Liegts vienoties par cenu arhitektūras tirgū

Konkurences padome 14.februārī pieņēma lēmumu konstatēt aizliegtu vienošanos Latvijas Arhitektu savienības darbībās. LAS Nolikums par projektētāju darba un pakalpojumu apmaksu celtniecībā un Arhitekta ētikas kodekss aizliedz konkurenci ar cenu un nosaka minimālās atlīdzības skalas un takses. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums aizliedz tieši vai netieši noteikt cenu.

Lieta tika ierosināta pamatojoties uz informāciju, kas iegūta arhitektūras pakalpojumu tirgus uzraudzības ietvaros. Konkurences padomes izvērtētā informācija liecināja par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmās daļas iespējamo pārkāpumu.

Konkurences padome konstatēja, ka LAS pieņemtie lēmumi ― Nolikums par projektētāju darba un pakalpojumu apmaksu celtniecībā un Arhitekta ētikas kodeksa 2.4.punkts — aizliedz konkurenci ar cenu un nosaka gan minimālās atlīdzības skalas un minimālās atlīdzību takses. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. panta pirmo daļu, jo īpaši ir aizliegti lēmumi, ar kuriem tieši vai netieši tiek noteikta cena.

Konkurences padome norāda, ka saskaņā ar Latvijas un ES konkurences tiesību normām un praksi, ja tiek konstatēta vienošanās, kuras mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, konkurences uzraudzības iestāde var nevērtēt vienošanās sekas, jo pati darbība jau ir aizliegta. Respektīvi ― tas ir pārkāpums neatkarīgi no tā, vai šo darbību rezultātā ir iestājušās konkurenci ierobežojošas sekas. Vienošanās starp konkurentiem par informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, ir uzskatāma par horizontālā karteļa vienošanos un kvalificējama kā sevišķi smags konkurences tiesību pārkāpums.

Padome uzskata par iespējamu LAS biedriem nepiemērot naudas sodu ņēma vērā, ka LAS ir atcēlusi un izdarījusi grozījumus savos pieņemtajos lēmumos un atzinusi pārkāpumu, un to novērsusi vēl līdz lēmuma pieņemšanai.

Jāpiezīmē, ka šis ir pirmais Konkurences padomes lēmums liberālo profesiju jomā, proti, arhitektūras pakalpojumu tirgū. Līdz ar to padome uzsver, ka LAS lēmumi, kuri satur Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmās daļas un Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpuma pazīmes, arī ir aizliegti.

KP lietu ierosināja pagājušā gada martā pēc pašiniciatīvas, jo, veicot arhitektūras pakalpojumu tirgus uzraudzību, tika iegūta informācija par iespējamo vienošanos starp LAS biedriem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
39 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Evita

Piemēram,Vācijā katru gadu tiek izdota pabieza grāmata ar ieteicamajiem projektēšanas izcenojumiem, ļoti detalizēti – kā jau vāciešiem pieklājas. Jau gadu desmitiem pastāv un droši, ka pastāvēs, jo tur tas netiek uzskatīts par kautkādu ES normu pārkāpumu. Janvārī tur pabiju un pārliecinājos, ka arhitekti joprojām to aktīvi izmanto savā darbā. Cita lieta- ka tur pastāvošās konkurences dēļ p reālās projektēšanas cenas ir zemākas par tabulās ieteiktajām.

Kristīne

Gādījumā nezini kas tā par pabiezo grāmatu?

WAT

Naftiniekiem ķerties klāt rociņas par īsu

Citiem stratēģiskajiem arīdzan

Pat mobilajiem sakariem lai pieķertos pa īsu,

A darbaļaudīm tā kā jāparāda, darbība un rezultāti, tad arī juridiskās fakultātes studējošais zieds(kas ta cits tik tuvredzīgu un nekontekstuālu lēmumu spēj izdvest ) ar politisko krusttēvu aizgādību uzspieda vājākajai no profesionālajām cunftēm savu varu, ko tā arī galvu nolaižot pieņēma.

reinis liepiņš

kas ta’ tik brismīgs noticis?

ja runa iet par arh pakalpojumu izmaksām,- var taču paturēt plauktā 2006.gada abc katalogu un ik pa brīdim taja ieskatīties, kamēr KP neredz.

tikai projekta cena vien neietekmē arhitektūras kvalitāti.

ja klients sagribēs atrast vislētāko arhitektu, viņš tādu atradīs.

mulķis

Tā problēma sākas tad, kad pasūtītājs – valsts, grib, lai projektē pa brīvu. Vajag kādu nebūt atskaites punktu.

