Maksa Šervinska mantojums un pēctecība

Rītdien, 12.novembrī plkst.17.00 Latvijas Arhitektūras muzejā atklāj izstādi Rīgas 700.jubilejas izstādes arhitektam Maksam Šervinskim — 150. Ekspozīcija būs atvērta līdz 29.janvārim.

Vai Latvijā vēl ir atrodamas aristokrātu dzimtas? Zinot Latvijas vēsturi, šāda iespēja liekas niecīga. Tomēr arhitekta Maksa Šervinska (1859-1909) — viena no Rīgas jūgendstila tradīcijas aizsācējiem, Rīgas Amatniecības skolas direktora, gleznotāju Vilhelma Purvīša un Jaņa Rozentāla skolotāja, Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes (1901) projekta autora — dzimta, kurai pieder arī Maksa Šervinska dēls arhitekts Vladimirs Šervinskis (1894-1975), iesakņojās Latvijā un palika tai uzticīga. Vēl vairāk, dzimtas pēcteči — arhitektu Tatjanas Upmanes un Eižena Upmaņa ģimenes — cauri vēstures kūleņiem spējuši saglabāt Šervinska mantojumu. Interesanti, ka Šervinska mantinieki joprojām nav zuduši arī radošajam laukam — viņa mazmazmazmeitu Māru Upmani-Holšteini sabiedrība pazīst kā grupas Astro’n’out solisti.

Šogad paiet 150 gadi kopš Šervinska dzimšanas un 100 gadi kopš nāves dienas: Makss Gustavs Rihards Šervinskis piedzima 1859.gada 13.novembrī Tilzītē poļu cilmes muižnieku ģimenē, kas emigrēja no Polijas uz Austrumprūsiju pēc 1832.gada sacelšanās sakāves. Pēc arhitektūras studijām Virtembergas karaliskajā politehniskajā skolā Šervinskis pārcēlās uz Rīgu, un 1888.gadā kļuva par Amatniecības skolas direktoru. Viņa skolnieki ir gan pazīstami latviešu mākslinieki, gan daudzi vēlākie būvuzņēmēji un mēbeļu galdnieki. Kad 1908.gadā Šervinskis svinēja savas pedagoģiskās darbības 25 gadu jubileju, dāvanu vidū bija arī viņa bijušā skolnieka un vēlākā drauga Jaņa Rozentāla gleznotais portrets un skolas absolventu dāvātais sudraba kauss. Kopā ar arhitektu Alfrēdu Ašenkampu Šervinskis piedalījās ēkas pārbūvē Audēju ielā 7 (1899), kas tiek uzskatīta par vienu no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā. 1900.gadā Šervinskis ieguva pirmo godalgu Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes arhitektoniskā risinājuma konkursā, izstrādāja izstādes plānojumu un paviljonu projektus. Šī izstāde bija pirmais notikums, kas pavēra Rīgai vēlāko jūgendstila metropoles godu.

Šervinskis piederēja tiem 19.—20.gs. mijas kultūras darbiniekiem, kas īstenoja savu talantu daudzpusīgi: viņam pieder gan arhitektoniski projekti, gan dekoratīvās mākslas priekšmetu un mēbeļu skices, akvareļi. Šervinska pedagoga darbs lika viņam būt lietas kursā par jaunajām stila tendencēm un progresīvajām tehnoloģijām. Viņa dizainētie priekšmeti ataino strauju un brīvu pāreju no eklektisma formu valodas uz jaunajām jūgendstila formām arhitektūrā un mākslā. Izstādē redzamas gan gleznas, gan pēc Šervinska metiem radītās mēbeles, gan fotogrāfijas, dokumenti, apbalvojumi, privātās lietas no ģimenes, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijām.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx