Starptautisks metu konkurss par memoriālu padomju okupācijas upuriem Strēlnieku laukumā tiks izsludināts nevis 14. maijā, kā bija plānots iepriekš, bet gan 14. jūnijā.
Piemiņas vietas komunisma upuriem darba grupa uzskata, ka konkursa izsludināšana tieši 14.jūnijā būs simboliska un kalpos par papildu mudinājumu tajā piedalīties iespējami plašam mākslinieku lokam. Tāpat darba grupa nolēma, ka nepieciešams papildināt konkursa dokumentāciju ar plašu informācijas apkopojumu par mākslinieciski spilgtākajām upuru piemiņas vietām un to autoriem pasaulē, lai rosinātu konkursa dalībniekus piedāvāt darbus, kas atbilstu visaugstākajiem mākslinieciskajiem standartiem.
Kultūras ministrija ir uzrunājusi Latvijas mākslas zinātniekus — tēlniecības speciālistus sagatavot pētījumu par labākajiem tēlniekiem pasaulē, kas veidojuši līdzīga rakstura darbus. Līdzās pašmāju tēlniekiem šobrīd ieplānots uzaicināt tādus māksliniekus kā Mindaugs Navaks (Lietuva), Sigurdurs Gudmundsons (Islande), Jiri Ojavers, Leonhards Lapins (Igaunija), Miroslavs Balka (Polija) un citus.
Piemiņas vietas komunisma upuriem darba grupa tika izveidota pagājušā gadā, lai konsekventi un vienoti risinātu jautājumu par pieminekļa izbūvi komunistiskā režīma upuriem okupācijas gados. Kultūras ministres Helēnas Demakovas vadītās darba grupas sastāvā ir pārstāvji no Rīgas Politiski represēto biedrības, Latvijas Politiski represēto biedrības un Latvijas Okupācijas muzeja, kā arī Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. 2006. gada 25. oktobrī darba grupa vienojās, ka ir jārīko starptautisks konkurss par memoriāla idejisko risinājumu un pieaicināt izcilākos gan latviešu (arī trimdas), gan arī ārzemju māksliniekus. Darbu vērtēšanai plānots piesaistīt starptautisku žūriju.
Šobrīd rit pēdējie darbi pie konkursa apjomīgās dokumentācijas paketes izstrādes. Jau pabeigts darbs pie konkursa nolikuma un lielākās daļas tā pielikumu, tostarp ir izpētīta politiski vēsturiskā situācija, vietas — Strēlnieku laukuma — pilsētbūvnieciskā attīstība, sagatavots konkursa teritorijas apraksts, apkopoti likumi un noteikumi, kas attiecas uz šo teritoriju, izpētīts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna daļa, kas attiecas uz Latviešu strēlnieku laukumu, kā arī skati — fasāžu notinumi no 11.novembra krastmalas, Kaļķu ielas un Grēcinieku ielas un skati vizualizācijām no Pētera baznīcas un Akmens tilta un laukuma. Šobrīd vēl nav pabeigta Rīgas domes atbildībā esošā vietas topogrāfijas izstrāde.
Pozitīvs izaicinājums māksliniekiem ir Ministru kabineta 8. maijā pieņemtais lēmums par Okupācijas muzeja rekonstrukciju un paplašināšanu ar tā saucamo Nākotnes namu, kas tiks veidots pēc arhitekta Gunāra Birkerta projekta.
Konkursa darbu iesniegšanas termiņš arī attiecīgi tiek pārcelts par vienu mēnesi līdz 16. novembrim. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, konkursa darbu novērtēšanai jānotiek vismaz divus mēnešus. Žūrijas lēmums tiks pieņemts 2008. gada janvārī.
Man neliekas jēdzīgi īpaši atdalīt tās okupācijas un katrai savus monumentus centrā būvēt. Tik īpašā un centrālā vietā gan varēja ko vispārēju – nedalot speciāli komūnisma un nacisma upurus.
Bet nu – upuri laikam tā nav ar mieru. Taču pilsēta jau nav tikai upuriem, bet ir visiem. Esmu pārliecināts, ka nebalsotu par monumentu, kas tur censtos parāk lielu vietu ieņemt un dominēt pār laukumu (kura liktens gan šobrīd man īsti skaidrs nav).