Jūlija beigās Kultūras ministrija izsludināja ideju konkursu
«kultūras un radošā kvartāla attīstībai» kādreizējā Maikapara tabakas fabrikā Miera
ielā 58. Taču Arhitektu savienība brīdina: lai gan konkursā ir pieprasīta arī arhitektoniski
telpiskā vīzija, to nekādi nevar uzskatīt par laba arhitektūras konkursa piemēru.
Kādreizējā tabakas fabrika, atšķirībā no citiem pilsētnieciskās
kultūras epicentriem Andrejsalā, Spīķeros vai VEFā, ir valsts īpašums, tāpēc loģisks
ir konkurss tā attīstībai. Konkursa mērķis un uzdevums ir iegūt ne vien idejas
attiecībā uz īpašuma saturisko piepildījumu un turpmākās apsaimniekošanas
modeli, ko varētu uzskatīt par idejām no biznesa plānošanas jomas, bet arī
turpmākās kvartāla telpiskās attīstības vīziju, kas nepārprotami nozīmē
konkursa uzdevuma saistību ar arhitektūras jomu.
Tomēr Arhitektu savienība, iepazīstoties ar konkursa
nolikumu norāda, ka tajā dotie noteikumi neatbilst un ir pretrunā gan ar
normatīvajiem aktiem, kas regulē arhitektūras konkursu norises kārtību, gan arī
ar LAS izveidotajām Konkursu labās
prakses rekomendācijām.
«Līdz ar to, pēc LAS speciālistu domām, ideju konkurss par Kultūras un
radošā kvartāla attīstību Miera ielā 58. ir uzskatāms par brīvu ideju apmaiņu
starpdisciplinārā nereglamentētā formātā, un to nav pamata uzskatīt par
kvartāla telpiskās attīstības ideju konkursu vispārpieņemtā izpratnē ar no tā
rezultātiem izrietošām tālākajām
darbībām un sekām.
LAS uzskata, ka LAS biedru, kā arī citu arhitektu līdzdalība KM
rīkotajā konkursā ir viņu brīvas gribas izpausme, tai nav izvirzītas nekādas
kvalifikācijas prasības un kā tāda tā nav apgrūtināta ar nepieciešamību panākt
konkursa priekšlikuma atbilstību pastāvošajiem būvnoteikumiem, nedz arī
aizsargāta ar spēkā esošiem noteikumiem, kas attiecas uz arhitektūras konkursu
rīkošanu un konkursa rezultātā iegūto darbu tālāko izmantošanu. LAS uzskata par
savu pienākumu informēt profesionālo sabiedrību par LAS pozīciju attiecībā uz
konkursa statusu.»
Lai gan raksts publicēts LAS vārdā, tomēr paraksts apakšā nebūtu skādējis…vēl jo vairāk, tā kā LAS ir sabiedriska organizācija ar vairākiem lēmumu pieņemšanas un atbildības līmeņiem – vairāk nekā skaidrs, ka visas daudzskaitlīgās organizācijas vārdā šādus un līdzīgus lēmumus operatīvi gatavo kādas konkrētas personas vai personu grupas. Atsevišķi LAS lēmumi ir arī apstiprināti Padomē, vai Kongresā. Šajā ziņā un arī saturiski LAS mājaslapā publicētā informācija ir ievērojami korektāka – gan paraksts norādīts (E.Treimanis, Valdes priekšsēdētājs), gan arī vairāki konkrētie punkti ir pieminēti, pret kuriem tad pretenzijas tiek izvirzītas. Pieminēto punktu sakarā vienīgi gribu teikt, ka Nolikuma punktā 2.3. (Konkursa godalgoto… Lasīt vairāk »
paldies LAS par atklātu attieksmi un drosmi to paust.
Paldies, mammam, ka izaudzinajusas sadus delus 🙂
Atrodam tač’ laiciņu kaut ko uzrakstīt, vai ne?! forši…paldies.
http://www.die…kciju-13899918
http://www.idynamic.lv/
Pirmā sajūta, sižetu noskatoties, gribās vaicāt – kāpēc arhitektus nepieaicinājāt?
Ja nopietni – tagad, kad apmēram ir apjausts investīciju apjoms un vēlamā tirgus attīstības funkcionālā shēma, būtu īstais laiks vienam atbildīgam arhitektūras konkursam. Varbūt pat startptautiskam konkursam. Katrā ziņā investīciju lielums un objekta svarīgums būtu tam atbilstošs, ja pieņemam, ka Rīga pretendē uz kulturālas pilsētas statusu. Kam to vajadzētu saprast?
