Latvijas kandidāti Eiropas balvai

Mīsa van der Roes balva

Balvu, kas nosaukta modernisma arhitektūras pioniera Ludviga Mīsa van der Roes vārdā (Mies van der Rohe Award) 1987. gadā izveidoja Barselonā bāzētais Mīsa van der Roes fonds (Fundació Mies van der Rohe), bet kopš 2001. gada tā ir atzīta par oficiālo Eiropas Savienības arhitektūras godalgu un tiek pasniegta sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Atškirībā no pirms pāris gadiem izveidotās Eiropas arhitektūras balvas, ko ik gadus piešķirs kādam arhitektam par individuālo devumu, Mīsa van der Roes godalga tiek pasniegta reizi divos gados — par augstvērtīgu un inovatīvu laikmetīgās arhitektūras darbu, tātad par kādu konkrētu ēku.

Balva pievērš uzmanību nozīmīgākajiem Eiropas arhitektu darbiem, īpaši uzsverot jaunu ideju un tehnoloģiju attīstīšanu. Vienlaikus apbalvojums atzīmē kultūras lomu, kas piemīt arhitektūrai pilsētu veidošanā. Atzinības uzdevums ir veicināt arhitektūru divos galvenajos veidos: reaģējot uz starptautiskiem pasūtījumiem, stimulēt plašāku profesionālo arhitektu mijiedarbību un cirkulāciju Eiropas Savienības ietvaros, kā arī atbalstīt jaunos arhitektus.

Kandidātus balvai piesaka īpaša neatkarīgu ekspertu grupa, kā arī Eiropas valstu arhitektu savienības un citas arhitektūras institūcijas (skat. Nominators). No pieteiktajiem žūrija atlasa vairākus desmitus finālistu, kas tiek iekļauti izstādē un publicēti balvas katalogā. Šī grāmata allaž ir kā īpaša Eiropas jaunākās un svaigākās arhitektūras antoloģija.

Žūrija piešķir divas balvas. Galvenā ir 60 tūkstošus eiro vērtā Eiropas Savienības mūsdienu arhitektūras godalga, kas atzīmē kādas būves konceptuālās, tehniskās un būvnieciskās kvalitātes. Otrā, sava veida veicināšanas prēmija — 20 tūkstošu eiro lielā Eiropas uzlecošā arhitekta speciālbalva (Emerging Architect Special Mention), kuras uzdevums atbalstīt jaunos un daudzsološos arhitektus. Līdz ar naudas prēmiju tiek pasniegta arī simboliska statuete, kas veidota kā Mīsa van der Roes 1929. projektētais Vācijas paviljons Barselonā. Šī būve nereti tiek dēvēta par vienu no labākajiem 20. gadsimta arhitektūras darbiem, iemiesojot arī galvenās kvalitātes, ko vēlas atzīmēt balvas piešķīrēji — konceptuālu un konstruktīvu izcilību un inovācijas.

Latvijas kandidāti

Latvijas kandidātus balvai tradicionāli piesaka Arhitektu savienība, izvērtējot pēdējo gadu veiksmīgākos īstenotos projektus, kuru vidū parasti ir Gada skates laureāti. LAS kandidātus šai Eiropas arhitektūras balvai ir izvirzījusi kopš 2001. gada. Neatkarīgā eksperta lomā Latviju iepriekš pārstāvējis Jānis Lejnieks, bet šogad šo uzdevumu pildīja A4D redaktors. Tā kā Arhitektu savienība šoreiz iespēju neizmantoja un kandidātus 2013. gada balvai neizvēlējās un nenosūtīja, tad Latvijas arhitektūras pārstāvniecība Eiropas godalgai lielā mērā palika neatkarīgā eksperta ziņā vien.

2013. gada balvai no Latvijas izvirzīti:

• Torņakalna draudzes nams — Entasis, Postform Projekts Rīga
• Atjaunotā noliktavas ēka Aldaru ielā — Sudraba arhitektūra, Arhitektes Lienes Griezītes studija
• Lipkes memoriāls Ķīpsalā — Zaigas Gailes birojs
• Mākslas akadēmijas paplašinājums — SZK un partneri
• Brīvdienu māja Kaltenē  — Brigita Bula

Bez tam zināms, ka balvai izvirzīta arī NRJA projektētās mājas, kas pazīstamas ar nosaukumu 8 melnie.