Nekas tā nevairo komfortu, kā vēlme padarīt mājokli vēl ērtāku. Tā nodarbinājusi ikviena dizaina iluzionista prātu no Frenka Loida Raita līdz Remam Kolhāsam. Mūsdienu dzīves stils kļūst arvien neatkarīgāks un rosina meklēt esības veidu, kas nepiesaista nedz konkrētam modelim, nedz vienai vietai.
Bioloģiskā adaptācija ir izdzīvošanas priekšnoteikums. Telpa evolucionē no statiskas uz kinētisku. Gluda pāreja no nekustīga uz kustīgu elementu novērojama ne tikai cilvēku — dabas bērnu — pajumtu formās, tā raksturo arī civilizētas būves. Logi un durvis ir zonas, kur ārtelpa pāriet iekštelpā vai koptelpa — intīmajā. Mūsu kustību mājas ārpusē spoguļo tās satelīts — auto.
Ievērojot Lekorbizjē ieteikumu uztvert ēku kā instrumentu vai dizainera Džo Kolombo sacīto, ka mēbelējums ir mājas ekipējums, var teikt, ka mobilais tālrunis kabatā ir uz ķermeņa pārnēsājama dzīvokļa daļiņa.
Noliekot līdzās aziātu peldošo mītni un dāņu radīto mitekli uz riteņiem, izstāde Living in Motion. Design and architecture for flexible Dwelling pēta pārsteidzošu hibrīdu — furnitektūru — vidutāju starp mēbeli un māju (furniture + architecture = furnitecture). Izstāde nav strukturēta vēsturiskos vai ģeogrāfiskos posmos. Objekti klasificēti pēc funkcijas: transportējami, pārnēsājami, pielāgojami, lietojami, kombinējami, montējami un nē, saliekami un nē. Saules vai lietus sargi. Lielākoties — telpu ekonomējoši un lielu lietu glabājoši.
Ceļojošo izstādi un izdevumu Living in Motion. Design and architecture for flexible Dwelling sagatavojis Vitra dizaina muzejs Vācijā, 2002.gadā. Jau pabijusi modernās mākslas ekspozīcijās Berlīnē, Barselonā, Dublinā, Portu un Grācā, līdz 8.maijam izstāde viesojas galerijā Fundaciòn Canal, Madridē.
