatpunkta, ka viņa ir jau ielēkusi vilcienā, bet mēs vēl ne. Regulāri ielūkojoties britu arhitektūras politikas jaunumos, redzams, ka arī tur iet jautri. Vienīgi laikam gadsimtu… Lasīt vairāk »
Zaļais iepirkums neizglābs ne Latviju, ne arhitektus. Varbūt tomēr dažus… kas paspējuši iestrādāt konkursos savas intereses. Šodien Valsts Kase pārskaitīja pašvaldībām 9 Mio ienākumu nodokļu naudas par janvāri, tas nozīmē, ka pašvaldībām arī nemaz tik spīdoši neiet. Realitāte briest smaga, drūma un smacīga vairākumam, zaļie arhitekti varbūt uzsēdīsies uz kvotu naudas un gatavos savus projektus, startēs zaļajos iepirkumos, tērpsies zaļās drānās un sarokosies ar zaļajiem politiķiem, bet de facto valsts ir bankrotējusi jau šobrīd, vajag tikai palasīt, ko par to saka leiši un igauņi, lai saprastu, ka nekas zaļš mums nespīd…
„ja taptu zināms, ka rīt būs pasaules gals – es šodien stādītu ābeli”
Zaļajai un pasīvajai būvniecībai ir tiešā līdzība ar veģtārismu. Kādu laiku un kādam šauram lokam tas sagādā specifisku baudījumu. Vai mēs spēsim visus gaļēdājus pārvērst par vegantiem? Jebkurā gadījumā veģetārs dzīvesveids ir dārgāks un piepūli paģērējošāks.
Labs salīdzinājums!
Es dalītu sīkāk – zaļā būvniecība būtu veģetārisms, bet pasīvā – vegānisms (šīs ir būtiski atšķirīgas lietas, kaut it kā par vienu un to pašu). Diemžēl, šodien vismaz būvniecībā "veģetārieši" un "vegāni" ir visai agresīvi noskaņota sabiedrības grupa. Be tā jau ir, inkvizīcija ir neatņemama reliģijas satāvdaļa cīņai ar ķeceriem.
…the most important quality is temperament, not intellect.
Elpot gaisu, kas ienāk pa zemes trubu vai caur skursteni vai caur durvju spraugām ir katra paša ziņā. Neiferta un mūsu senču pieredze rāda daudz lielāka nozīme ir ēkas būvvietas izvēlei, lai ikviens no arhitektiem varētu būt tikpat ražīgs kā O. Nīmeijers. Mani personīgie pētījumi apliecina, ka šodienas būvniecība neievēro zemes ģeopatogēno joslu esamību līdz ar to radot būves lietotājam nākotnē iespējamas veselības problēmas. Lapā var apskatīt veikto plānu analīzi,šeit nav norādīta ēkas kopējā enerģētika,kas arī ir nosakāma/ ideālā gadījumā tā ir 0.Sienas iekšējai virsmai ēku nevajadzētu dzesēt un 3kāršam stiklam max. samazināt atdzišanu kā arī paredzēt vējtveri mūsu klimatiskajā… Lasīt vairāk »
Latviešiem raksturīga tieksme visu pārķert, kārtējais piemērs. Valstij nav naudas skolām, cilvēki bez darba, bet kaut kur augšā parādās pasīvo māju ieviešanas tendences, kuras nu visi metīsies iedzīvināt. Enerģiju taupoša būvniecība – tas nav tas , kas tiek propogandēts. Lai saražotu parastu akmens vati, tiek iztērēti milzu enerģētiskie resursi. Pasīvās mājas – tas nozīmē milzu vates klucis, māja bez apkures u.t.t. Vai kāds ir aptaujājis pirmās pasīvās mājas iedzīvotājus Ģipkā, kā gāja šogad – vai nesala? Tā vien izskatās, ka vates ražotāji tūlīt saberzēs savas mazās alkatīgās rociņas un pabalstīs visus šos pasākumus. Ir taču LBN, nu ko vēl kāds… Lasīt vairāk »
Fibrolīts jau ari ir
Jaunais bizness – zaļais bizness!
Letiņu lētticīgums vienkārši fascionē. Katru brīdi ir jāizdomā kāds burbulis, kurā tad nu visiem spēkiem iepūst. Saskalojam smadzenes un uz priekšu ar jauniem māņiem, sastāstam dieva zīmes, gan jau kāds uzķersies un noticēs.
