Noslēdzies konkurss Tabakas fabrikas pārveidei

Oktobrī noslēdzās Kultūras ministrijas
organizētais  ideju konkurss, kas paredz attīstīt jaunu kultūras epicentru, pārveidojot
kādreizējo Maikapara tabakas fabriku Miera ielā 58. Jāuzsver, ka šī nebija arhitektūras sacensība
— arhitektoniski telpiskā vīzija bija tikai viens no konkursa aspektiem, blakus
saturiskajam redzējumam un apsaimniekošanas modeļa priekšlikumam.

Tā sauktais «radošais kvartāls» (kas patiesībā
ietver tikai vienu gruntsgabalu), atbilstoši Kultūras ministrijas uzstādījumiem,
iecerēts kā dažādu kultūras un radošo industriju pārstāvju mājvieta, radošās
uzņēmējdarbības un izglītības telpa, kā arī sabiedrībai kopumā atvērta un
pieejama kultūras un radošuma vieta, tā pildot nozīmīgu sociālu un dzīves
kvalitāti uzlabojošu funkciju. Atšķirībā no citiem, jau pazīstamiem pilsētas kultūras
epicentriem Andrejsalā, Spīķeros vai VEFā, kas bija privāti, ar nevienmēr skaidru publiskā īpašuma
līdzdalību, kādreizējā Maikapara Tabakas fabrika ir pilnībā valsts
īpašums.

Kopumā konkursā tika iesniegti 12 pieteikumi. Pirmo vietu ieguva projekts Stacija, kuras autori ir Oļegs Ņikitins,
Liene Kuplā, Fions Dobins, Nataļja Doždeva un Aleksejs Birjukovs. Tika piešķirtas
trīs otrās vietas: projekta Izdzīvošnas
laboratorija autoru grupai Sandrai Muižniecei, Asnatei Bočkis, Ilgvaram
Gravniekam. Tāpat 2. vietu piešķīra projektam Nemiernīca — Kristapam Gulbim un Ilze Miķelsonei, kuru idejas
priekšlikumu izstrādāja biedrība Pilsoniskās
iniciatīvas centrs un SIA Taktila
sadarbībā ar biedrību Lauska,
biedrību Karogs, biedrību Papardes zieds un Solvitu Rūju. 2. vietu
ieguva arī projekta Maikapara fabrika
izstrādātāji SIA Pakalpojumu dizains —Mantens
Devrīnts (Manten Devriendt), Liene
Jākobsone, Emīls Rode. Ideju konkursa balvu fonds ir 7000 latu: uzvarētājs
saņem 2 500 latu, prēmija katram otrās vietas ieguvējam ir 1 500 latu.

Bažas par
konkursu savulaik izteica Arhitektu savienība, paužot, ka «to nekādi nevar
uzskatīt par laba arhitektūras konkursa piemēru». Lai izstrādātu ilgtspējīgu attīstības plānu, Kultūras ministrija sola organizēt
darba grupu, kurā būs visi četri konkursa laureāti, kā arī aicināti tiks
pārstāvji no visām pārējām konkursu dalībnieku radošajām grupām. Vietas
attīstībai tiks veidota uzraudzības padome no Kultūras ministrijas, Ekonomikas
ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, VAS Valsts nekustamie īpašumi un augstskolu
pārstāvjiem, piesaistot konsultantus no citiem Eiropas radošo industriju
centriem, lai palīdzētu izstrādāt ilgtspējīgu īpašum apsaimniekošanas vīziju.

Iesniegtās idejas izvērtēja žūrijas komisija, kuras priekšsēdētājs bija
arhitekts Jānis Dripe. Žūrijas komisijas darbā piedalījās kultūras ministre
Sarmīte Ēlerte, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa,
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde, VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes
priekšsēdētājs Jānis Komisars un valdes locekle Inese Odiņa-Laizāne,
nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna
Čivle, un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieka p.i.
Gvido Princis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta
veicināšanas nodaļas dizaina un radošās nozares projektu vadītāja Zane
Biteniece un Valsts Kultūrkapitāla fonda direktora padomes priekšsēdētāja
Gundega Laiviņa. Konkursa komisija darbu vērtēšanā pieaicināja ārvalstu
ekspertus no Igaunijas Kultūras ministrijas, ar kuru izveidojusies cieša
sadarbība radošo industriju jomā, gan konsultējās ar Latvijas ekspertiem.