Savādāk konkursā tik skatās kurš lētāks, un tad būvē visādus brīnumus.

jtd

Hmm, bet kas šajā gadījumā ir tirgus dalībnieks? LAS biedrs? Katrs individuāli sertificētais arhitekts? Šādā gadījumā vienīgie cietēji būtu pašnodarbinātie arhitekti, jo pārējos gadījumos naudas saņēmējs/apgrozījuma radītājs ir firma, nevis konkrēts sertificētais arhitekts, t.i. fiziska persona, t.i. algots darbinieks lielākoties. Jeb bija domāts sodīt pašu LAS, kas pati kā tāda nav nekāds tirgus dalībnieks?

atbalstītājs

LAS, kā jau varēja sagaidīt, i neko nepretojās. Neizlēmīgu nīkuļu bezjēdzīgs grupējums, kas nav spējīgs aizstāvēt savas tiesības.

Šis jautajums ir jāpārskata.

Un kā tad paliek ar arhitektūras kvalitātes likumu?

A kā tad paliek ar šo? Būs atkal jo lētāk, jo labāk?

21 svarīgs vēstījums 21.gadsimtam.

9. Lai nodrošinātu uz kvalitāti balstītu atlasi arhitektu pakalpojumu sniegšanā, konkurencei starp arhitektiem ir jābalstās uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, kuru pamatā ir kompetence un pieredze, bet ne cena. Starp iespējamām procedūrām EAP iesaka arhitektūras (dizaina) konkursus kā labu metodi, lai palielinātu konkurenci profesijā, tai pašā laikā veicinot kvalitātes paaugstināšanos un jauninājumus arhitektūras pakalpojumu iepirkšanā.

LD

Tomer ir tam lēmumam noteikta taisnība. LAS nepareizais gajiens bija veidot cenu līmeni piespiežkārtā. Jā tas būtu rekomendācija, ieteikums un analīze – respektīvi piedavāta metode kā to cenu veidot, tad jau būtu cita lieta. Bet bija taču arī paredzētas noteiktas sankcijas pret tiem kas neievero bariņa nolemto. Taču atkarība no biroja aprikojuma, cilvēku skaita, objekta sarežģitības un t.t. cena tiešam var stipri svarstīties. Starp dzīvokļa pārplānošanu un LNB projektu ir liela atšķirība ļoti daudzos aspektos.

Ruu

Tirgus tāpat diktēs savu! Normāls attīstītājs, ticiet man, saprot, ka par rupjmaizes cenu nevar nopirkt kliņģeri ar rozīnēm! Un, ja sasskrūvē cenas bez atbilstoša seguma, tad jāatceras, ka šodien pasaule ir kompaktāka un Latvija nav vienīgā ES valsts, kur stra’dā labi arhitekti:)

Lāču maize

Apšaubu salīdzinājumu 😉

resnais

Problēma manā, kā arhitektu klienta, skatījumā slēpjas nevis tajā apstāklī, ka ir kaut kāda vienošanās arhitektu vidū par to, kādas cenas iekasēt, bet tajā apstāklī, ka lielākā daļa arhitektu ir pārslogoti ar darbiem. Un tad nu šie, salīdzinoši labie arhitekti atļaujas savu cenu piesaistīt nevis savam darba apjomam, bet gan projektējamā objekta būvniecības tāmei. T.i. man arhitekts nesaka "es pie jūsu projekta pavadīšu XX stundas un mana stundas likme ir XX Lati". Tā vietā viņš man saka "Nūūūū, jums te projektiņš uz XX mio LVL un mēs tādos gadījumos parasti ņemam XX % projektiņa tāmes". Bet es arī labi apzinos,… Lasīt vairāk »

nmv

hmm, redzu jūsu tirgotaja domasanas panemienu,bet atļaušos atgadinat, ka arhitekts ir pakalpojumu sniedzējs un nevis tirgotajs. un savukart ja mēs, visi kopumā, palūkojamies uz šo samilzušo "problēmu" caur viseiropas prizmu, tad laikam ka sanak, ka izcenojumi cļas tieši pakalpojumu sfera.

"Nūūūū, jums te projektiņš uz XX mio LVL un mēs tādos gadījumos parasti ņemam XX % projektiņa tāmes"- tieši tādā veidā arī arhitekta honorārs aprēķinās, un tā tas notiek visā pasaulē.