Ilgtspējība un Ekoloģija tagad būs slaucamā govs uz ilgu laiku, uz kā daudzi varēs uzvārīties, kamēr pašiem muļķiem tas neapniks.
Izskatās, ka iepriekšējos komentārus rakstījuši arhitekti, kas sāk bažīties par savu vietu zem saules, jo kā redzams viņu zināšanas par pasīvu ēku būvniecību ir ļoti virspusējas un kuram gan vajadzīgi tādi arhitekti, kas nevar uzprojektēt laikmetam atbilstošu arhitektūru 🙂
Pasīvās mājas koncepts radies pirms ~14 gadiem. Pavisam nesen. Tur nav īsti ko sabīties, – rezultātā latvijā uzbūvēs aptuveni 10 mājas un vēl 12 ,piemēram, nosiltinās, lai saprastu, ka arhitektūra kā māksla principā ar šo konceptu tiek kropļota. Šis ir arhitektūras lielā koka nokaltušais zars, kuru droši vien pavisam drīz kāds nozāģēs ar diezgan tuvu konceptu, bet citā izpildījumā. Tā kā sabīties nav par ko….
vai arī otrādāk :)) vice versus!
apbrīnojami, ar kādu pārliecību daži jaunuļi turās pie mākslas piesaukšanas, kā glābiņa no praktiskuma, vienkāršības, efektivitātes…
vai tomēr gadījumā nav tā, ka architektūra tomēr ir BŪVNIECĪBAS māksla, un nevis katra privāto abstrakciju poligons?!!
kurš zars nokaltīs, vēl paskatīsimies
lai veicas!
Izejot no pozīcijas, ka būvniecība kā process mūsdienu apstākļos nav un praktiski nevar būt patiesi ilgtspējīgs (ne holandiešu dīvaino formu kluči ar neregulāriem lodziņiem par ko fano vieni, ne mākslīgi vai dabīgi ventilētās austriešu protestantu pasīvās māla sienu mājiņas, par kurām acīmredzot fano otri), rodas vēl viens, visnotaļ provokatīvs scenārijs – ja nu pakāpeniski nokalst viss mežs? Vai ilgtspējības augstākā pakāpe nav ‘nebūvēt vispār’, un vai vienmēr uz izvirzītu arhitektonisku problēmu ir jāatbild ar arhitektūru (īpaši laikā, kad citas nozares, it īpaši e-nozare, eksponenciālā ātrumā audzē savu potenicālu?) Maskējoties zem zaļām lapiņām un ūdens lāsītēm, ietinoties biezākā naftas produktu vai… Lasīt vairāk »
Jautājums nav par arhitektūtu un prašanu bet par ideoloģiju, kas pašmērķīgi vecās vērtības maina pret jaunām. Argumentus vienmēr var atrast da jebkam, vajag tikai nedaudz piepūles un pārdosim pat ūdeni slīkonim.
Eiropas Parlaments 2009.gada aprīlī ir pieņēmis lēmumu, ka visām jaunajām ēkām jābūt ar nulles enerģiju sākot no 2019. gada. Protams, var cerēt uz pasaules galu 2112 un nebūs jāmaina vērtības – es tērēju, tātad es esmu.
Eiropas Parlaments ir nevis pienemis šādu lēmumu, bet nācis ar šādu aicinājumu. Diez vai tas taps par likumu un realitāti, – lasiet atsauksmes par šo aicinājumu Internetā.
"Energy Performance of Buildings Directive (EPBD) – Political agreement reached between the Council and the European Parliament An agreement between the European Parliament and the Council on EBPD has been reached on 17 November 2009. They agreed that the key to the implementation of the reinforced legislation would be appropriate funding. As a result, an article on financial incentives at both the national and EU levels, was added to the directive. The new legislation will require member states to list incentives from technical assistance and subsidies to low interest loans by mid-2011 for the transition to near zero-energy buildings. All… Lasīt vairāk »
Kādā konkrētā veidā uz šīs direktīvas bāzes mēs celsim savu labklājību? Eiropas direktīvas varbūt ir domātas bagātajām Eiropas valstīm, bet Latvijai, kur valsts ir tikai de facto maksātnespējīga un nākošgad jānogriež 400 miljoni? Ko darīs tas lauku skolnieks, kas sēdēs neēdis nosiltinātā ēkā? Sory, nejauksim šīs lietas, bet tas būs faktiskais rezultāts pēc gada un ilgākā perspektīvā raugoties, šīs nosiltinātās ēkas var izrādīties nevienam nevajadzīgas. Ko tad? Direktīva būs izpildīta, bet vietējo latviešu vairs nebūs. Totāls nihilisms valda valstī, kur bezdarbniekam maksā 100 LVL stipendiju, bet ES projektiem tiek tērēti nenormāli līdzekļi, pilnīgi tukšā. Vai latvieši tiešām ir supermuļķi?
sports rāda, ka letiņiem veicas disciplīnās, kas saistītas ar traukšanos no kalna uz leju!
