No Arkādijas līdz Marsam. Rīgas parkiem veltīta izstāde un grāmata

Kopš maija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir skatāma izstāde “No Arkādijas līdz Marsam”, kas pievēršas Rīgas parku vēsturei ne tikai piedāvājot iepazīties unikālu parku plānojumu kolekciju, bet arī aplūkojot tos kā publisko telpu, kas domāta nesteidzīgai atpūtai, taču patiesībā ir cieši saistīti ar protestu un cīņām. Papildinot izstādi, Nacionālā bibliotēka laidusi klajā arī grāmatu ar tādu pašu nosaukumu, un tās atvēršanas pasākums notiek ceturtdien 23. novembrī plkst. 18.00 kultūrvietā “Smilga”  ar dizaineru un arhitektu sarunām.

Izstāde

Rīgas parkiem un protestiem veltītā izstāde “No Arkādijas līdz Marsam” Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē skatāma kopš maija un vēl līdz 2. decembrim. Izstādes centrā ir unikālā Rīgas dārzu un parku tresta kolekcija, kas ietver Georga Kūfalta (1853–1938), Andreja Zeidaka (1874–1964) un citu parku autoru oriģinālos plānojumus. Rādot parku vēsturi, izstāde vienlaikus aktualizē jautājumu, kāda būs zaļās zonas nākotne klimata krīzes, politiskās un sociālas nestabilitātes laikos. Ieeja bez maksas.

Izstādē eksponētā Rīgas parku plānu kolekcija (1880–1967) rāda dažādus laikus – izcilais dārznieks un pilsētplānotājs Georgs Kūfalts, kas mīlēja ainavu parka skatu perspektīvas un lirisko atmosfēru, bet daiļdārznieks Andrejs Zeidaks parkos projektēja taisnus celiņus steidzīgajiem pilsētniekiem un ieviesa bērnu laukumus. Padomju periodā tika cildināti vienkārši skvēri un tipveida dzīvojamo rajonu apzaļumošana.

Izstāde “No Arkādijas līdz Marsam” interpretē pilsētas parkus un zaļo zonu kā kultūras sastāvdaļu, kas prasa rūpes un vienlaicīgi pauž katras paaudzes pasaules redzējumu. “Parks nav tikai nenozīmīgs laika kavēklis, tas tiek uzturēts un pierāda sabiedrības vērtības. Vēl vairāk — parki un dārzi ir politisks, ideoloģijā balstīts lēmums. Turklāt tie tiek uztverti kā vietas nesteidzīgai atpūtai, taču patiesībā ir cieši saistīti ar protestu un cīņām,” izstādes ieceri raksturo kuratore Anda Boluža.

Izstādē ietverti materiāli, kas akcentē protestu klātbūtni parkos – 1905. gada dārznieku streika vēstule no Valsts Vēstures arhīva, fotogrāfa Ulda Brieža fotogrāfijas no protesta mītiņa Arkādijas parkā pret metro būvniecību, Reiņa Hofmaņa foto sērija “Dārzs uz salas” par Lucavsalu, Vērmanes parka soliņš, kas nesankcionēti ticis pārkrāsots gan praida, gan Latvijas karoga krāsās. Cauri laikiem parādīts arī Uzvaras parks, sākot ar Georga Kūfalta zīmēto parka plānojumu 1908. gadā līdz pat Uzvaras pieminekļa jeb okupeļa demontāžas brīdim, ko video darbā fiksējis fotogrāfs Andrejs Strokins.

Izstādi “No Arkādijas līdz Marsam” rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka. Izstādes komandu veido koncepcijas autore Anda Boluža, dizainere Rūta Jumīte un vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Vēsturisko plānu atlasē piedalījusies muižu parku speciāliste Ilze Māra Janelis, mūsdienu procesu apskatu sagatavojusi arhitekte Ieva Zībārte. Izstādē apskatāms arī mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas lielformāta gleznojums, kas veidots kā Rīgas parku ilustrācija.