Lelle

Manuprat, loti laba doma, ir so problemu petit un publiskot ka petijumu vai parskatu. Turklat, izmantojot skaitlus, tabulas, paskatamu grafiku, salidzinajumu ar citam valstim utt. Luk, lielisks veids, ka kaut ko darit lietas laba, nevis rikot aptaujas par sliktako eku.

tievais

mazliet par cenu xx % no būvniecības izmaksām: ir jau arī tas ka arhitekts ir projekta vadītājs caur ko iet arī inženieru naudiņas. Un ja tā pareiķina un iepriekš izjautā inženierus par viņu darba izcenojumu atkarībā no projekta uzstādījuma, tad turpat tie procenti būs un dažreiz arī nemaz arhitektam tur vietas vairs nava…. katrs gadījums tomēr ir un paliek individuāls un realizēt cenu vienošanos šadā veidā gribēdams nevarēsi.

Evita

Piemēram,Vācijā katru gadu tiek izdota pabieza grāmata ar ieteicamajiem projektēšanas izcenojumiem, ļoti detalizēti – kā jau vāciešiem pieklājas. Jau gadu desmitiem pastāv un droši, ka pastāvēs, jo tur tas netiek uzskatīts par kautkādu ES normu pārkāpumu. Janvārī tur pabiju un pārliecinājos, ka arhitekti joprojām to aktīvi izmanto savā darbā. Cita lieta- ka tur pastāvošās konkurences dēļ p reālās projektēšanas cenas ir zemākas par tabulās ieteiktajām.

Kristīne

Gādījumā nezini kas tā par pabiezo grāmatu?

WAT

Naftiniekiem ķerties klāt rociņas par īsu

Citiem stratēģiskajiem arīdzan

Pat mobilajiem sakariem lai pieķertos pa īsu,

A darbaļaudīm tā kā jāparāda, darbība un rezultāti, tad arī juridiskās fakultātes studējošais zieds(kas ta cits tik tuvredzīgu un nekontekstuālu lēmumu spēj izdvest ) ar politisko krusttēvu aizgādību uzspieda vājākajai no profesionālajām cunftēm savu varu, ko tā arī galvu nolaižot pieņēma.

reinis liepiņš

kas ta’ tik brismīgs noticis?

ja runa iet par arh pakalpojumu izmaksām,- var taču paturēt plauktā 2006.gada abc katalogu un ik pa brīdim taja ieskatīties, kamēr KP neredz.

tikai projekta cena vien neietekmē arhitektūras kvalitāti.

ja klients sagribēs atrast vislētāko arhitektu, viņš tādu atradīs.

mulķis

Tā problēma sākas tad, kad pasūtītājs – valsts, grib, lai projektē pa brīvu. Vajag kādu nebūt atskaites punktu.

Savādāk konkursā tik skatās kurš lētāks, un tad būvē visādus brīnumus.

WAT

Patiesībā jau nav stāsts "par krekliem"-cenām. Bet par principiem. Cenas nosaka tirgus , tagad mums ir leiputrija un mūsu cenas kāpj neskatoties ne uz kādiem priekšrakstiem vai ieteikumiem, būs ziepes ,cenas kritīsies. Tieši par principiem gan vajadzētu pastāvēt, jo aptuvenās cenas publicē gan vācieši , gan briti, es domāju , ka nebūt ne vienīgie (tie ir tie ko es pats 100% zinu), bet kaut kā šamējiem izdodas par saviem principiem pastāvēt kaut ES ir kudī senāk nekā mēs. Man rodas bažas , ka atkal kādam LR politiķim un to iztaponim radīsies nepieciešamība parādīt tautai savu plašo darbu klāstu, peramā zēna… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Tieši formālā puse arī neapmierināja KP. Viņiem nav ne mazāko iebildumu prt to. ka tiek publicēti izcenojumi. Tikai tiem jābūt iegūtiem aptaujas vai taml. formā un ne jaunākiem par vienu gadu.

LAS bija noformulējusi cenu rekomendācijas tik nejēdzīgā formā, ka knapi izspruka no reālām finansiālām sankcijām [kuras, starpcitu, tiktu piemērotas VISIEM tirgus dalībniekiem kā nn% no pēdējo gadu apgrozījuma]

Savukārt reklāmisti sāka lekties un tagad runa vairs neiet par to maksāt vai nē, bet katrs kantoris atsevišķi nolīdzis savu juristu cīnās par soda summas samazināšanu.

jtd

Hmm, bet kas šajā gadījumā ir tirgus dalībnieks? LAS biedrs? Katrs individuāli sertificētais arhitekts? Šādā gadījumā vienīgie cietēji būtu pašnodarbinātie arhitekti, jo pārējos gadījumos naudas saņēmējs/apgrozījuma radītājs ir firma, nevis konkrēts sertificētais arhitekts, t.i. fiziska persona, t.i. algots darbinieks lielākoties. Jeb bija domāts sodīt pašu LAS, kas pati kā tāda nav nekāds tirgus dalībnieks?