Citādi, ar pašreizējiem vārgajiem apjomu risinājumiem fonā, Dambja k-ga un prof. O.Spārīša klātbūtne pasākumā šķiet vienīgi grezna dekorācija noteiktām politiskajām ambīcijām. Interesanti arī, kad sagaidīsim kādu LAS viedokli šajā jautājumā.
Pirms kāda gadiņa vai diviem arī bija "Centraltirgus attīstības darba grupa", kurā figurēja arhitekti- Dripe, Sīlis un Sarma (http://www.rct…dex.php?id=448). Vai šī ir pilnīgi jauna iniciatīva? Vai tomēr iesākta darba turpinājums? Vieta jau unikāla. Interesanti, kā viss attīstīsies?
Cēsu projekta sakarā izvērsās neliela domu apmaiņa attiecībā uz konkursiem ar tādu bezcerības pēcgaršu. Par cik vēl neesmu iemācījies KISS (keep it short and sexy) stila argumentāciju, kā arī lai nepiesārņotu Cēsu projektam atvēlēto virtuālās diskusijas telpu – piedāvāju šeit savu viedokli attiecībā uz valsts vai pašvaldības rīkotajiem ideju konkursiem: 1.Savā ziņā konkursi kropļo pašu projektēšanas procesu, jo pašā projekta sākumā (programmas izstrādē) iztrūkst pilnvērtīga komunikācija starp attīstītāju/īpašnieku un projektētāju. Bet, ja attīstītājs ir valsts vai pašvaldība, tad, cik man ir zināms, konkursa kārtību nosaka likums. 2.Klasiskam LV pašvaldības vai valsts konkursam nav garantijas, ka rezultāts būs un tas būs… Lasīt vairāk »
Paldies par sakarīgu un pamatotu viedokli.
Reti sakarīgi teikts.
Nepiekritīšu par to ,ka konkursi (paši par sevi) čakarē mūsu uzņēmējdarbības vidi. Drīzāk klasiskie IUB iepirkusi čakarē vidi. Par to, ka lielie biroji nepiedalās konkursos , ļaušos pasmīnēt, noteikti nepiedalās bez naudas, noteikti ( LNMM,Tallinas BD, Liepājas Jūras muzejs, Tiesu nams utt..). Konkurence tāpēc arī ir konkurence, lai uzvar LABĀKĀ ideja, savukārt ,kad beigās izrādās ka brīnišķīgās idejas autors ir zaļš gurķis un nevar pavilkt, tas jau ir cits stāsts, tad savukārt normāla procedūra ir lai uz līguma slēgšanu šis zaļais gurķis būtu noorganizējis komandu ( kaut vai viņa vietā to komandu noorganizē kāds "lielais onkulis" par pienācīgu atmaksu) ,kas… Lasīt vairāk »
Vispār jau tēma sarežģīta… vairāk jautājumu nekā atbilžu. Varbūt es aizšaušu greizi, bet, piemēram, Tabakas fabrikas sakarā – balvu fonds 6000LVL. Izvēlieties sešus birojus (vadoties no biroju CV vai arī no pretendentu īsa izklāsta un jautājumiem attiecībā uz konkursa programmu) un katram apmaksājiet darbu 1000LVL vērtībā. Nezinu, bet man tas liktos pareizāk, pat ja summa ir niecīga. Man personiski tas šķiet nepieņemami, ka arhitektu biroji rada idejas bez darba apmaksas valsts vai pašvaldību labā….. kā tādā laimes spēlē vai drīzāk fanātisku mākslinieku aplokā, kur tiek iemests „āķis” un 30 biroji raujas lai tiktu pie pāris kumosiem. Varbūt tur ir kaut… Lasīt vairāk »
Protams ka vairāk jautājumu nekā atbilžu. Manuprāt 6000 LVL un seši piedalās, ir ne īsti čoinīgi, kuri ,pēc kādiem kritērijiem, kapēc, utt.. Kas pēc tam ir gatavs risināt visus tos konfliktus? Cits stāsts ir, ka uzliek filtrus ( pabeigtu darbu pieredze,saimnieciskā pieredze, ar akcentu uz darbu pieredzi), bet arī protams neieejot galējībās. Lai nav tā ,ka mazam niekam ~500m² platībā un ne īpaši publiski nozīmīgā vietā, var klasificēties tikai lielais 10 nieks. Protams šāda filtra rezultāts var būt jau pirms konkursa objekta izstrādes, kad objektīvi izfiltrējas ,kuri tad kvalificējas( tad kad objektīvi ir skaidrs, ka šādu nebūs vairāk par 5-10… Lasīt vairāk »