Protams, jo jaunas ēkas uzcelt neviens nespēs un veco ēku īpašnieki varēs kāst piķi ar īres maksām:) Tagad redzam kas nolobējis šos EP lēmumus.
Droši vien iesūtīšu savu iesniegumu, BET …(Godžas manierē) mani interesē. 1. Ilgspējība nebūt nav vienāds ar pasivitāti, vai ne? Un kā tad ar pārējiem 80-90% ilgspējīgas arhitektūras ieročiem? 2. Kāda eko "pēda" akmensvates daudzumam,kas nepieciešams bonusā? Jo pasivitāte kā reizi tomēr stipri korelē ar šī materiāla lietojamību, labi pieņemu liekam eko-vati (pārstrādātu makulatūru ar kādu nekādu ķīmijas apstrādi), bet tā taču maksā bonus cipariņus, kā ir ar bonus cipariņu nopelnīšanas eko"pēdu"? 3. Konvencionālā ,efektīvi nosiltinātā ēkā vēdināšana parasti ir dabiskā, pasīvajā tā ir mākslīga, kā ar aparāta un trubu ražošanas eko"pēdu" nemaz nerunāsim par cipariņu"eko" pēdu? P.S. Par to ir… Lasīt vairāk »
Labi jautājumi, Renār! 1. Enerģijas komponente, piemēram, BREEAM vērtējumā ir 19%. Varam pieskaitīt vēl vismaz 10 no 15% veselības un labklājības komponentes, kuru risina PH tehniskais standarts – gaisa kvalitāte, iekštelpu temperatūras režīms, aukstuma starojums utt. Lai panāktu augstu būvniecības kvalitāti un pārbaudāmu rezultātu, nepieciešama liela daļa no 12 menedžmenta (t. sk. kvalitātes kontroles) procentiem. Kopā vismaz 35% sanāks. Ar BREEAM adaptāciju Latvijā nodarbosies Zaļās mājas. Būs interesanti redzēt rezultātus kādai reālai ēkai. 2. Lūdzu konkrētus "bonus" cipariņus celulozes siltumizolācijai salīdzinājumā ar minerālvati – manuprāt, izmaksas ir praktiski vienādas vai mazākas celulozei, vai jo īpaši kūdrai (Latvijas materiāls, "Izotorf"). 3.… Lasīt vairāk »
1. Redzi , pie Tevis paša piesauktās versijas tikai 1/3 no ilgspējības ko "menedžē"PASSIVE House. Man personīgi daudz pieņemamāki ir BREEAMs un LEEDs principi (nepretendējot uz smalkām zināšanām), tomēr tiek aptverts plašāks apstākļu spektrs. Bet Tu jau zini veco, labo principu, lai oponentu sakautu tas ir jāiepazīst. ;-] To arī darīsim. 2. Protams nevainības prezumpcija strādā Tavā labā, ja es ko gribu pierādīt par Tavu sliktumu es lieku pierādījumus galdā,līdz tam Tev kā pirmajam apgalvojuma izteicējam ir taisnība, man ir slinkums rakņāties pa tīklu, bet pajautāšu netieši saistītus jautājumus. Kā korelē akmensvates siltumvadībspējas ar ekovati, vai pat kūdru,vai tiešām atšķirības… Lasīt vairāk »
"Starp citu Vides ministrijas semināra kuluāros , kur Tu nebiji ieradies, slimības dēļ, kā reizi mērķauditorija, augsskolu saimn.daļas kurnēja neslēpjoties par to pašu tēmu." Netturi sveci zem rakstāmgalda, klāj vaļā sīkāk un neaizmirsti pastāstīt ko pats tur darīji.
Ko Tu vēlies uzzināt sīkāk? Kurnēšanu?
Kas Tev par daļu, ko darīju es? Tā jau ir mana personiskā darīšana,neba tagad kādai anonīmai personai atskaitīties.
nu par kurnēšanas iemesliem protams, savādāk tā vienkārši "nepatīk un viss" sanāk.