Andis Sīlis

gan sertificētas kompānijas, gan individuālie – visi, kas snieguši profesionālos pakalpojumus. Arī neLAS arhitekti, jo nebija ziņojuši par karteļa pazīmēm.

WAT

Vai KP var izsekot ir aptaujas ceļā iegūts vai nav vai tie ir jaunāki par gadu vai reāls "oldskūls"? MAn domāt šitie izcenojumi vispābā bija no 90 desmitajiem jo tika pārņemti no ES.Un pēdējā regulārajā kongresā tika veikta formāla pārlikšana uz šo gadu desmitu.

Par to jau saku, ka tā vietā lai izvāktu vispār laukā, varēja savādāk noformulēt attīstīt un paplašināt. Bet nostāju parādītu.

Tagad baidos tesīs regulāri. Jo izpildam visu ko liek.

P.S. Vēlreiz atgādinu es esmu pārliecināts ka pakalpojumu izcenojumu nosaka tirgus piedāvājuma-pieprasījuma mijiedarbība, nevis kaut kādi nekādi priekšraksti, bet šādai informācijai ir jābūt redzamai un pieejamai.

atbalstītājs

LAS, kā jau varēja sagaidīt, i neko nepretojās. Neizlēmīgu nīkuļu bezjēdzīgs grupējums, kas nav spējīgs aizstāvēt savas tiesības.

Šis jautajums ir jāpārskata.

Un kā tad paliek ar arhitektūras kvalitātes likumu?

A kā tad paliek ar šo? Būs atkal jo lētāk, jo labāk?

21 svarīgs vēstījums 21.gadsimtam.

9. Lai nodrošinātu uz kvalitāti balstītu atlasi arhitektu pakalpojumu sniegšanā, konkurencei starp arhitektiem ir jābalstās uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, kuru pamatā ir kompetence un pieredze, bet ne cena. Starp iespējamām procedūrām EAP iesaka arhitektūras (dizaina) konkursus kā labu metodi, lai palielinātu konkurenci profesijā, tai pašā laikā veicinot kvalitātes paaugstināšanos un jauninājumus arhitektūras pakalpojumu iepirkšanā.

LD

Tomer ir tam lēmumam noteikta taisnība. LAS nepareizais gajiens bija veidot cenu līmeni piespiežkārtā. Jā tas būtu rekomendācija, ieteikums un analīze – respektīvi piedavāta metode kā to cenu veidot, tad jau būtu cita lieta. Bet bija taču arī paredzētas noteiktas sankcijas pret tiem kas neievero bariņa nolemto. Taču atkarība no biroja aprikojuma, cilvēku skaita, objekta sarežģitības un t.t. cena tiešam var stipri svarstīties. Starp dzīvokļa pārplānošanu un LNB projektu ir liela atšķirība ļoti daudzos aspektos.

Ruu

Tirgus tāpat diktēs savu! Normāls attīstītājs, ticiet man, saprot, ka par rupjmaizes cenu nevar nopirkt kliņģeri ar rozīnēm! Un, ja sasskrūvē cenas bez atbilstoša seguma, tad jāatceras, ka šodien pasaule ir kompaktāka un Latvija nav vienīgā ES valsts, kur stra’dā labi arhitekti:)

Lāču maize

Apšaubu salīdzinājumu 😉

Ingurds Lazdiņš

Acīmredzot vienīgais veids, kā tomēr varēja mēģināt izcenojumu normas vai ko tamlīdzīgu saglabāt, ir pārsaukt tās par pētījumu – neobligātu novērtējumu, cik, atbilstoši sarežģītībai, tehnoloģijām un apstākļiem, kas varētu izmaksāt. Par automašīnāmu un ķieģeļiem uc taču tā raksta?! 🙂 Bet tas, kas līdzšinējā situācijā visvairāk pietrūkst – lai varētu runāt par kvalificētu arhitektūras, projektu, risinājumu un to efektivitātes vērtējumu – ir KONKURSU PROCEDŪRA, kas būtu pietiekami izkopta, lai nodrošinātu arī Valsts pasūtījumu efektivitāti, kur atsevišķi vērtēšanas kritēriji būtu tā samēroti, lai virsroku negūtu tikai šķietams un acumirklīgs lētums utt Reizēm to risina, nosakot speciālas vērtējuma formulas, pēc kurām tad žūrijai… Lasīt vairāk »