Renār, es jau izteicu savu viedokli par konkursiem manas kompeteneces robežās. Piekrītu, ka ir dažādas objektu, konkursu, iepirkumu kategorijas, attiecīgi dažādas procedūras…. dažādi arhitekti….utt. Man tiešām nav vēlmes šeit ieslīgt sīkās detaļās… Šā gada jūnijā Radi Rīgu projekta ietvaros Rīgā viesojās Antverpenes galvenais arhitekts Kristiaans Borrets. Arhitektu namā bija viņa prezentācija par Antverpeni (ja nemaldos, Radi Rīgu organizatoriem ir prezentācijas materiāls ). Manā skatījumā ļoti sakarīga prezentācija, ar visaptverošu, saprotamu un profesionālu izklāstu par pilsētas attīstības procesiem un tieši viņa lomu šajos procesos. Aizkulisēs ir dzirdēts, ka viņa veikums ir vismaz kāda Antverpenes ordeņa vērts! Bet stāsts ir par konkursiem… Lasīt vairāk »
Variants A darbojas Francijā. Šīs sitēmas trūkums, ko atzīst paši franču arhhitekti, ir jauno arhitketu ļoti ierobežotās iespējas piedalīties konkursos par valts vai pašvaldības objektie, tādiem ka skolas, veco ļauzu nami, sociālie mājokļi, kultūras centri, mediatēkas, utt. Jaunajiem atliek tikai privātie, kuri lielākoties, neceļ šāda tipa būves.
Vai ir zināmi arī Francijas sistēmas plusi?
Ja tas ir vienīgais trūkums, varbūt frančiem būtu jānodefinā kas ir "jaunie arhitekti" un jāpiešķir jaunajiem pāris "wild-cards" ?
Bet, pamēģiniet uz mirkli iztēloties…ja jūs attīstītu savu īpašumu ar nopietnām investīcijām (mēs nerunājam par bāra letes dizainu, bet, piemēram, Tabakas fabrikas kompleksu) – vai jūs uzticētu to nepieredzējušam arhitektu birojam?
Valsts vai pašvaldību mērķis, pirmkārt, ir iegūt kvalitatīvu rezultātu, pie kam kvalitatīvu ilgtermiņā !
tieši tā – runa varētu būt par kavalitātīviem, iespējami objektīviem filtriem – tas pats par sevi nebūtu nekāds jaunums…
un tas arī pavisam labi saskanētu pat ar daudzināto iepirkuma likumu – vispirms pārbaudām pretendentu atbilstību, aicinām iesniegt priekšlikumus, ko, savukārt izvērtējot, komisija argumentēti pieņem lēmumu, kurus 3,4,5,vai 6us pieaicināt jau apmaksātai 2ajai kārtai – gan Valsts intereses ievērtētas, gan arhitektu spēki lieki netiek šķiesti
bet – jautājums ir – kāpēc tas viss gandrīz nekad nedarbojas??! varbūt arī LAS propaganda šajā virzienā pārāk vārga…
Pieņemu FR sistēmas pluss ir 100% paredzams rezultāts, kas noteikti ir labi Klientam( kā saimnieciskai personai) , bet tas noteikti noplicina ilgtermiņā konkrētās cuftes konkurētspēju, nenotiek pilnvērtīga paaudžu nomaiņa, kaut kas līdzīgs kartelim. Vai daudz starptautiski zināmi no francūžu cunftes bez JEAN NOUVELL un CRISTIAN PORTZAMPARK ( vecie vīri starp citu)? Kaut vai uz to pašu austriešu, britu, skandināvu fona? Bet kas liedz klientam pieprasīt ,lai ģeniālās idejas autors atrod "cepuri" ar ko gatavs sadarboties Klients uz 100% drošiem pamatiem ( cepurei nav obligāti būt arhitektu birojam, var būt inženierkantoris, projekta vadības kantoris utt.., galvenias lai spēj nodoršināt 100% rezultātu… Lasīt vairāk »