Vai tād patiešām tā vienkārši garām gāji, vai tomēr kāda maza interesīte tajā visā ir, ko a?
Tu taču neesi bērns un saproti ,ka projektēšanas bizness augstskolas saimn. daļai ir pie kājas kurš ko darīs, galvenais dabūt "piķi", kur projektētāju daļa ir viegli sakot niecīga, bet tomēr neskatoties uz visu kungi un dāmas kurnēja , ka projektētāju konkurss ir nu tāds dikti vienā virzienā, tas nozīmē ,ka laikam nav jau tā interese tik neslēpta.
Par mani jau teicu, KAS TEV PAR DAĻU? Ar tādu pašu motivāciju es Tev varu pajautāt, kā Tev ar dzimumdzīvi šonedēļ bija?
par 1. acīmredzot kurnēja tāpēc ka pārak caurspīdīgs viss sanācis un noteikukumi nav kārtīgi izlasīti.
par 2. hm ka tik nesanāk viegls sasārtums vaigos,;)
Cienījamais ex-kolēģi, pārāk jau caurspīdīga retorika,un ~4 gadi vienā telpā nav maz, lai pēc vārdu konstrukcijām neatpazītu.
1. Par noteikumu neizlasīšanu un tāda stila pārmetumiem, ļausi pasmīnēt.
2. Tavai zināšanai kolēģi tas, ko ,kur es daru darba jautājumos( jo sevišķi savu darbu veicu likumīgi un neveidoju savā labā ietekmējošas konstrukcijas valsts ,pašvaldību līmenī) ir tik pat smalks jautājums publiskā vidē cik jautājums par gultaspriekiem. Pieklājīgā sabiedrībā , labi audzināti ļaudis, parasti šādiem jautājumiem, nebārstas un pat ja pasprūk jautājums, atbildi neviens negaida. Vai vēlies kā savādāk ;-]
"… neveidoju savā labā ietekmējošas konstrukcijas valsts ,pašvaldību līmenī" Nu, kārtis galdā.
nu tad jau būs tā lieta noritējusi trijatā, kā izskatās….
1. Tevis piesauktās versijas "menedžē"PASSIVE House. Man pieņemamāki ir BREEAMs un LEEDs principi. Tu zini, ir jāiepazīst. 2. es gribu pierādīt Tavu sliktumu, Tev apgalvojuma izteicējam ir taisnība, man ir slinkums. Kā korelē siltumvadībspējas kā uzvedās ekomateriāls pats zini. 3. Demagoģija! es ar krāsnīm? ar konvencionālajiem katliem man neliedz lietot, es neteicu nav jāsiltina, darīt to saprātīgā daudzumā. 4 mēs esam, es uzskatu, Tu saproti, nav pasaule ļautiņi, kam rūp kukainīts, zivtiņa, ozola kronis, stirnas, griezes. ir forši.( es tā nevaru, bet tas tā). pasauli vada ģeopolitika, saistīta ar interesēm. plebss nav kustināms. Tas ir ardievas gadsimtiem. plebsu EGO- piespiest,… Lasīt vairāk »
tomēr kaut kā ar pienākumu korektors netiek galā, tāds *.jpg sanāk maksimālā smooth’ā un kompresijā.neredz bildi. ;-]
Ir direktīva, ir formula siltumpretestībai. Ir paroc tenax isover sant goben. Ir paraug būdiņu stils skandināvijā ko taisīt uz konveijera un var sakrāmēt kaudzēs. Nav jādomā par mikroklimatu, masu , enerģijas akumulāciju, diennakts svārstībām, mitrumiem un izgarojumiem. Var pozitīvi atšķirties un pozicionēties pseidoprogresa saulē nerokot dziļi, nepētot un nedomājot , bet tikai smeļot ar caurkritušu ārzemnieka karoti. Tad blakus Latvijas laika- staļina laika- Hruščova laika ..u.t.t. bus burbuļa laika brīnumi. Bet gan jau bus vinnetāji tie , kas jaunos izaicinājumus savienos ar mūžīgajām celtniecības vērtībām. To mājas stāvēs un tos atcerēsies pat tad ja tās taps burbuļu laikā.
Jūs, LX, teicami raksturojāt "trekno gadu" būvpraksi lielākajā daļā gadījumu – bija gan tenax, gan paroc, gan siltumpretestība, gan caurkritusī karote, un tagad hruščovkām blakus ir redzami tukši vai pustukši, bieži neapkurināti nami (vienam Tukumā nupat jumts iebruka, http://www.die…i-iebruk-jumts).