Grāmata

LNB izdotā grāmata “No Arkādijas līdz Marsam” stāsta par Rīgas parkiem cauri dažādiem laikiem, un tajā ietverti materiāli — parku vēsturiskie plāni no LNB krājuma, kā arī pilsētas zaļās zonas fotogrāfijas no dažādām atmiņas institūcijām. To papildina četru autoru — Kristas Burānes, Ilutas Dauškanes, Gundegas Laiviņas un Venta Vīnberga — speciāli grāmatai tapušās esejas.

Grāmatas un izstādes centrā ir unikālā Rīgas dārzu un parku tresta kolekcija no LNB krājuma, kas ietver izcilā pilsētplānotāja Georga Kūfalta (1853–1938), daiļdārznieka Andreja Zeidaka (1874–1964) un citu parku autoru oriģinālos plānojumus. Grāmatā ietverti arī Uzvaras parka agrākie plāni. “Parki ir politisks, ideoloģijā balstīts lēmums. To vēsturiskie plāni un fotogrāfijas rāda, cik dažādi ir bijuši cilvēku sapņi, konflikti un to rezultāts – no idilliskās laimes zemes līdz neapdzīvotai planētai,” izdevumu raksturo tās sastādītāja, izstādes “No Arkādijas līdz Marsam” kuratore Anda Boluža.

Rādot parku vēsturi, grāmata vienlaikus aktualizē jautājumu, kāda būs zaļās zonas nākotne klimata krīzes, politiskās un sociālas nestabilitātes laikos. Izdevumā ietvertas četru autoru esejas, kas skata dzīvi parkos no dažādām mūsdienu perspektīvām. Režisore Krista Burāne raksta par parkiem no sociāli aktīvas pozīcijas, arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs atklāj parku neredzamo pusi, savukārt bioloģe Iluta Dauškane pievēršas bioloģiskās daudzveidības aspektam un apskata putnu, kukaiņu un augu dzīves apstākļus pilsētas zaļajā zonā. Grāmatu noslēdz urbānistes Gundegas Laiviņas skats uz parku un cilvēces nākotni.

“No arsēna līdz neonam”

Grāmatas “No Arkādijas līdz Marsam” atvēršanas pasākums
23. novembrī plkst. 18.00
Kultūrvietā “Smilga” — Eduarda Smiļģa ielā 34A, Āgenskalnā

Pasākums notiks kā arhitektu un dizaineru diskusiju vakars, kur katram runātājam būs dotas 7 minūtes un 7 attēli. Ar īsiem pieredzes stāstiem dalīsies Ilze Martinsone, Ints Meņģelis un Ernests Cerbulis, Ilze Rukšāne, Sampling (Liene Jākobsone un Manten Devriendt), Linda Zaļā, Vents Vīnbergs un droši vien vēl kāds – runātāju skaits pasākuma gaitā mainīsies.

Iezīmējot zaļās krāsas vēsturi un daudzveidīgās nokrāsas, radošo sarunu centrā būs ilgtspēja un radošās prakses, kas pievēršas klimata izmaiņām un citiem ar ekoloģiju un nākotni saistītiem jautājumiem. Pasākumu aicināts apmeklēt ikviens interesents, atmosfēra – brīva un nepiespiesta.

Informācija: Anda Boluža, izstādes kuratore un grāmatas sastādītāja, Latvijas Nacionālā bibliotēkas izstāžu projektu vadītāja

Izstāde par Rīgas parkiem “No Arkādijas līdz Marsam”

Atzīmējot grāmatas iznākšanu, izstādes “No Arkādijas līdz Marsam” apskates laiks pagarināts līdz 2. decembrim. Pirms tās apskates beigām, 30. novembrī plkst. 18.00 izstādē norisināsies saruna “Parki kā protestu kultūras augsne”, kuru vadīs Edgars Raginskis, un tā būs skatāma arī tiešsaistē LNB Facebook un YouTube kanālā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
1 Komentri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Skaisti 🙂 Pekcha Kukcha atdzimst 🙂 Bet ja nopietni, vajadzīgs darbs pie esošās situācijas – koku HAMAS darbošanās Rīgā, kuri moka kociņus konteineros, nu jau arī uz Tallinas ielas. Paldies autoriem!

Pēdējo reizi rediģēts 6 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
1
0
Lūdzu, komentējietx