resnais

Problēma manā, kā arhitektu klienta, skatījumā slēpjas nevis tajā apstāklī, ka ir kaut kāda vienošanās arhitektu vidū par to, kādas cenas iekasēt, bet tajā apstāklī, ka lielākā daļa arhitektu ir pārslogoti ar darbiem. Un tad nu šie, salīdzinoši labie arhitekti atļaujas savu cenu piesaistīt nevis savam darba apjomam, bet gan projektējamā objekta būvniecības tāmei. T.i. man arhitekts nesaka "es pie jūsu projekta pavadīšu XX stundas un mana stundas likme ir XX Lati". Tā vietā viņš man saka "Nūūūū, jums te projektiņš uz XX mio LVL un mēs tādos gadījumos parasti ņemam XX % projektiņa tāmes". Bet es arī labi apzinos,… Lasīt vairāk »

nmv

hmm, redzu jūsu tirgotaja domasanas panemienu,bet atļaušos atgadinat, ka arhitekts ir pakalpojumu sniedzējs un nevis tirgotajs. un savukart ja mēs, visi kopumā, palūkojamies uz šo samilzušo "problēmu" caur viseiropas prizmu, tad laikam ka sanak, ka izcenojumi cļas tieši pakalpojumu sfera.

"Nūūūū, jums te projektiņš uz XX mio LVL un mēs tādos gadījumos parasti ņemam XX % projektiņa tāmes"- tieši tādā veidā arī arhitekta honorārs aprēķinās, un tā tas notiek visā pasaulē.

Lelle

Manuprat, loti laba doma, ir so problemu petit un publiskot ka petijumu vai parskatu. Turklat, izmantojot skaitlus, tabulas, paskatamu grafiku, salidzinajumu ar citam valstim utt. Luk, lielisks veids, ka kaut ko darit lietas laba, nevis rikot aptaujas par sliktako eku.

tievais

mazliet par cenu xx % no būvniecības izmaksām: ir jau arī tas ka arhitekts ir projekta vadītājs caur ko iet arī inženieru naudiņas. Un ja tā pareiķina un iepriekš izjautā inženierus par viņu darba izcenojumu atkarībā no projekta uzstādījuma, tad turpat tie procenti būs un dažreiz arī nemaz arhitektam tur vietas vairs nava…. katrs gadījums tomēr ir un paliek individuāls un realizēt cenu vienošanos šadā veidā gribēdams nevarēsi.

Ingurds Lazdiņš

būtu jānodala vismaz divas lietas: 1) noteikta lieluma būvobjekta radīšanai, atbilstoši tā lielumam un sarežģītībai, arī jāiegulda zināms projektēšanas, zīmēšanas, rēķināšanas darbs. un parasti šī darba kopsumma ir zināmā loģiskā attiecībā pret būvizmaksām. tad lūk – šo attiecību jeb proporciju (jeb %) tad arī būtu vērts pētīt un procesā iesaistītajām pusēm skaidrot un apspriest. 2) šī proporcija realitātē izrādās ievērojami atšķirīga atkarībā no sarežģītības un exkluzivitātes līmeņa, kādu būves attīstītājs vēlētos sasniegt. un šo proporciju IR vērts pētīt, apkopot, apspriest un aprakstīt arī turpmāk, un tas ir tas, ko rāda "aizliegtās vienošanās" tabulas :)) un nevajadzētu domāt, ka TIE procenti… Lasīt vairāk »

pArt

Lielā mērā Tev piekrītu, bet piebilstot, ka arī laika patēriņam projekta etapu ir jābūt kaut kā fiksētam, lai nepārtrauktās korekcijās un konsultāciju konsultācijās netērētos biroja darbaspēka stundas par tiem pašiem % no vēl neuzsāktās būvniecības tāmes.

jtd

Nav man saprotama tik veicīga LAS laišanās dibenā ar paceltām rokām un burbuļu pūšana. Pie tam, kā izskatās, izņemot pārīti te augstāk komentējušo, citiem pie d*** mazas ragutiņas ne interese par, manuprāt, ūberaktuālu praktiskās projektēšanas sastāvdaļu. Kaut neizslēdzu, ka man kā jaunam spēlētājam šajā tirgū, vienkārši nav zināms, kuros mākoņos (vai kristāla bumbā) jāskatās, lai nosauktu klientam savu pakalpojumu cenu. Jo pakalpojums ir gana sarežģīts, laikietilpīgs un sevī ietver arī kaudzi apakšuzņēmēju un "apakšdarbu". Pilnīgi nesaprotu, ar kādu pamatojumu/aiz kādiem matiem KP izdevies pievilkt, ka LAS vispār ir kāds sakars ar konkurences cīņu, atkārtoju – LAS (kas nekādi neregulē projektētāju… Lasīt vairāk »

39
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x