Burbulis ir beidzies, un tas ir labi. Pēcburbuļa būvniecībai ir jābūt pamatotai un kvalitatīvai, arhitektiem tagad būs gana laika ar šo jautājumu kārtīgi nodarboties.
Tautas debilizācijas process turpinās. Jaunās doktrīnas mērķis ir manipulēt ar vispārpieņemtām un zināmām vērtībām zem tā slēpjot alkatīgas biznesa intereses. Runāt un diskutēt varam, tikai lūdzu par muļķiem gan mūs neturat.
Tiem, kuri apmeklēja pirmo mūsu rīkoto semināru 8. un 9. decembrī, droši vien, atmiņā palicis lektors Francs (Franz Freundorfer), puisis ar koka šlipsi. Pēc mūsu pasākuma viņš devās uz Tallinu (pakaļ atbrauca auto ar šoferi – laikam jau igauņiem bija svarīgi Francu dabūt uz vakariņām Tallinā laikus). Kas gan viņam tur bija darāms 10. un 11. decembrī? Lūk: http://sise.tt…ence_final.pdf Varbūt gudrākajiem no gudrajiem latviešiem ir kas sakāms par lēnajiem igauņiem? Ko latviešu arhitekts, zinātnieks vai politiķis varētu pastāstīt šādā konferencē mūsu kaimiņiem? Varbūt to, ka "Jaunās doktrīnas mērķis ir manipulēt ar vispārpieņemtām un zināmām vērtībām zem tā slēpjot alkatīgas biznesa… Lasīt vairāk »
Zaļā lieta ir kārtējais burbulis, kurš tiek šobrīd pūsts. Nu nebūsim naivi. Ir piedzīvots gan dot.com burbulis, gan nekustamo īpašumu burbulis, šis ir nākošais. Viss tas orientēts uz patēriņa pieaugumu ( nenoliegsi, ka izmaksas būvniecībā ir 15-20% ) lielākas nekā parasti. Enerģija, kas tiek patērēta visu zaļo iekārtu ražošanai daudzkārt pārsniedz ieguvumus ( atskaitot protams rūpnieciskās iekārtas un vietas, kur tās ir patiešām izdevīgi izvietot ). Šobrīd šis burbulis pilnīgi nepamatoti tiek pūsts arī Latvijā, tas protams superīgi veicinās visu Eiropas ražotāju noietu un patēriņa rats turpinās griezties. Tā kā tēma par Domāt vajag ir pilnīgi pamatota. Vajag domāt, vai… Lasīt vairāk »
Jā un starp citu, kā jutās pirmās pasīvās mājas lietotājo šoziem, ir kādas atsauksmes?
man aizkrāsnē bija labi un tev atbilstoši LBNam vilka uz kājām.
Tas nozīmē, ka Tu aizkrāsnē dzīvodams ilgi neizvilksi, jo Tu būsi apmānijis savu imūnsistēmu – komforts mēdz arī nogalināt… Ar LBNiem viss kārtībā. Bet pētījums par ietekmi uz veselību, tiem kas dzīvo pasīvajās mājās nav veikts, un to arī 14 gadu laikā nevar izdarīt.
Iesaku noskatīties The Obama Deception YouTube, tur varēsiet smelties atziņas, ka esam uzsēdināti uz āķa.
