16. janvārī seši Latvijas arhitektu biroji — ARCHE, GAISS, arhitekts krauklis, MADE arhitekti, NOMAD architects un VINCENTS — parakstīja starptautiskās klimata kustības ‘Architects Declare’ uzsaukumu, dibinot Latvijas nodaļu un apņemoties samazināt izšķērdīgu resursu lietojumu arhitektūrā un ievērot citus principus, kas vērsti uz līdzsvarotu, ilgstpējīgu attīstību, nepārkāpjot Zemes ekoloģisko iespēju robežas. Līdz ar to, Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas pievienojusies šai kustībai un dibinātāji aicina arī citus Latvijas arhitektus, ainavu arhitektus un inženierus pievienoties, lai šo apņemšanos īstenotu praksē.
Kustība aizsākās 2019.gada maijā Lielbritānijā, arhitektiem definējot 11 darbības principus, kurus dalībnieki apņemas īstenot savā praksē, lai samazinātu būvniecības kaitīgo ietekmi uz vidi.
Cilvēces saimnieciskās darbības iespaidā arvien straujāk samazinās pasaules bioloģiskā daudzveidība, bet ierastos dzīves apstākļus apdraud klimata pārmaiņas, kļūstot par mūsu laika nopietnāko problēmu. Ēku būvniecība un uzturēšana rada gandrīz 40% cilvēces oglekļa dioksīda (CO2) izmešu un cita piesārņojuma. Arhitektiem var būt liela loma šī piesārņojuma novēršanā.
Jau šobrīd ir pieejamas zināšanas un tehnoloģijas, lai uzsāktu ierastās prakses pārveidi, taču pietrūkst kopīgas gribas. Atzīstot to, mēs ievirzīsim mūsu biroju darbību, lai radītu arhitektūru un plānotu pilsētas ar labvēlīgāku iespaidu uz apkārtējo vidi.
Starptautiskā deklarācija paredz vairot mūsu klientu un piegādātāju izpratni par klimata un bioloģiskās daudzveidības ārkārtas stāvokli un nepieciešamību rīkoties, vērtējot visas jaunās būvniecības ieceres no izmešu, atkritumu un enerģijas taupības principu viedokļa, kā arī iedrošinot klientus īstenot šādu pieeju.
Mēs apņemamies samazināt izšķērdīgu resursu lietojumu arhitektūrā un pilsētplānošanā gan kopumā, gan detaļās, paātrinot pāreju uz zemas oglekļa ietilpības materiālu lietošanu visā mūsu darbā.
Šobrīd kustībai pievienojušies vairāk nekā 3700 nozares profesionāļu biroju no 18 valstīm. Starp tiem ir tādi pasaulē labi zināmi arhitekti kā Alison Brooks, Caruso St John, David Chipperfield, Foster + Partners no Lielbritānijas, Glenn Murcutt no Austrālijas, Dominique Perrault, Manuelle Gautrand no Francijas, BIG, SLA, Gehl, Henning Larsen no Dānijas, Snohetta, Jensen & Skodvin no Norvēģijas, Wingards, White no Zviedrijas, Gigon/Guyer no Šveices, un daudzi citi.
Mēs aicinām Latvijas arhitektus, ainavu arhitektus un inženierus pievienoties, lai kopīgiem spēkiem labvēlīgi ietekmētu mūsu planētas nākotni.
Būšu skeptisks. Kas izraisa globālo sasilšanu, to precīzi šodien pateikt neviens nevar. Zemes vēsturē ir bijuši periodi, kad Latviju ir klājis ūdens. Tas protams mums var nepatikt, bet Zeme varbūt ievelk vienkārši elpu. Bet varbūt pa punktiem. 1. Viens no globālo izmešu dzinējspēkiem ir patēriņš. Vai pareizāk PĀRTĒRIŅŠ. Kā plānots to ierobežot? 2. Patēriņš ir kapitālisma dzinējspēks. ierobežojot patēriņu, kritīs kopprodukts, kritīs algas, kritīs būvniecības apjomi. PIETIEKAMĪBA būtu atslēgas vārds problēmas risinājumam, bet tad 1/2 arhitektu bankrotēs. 3. Nākamais globālais izaicinājums ir jaunattīstības valstu iedzīvotāju vēlme dzīvot kā asttīstītākajās valstīs – tas audzē patēriņu un CO2 izmešus. Ļaudis aizvien vairāk… Lasīt vairāk »
Saprotu, ka nav nekādu pretargumentu. Tadēļ vēl ielādēšu ogles kolēģi Jūsu kurtuvēs mazliet 🙂 8. Globālā sasilšana mainīs Latvijas klimatu. Kā redzam, jau šobrīd tas rezultējās samazinātos tēriņos par apkuri – sniegs snieg pavisam citur – Sauda Arābijā. 9. Palielinoties globālai sasilšanai Latvijas klimats varētu tuvoties Vācijas klimatam, tas nozīmē, ka Lielās Termosu mājas ar 500 mm vati būs rādāmas skolās, kā piemērs karstas putras strebšanai. kas zin, varbūt Latvijas lauksaimnieki spēs iegūt divas ražas vasaras laikā ap 2050.gadu. 10. Ieekonomēsies ziemas apģērbam domātie līdzekļi. 11. Mežos parādisies lapu koki, priežu diemžēl vairs nebūs, bet finiera rūpniecībai domātie bērzi augs… Lasīt vairāk »
Jā un sāksies klimata bēgļu straumes un vairāk slimību… ugunsgrēku. Dabai grūti tik ātri mainīties, bet no dabas daudzveidības ir atkarīga mūsu labklājība.. ļoti.
Kad nav bijis bēgļu? Klimata vai ekonomisko? Zeme ar savu tektonisko aktivitāti, ja izvirst viens supervulkāns, var apturēt dzīvi visā pasaulē uz 2 gadiem. Vai epidēmija, kas līdzīga spāņu gripai, var aiznest 300 mlj. dzīvību momentā. Daba saules magnētiskās vētras veidā, var apturēt civilizācijas attīstību uz daudziem gadiem, nerunājot par Rīgas lieluma asteroīdu, kurš mierīgi varbūt jau virzās uz mūsu pusi. Risku ir milzīgi daudz, dzīvība ir trausla, tomēr neviens nevar apturēt ekonomisko attīstību, pagriežot laiku atpakaļ. Pirmais, ko izdarīja cilvēku rase konkurences apstākļos, iznīdēja neandertāliešus, vienkārši izkāva. Tu domā, ka tagad kaut kas ir mainījies?
Tā varbūt ir utopija, bet ir jau manāmi iedīgļi “degrowth” (oficiāls latviskais tulkojums vēl nav dzirdēts) konceptam. Un ekonomisko attīstību jābeidz saprast tikai kvantitatīvā izteiksmē, tai jākļūst kvalitatīvai. Lūk, šeit varētu būt vārds bilstams pilsētplānotājiem, arhitektiem un dizaineriem.