Kāpēc vajag tik ļoti sarežģīt lietas. Viss ģeniālais ir vienkāršs un igtspējīgs, taču viss kas ir samudrīts un komplicētais ir īslaicīgs un iznīkstošs, jo haoss agri vai vēlu dara savu un salaiž lietas postā. Šobrīd izskatās ka mēs nerunājam par racionālismu, bet gan par to, kā radīt jaunus labirintu mudžekļus, kur orientēties pratīs tikai izredzētie. Laikam jau tāda ir tā pasaules kārtība – kur vinnē tas, kurš raksta spēles noteikumus, līdzīgi kā ar mūsu Eiropas struktūtfondu naudas apguves noteikumiem:)
Sveiki, kolēģi! Šodien piedalījos jaukā konferencē par Zaļo Publisko Iepirkumu Latvijā. Manas 45 minūtes sniegainā ceturtdienas pēcpusdienā par 50% bija veltītas pragmatiskai likumu lasīšanai (un likumi, mums LR, ir tīri glīti, tikai burtus un ciparus jāpazīst); un par otriem 50% emocionālai arhitektu cunftes goda aizstāvībai – par zināšanām, par adekvātiem termiņiem un laiku domāšanai, par ēkām, kuras rekonstruētas turēsies ilgāk par 5 gadiem ne nieka nezaudējot no sava skaistuma iekšpusē un ārpusē. Un par sadarbību. Un par to, kā ierēdņi varētu samazināt laiku papīru izstrādei, atstājot vairāk laika projektēšanai. Tāpēc, kolēģi, no sirds aicinu vairāk lasīt labos likumus, sekot informācijai,… Lasīt vairāk »
Likumus var droši nelasīt, jo tīrā veidā tos var uzkārt vien uz nagliņas. Reāls spēks ir uz šo likumu pamata pieņemtiem noteikumiem, pavēlēm, rīkojumiem, instrukcijām iekšējai un publiskai lietošanai (pie tam jārēķinās arī ar tām iekšējām/classified) utt. "Interesanta" lasāmviela ir jebkurš projektēšanas iepirkuma konkursa nolikums, kur par tēmu 1-3 rindkopas, bet pārējais 50/50 sastāv no "ūdens" un birokrātiski-lietvedīgajām prasībām (brīžam ieskaitot ar kādas krāsas aukliņām jābūt cauršūtiem dokumentiem). Tāpēc Andas optimisms vien saprotams no skatpunkta, ka viņa ir jau ielēkusi vilcienā, bet mēs vēl ne. Regulāri ielūkojoties britu arhitektūras politikas jaunumos, redzams, ka arī tur iet jautri. Vienīgi laikam gadsimtu… Lasīt vairāk »
Zaļais iepirkums neizglābs ne Latviju, ne arhitektus. Varbūt tomēr dažus… kas paspējuši iestrādāt konkursos savas intereses. Šodien Valsts Kase pārskaitīja pašvaldībām 9 Mio ienākumu nodokļu naudas par janvāri, tas nozīmē, ka pašvaldībām arī nemaz tik spīdoši neiet. Realitāte briest smaga, drūma un smacīga vairākumam, zaļie arhitekti varbūt uzsēdīsies uz kvotu naudas un gatavos savus projektus, startēs zaļajos iepirkumos, tērpsies zaļās drānās un sarokosies ar zaļajiem politiķiem, bet de facto valsts ir bankrotējusi jau šobrīd, vajag tikai palasīt, ko par to saka leiši un igauņi, lai saprastu, ka nekas zaļš mums nespīd…
„ja taptu zināms, ka rīt būs pasaules gals – es šodien stādītu ābeli”
Zaļajai un pasīvajai būvniecībai ir tiešā līdzība ar veģtārismu. Kādu laiku un kādam šauram lokam tas sagādā specifisku baudījumu. Vai mēs spēsim visus gaļēdājus pārvērst par vegantiem? Jebkurā gadījumā veģetārs dzīvesveids ir dārgāks un piepūli paģērējošāks.
Labs salīdzinājums!
Es dalītu sīkāk – zaļā būvniecība būtu veģetārisms, bet pasīvā – vegānisms (šīs ir būtiski atšķirīgas lietas, kaut it kā par vienu un to pašu). Diemžēl, šodien vismaz būvniecībā "veģetārieši" un "vegāni" ir visai agresīvi noskaņota sabiedrības grupa. Be tā jau ir, inkvizīcija ir neatņemama reliģijas satāvdaļa cīņai ar ķeceriem.
…the most important quality is temperament, not intellect.
Elpot gaisu, kas ienāk pa zemes trubu vai caur skursteni vai caur durvju spraugām ir katra paša ziņā. Neiferta un mūsu senču pieredze rāda daudz lielāka nozīme ir ēkas būvvietas izvēlei, lai ikviens no arhitektiem varētu būt tikpat ražīgs kā O. Nīmeijers. Mani personīgie pētījumi apliecina, ka šodienas būvniecība neievēro zemes ģeopatogēno joslu esamību līdz ar to radot būves lietotājam nākotnē iespējamas veselības problēmas. Lapā var apskatīt veikto plānu analīzi,šeit nav norādīta ēkas kopējā enerģētika,kas arī ir nosakāma/ ideālā gadījumā tā ir 0.Sienas iekšējai virsmai ēku nevajadzētu dzesēt un 3kāršam stiklam max. samazināt atdzišanu kā arī paredzēt vējtveri mūsu klimatiskajā… Lasīt vairāk »