Sveiks, Ingurd! Pēc Tava priekšlikuma saprotu, arī Tu esi par to ,ka visus pieaicinātos izvēlas komisija? Kāda garantija, ka šī komisija nesaliek pie pieaicinātajiem savas "Dieva zīmes", kas noteikti atbildīs gan pēc apjoma, gan saimnieciskajiem rādītājiem, bet cunftei būs skaidrs , ka tie zēni nodarbojas ar visu citu tikai ne arhitektūru? Un tad šī kompaška savā starpā sadalīs visu projektēšanas tirgu visumā leģitīmi. Saprotu gan Vents, gan Tu uzskatat, ka noteikti jau jūs būsiet vismaz tai 20 niekā kuri parasti ieklūs komisijas atlasēs (dzīve paliek vieglāka , bet par tiem ,kas aiz borta lai paši gādā), bet redzot reālo tirgu… Lasīt vairāk »
nevajag uzreiz domāt, ka visas komisijas ir tikai tāda savtīga, bezsmadzeņu, bezsirdsapziņas rausēju masa – ļoti pat iespējams, ka kādā komisijā novācas arī kādi "arhitektūras mīlētāji", vai vnk kādi, kas tieši pazīst 3..4us jaunos, spēcīgos kantorus, un – nekas un nekāds likums jau nevar viņiem liegt izvēlēties tos patiešām labākos – no tiek, kas pieteikušies, un, kas kritērijiem atbilst. Kritērijus, pie kam, tā pati komisija pati arī nosaka (piemēram – vēlamies mūsdienu jaunā funkcionālisma stilā ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu:) Un tad, jokus mīlot, arī vienā parastā provincē uz bērnudārza konkursu var tikt nolasīta pavisam pat neslikta blice, kas katri tad arī… Lasīt vairāk »
Viss jau būtu skaisti, ja publiskajā konkura komisijā 1/3-1/2 ir Klienta pārstāvji ( tam skaitā arīdzan pašvaldības būvvaldes un vietējā VKPAI( ja vajag) špīleri) un atlikušā 2/3 -1/2 ir ROTĒJOŠI profiņi (deleģēti LAS pārstāvji, tam starpā JAA), tad arī tas pasāciens notiktos, kā Tu saki, bet parasti tik rožaini diemžēl nekas LV nenotiekas. Parasti tas beigtos labākajā gadījumā ar lielā ( arīdzan labā protams) 20nieka karteļa dominanci. Vai pavisam draņķīgā rezultātā ar zēniem kam arhitektūra tāds blakus bizness vien ir. Respektīvi tad visi IUB iepirkumi(projektēšanā) būtu jālaiž caur šādu atlasi, nevis tikai tās žēlās drumslas ,kas nonāk līdz metu konkursiem.… Lasīt vairāk »
Ingurd!
Ko Tu biji domājis ar „…likumā paģērēto ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu” ?
Ne reizi vien LV ir bijuši apvienotie konkursi – lai garantēti nezaudētu laiku ar neveiksmīgu sacensību, pasūtītājs uzaicina dažus apmaksātos, vienlaicīgi ļaujot startēt visiem gribētājiem, tai skaitā jaunajiem bez nekādiem ierobežojumiem. Nodrošinot anonimitāti žūrija mierīgi var izvēlēties ģeniālāko risinājumu un ļaut to realizēt ar vai bez “cepurēm”. Manuprāt šis ir jēdzīgs kompromisa variants, pret kuru gan “labas konkursa prakses” diskusijās intensīvi iebilda JAA pārstāvji argumentējot ar “netaisnību”, maldīgi pieņemdami, ka eksistē kāda viena universāla un objektīva visus apmierinoša taisnība.
nu, iepirkuma likumā rakstīts, ka jāizvēlas ekonomiski izdevīgāko.
tad nu es gaidu, kad reiz tiešām izvērtēs neatkarīgu ekspertu sastādītas vai vismaz akceptētas paredzamās būvniecības izmaksu tāmes, ekspluatācijas izmaksas 5 un 25 gadu griezumā, būvniecības un ekspluatācijas atstāto patieso "pēdas" leilumu, sabiedrību audzinošā un vidi pilnveidojošā momenta pozitīvo (arī ekonomiski izmērāmo) iespaidu, pretstatā degradējošas būvniecības kaitīgajam utt., u.tml 🙂 vai tad grūti? vajadzētu tikai gribēt
Nevis, kā tagad – kad izvēlēts tiek ar nosauktajāmlētākajām projekta sastādīšanas izmaksām, ar pašu provizoriski samargotajām it kā būvniecības (dempinga) cenām, neesošu akustiku (koncertzālēm) un nekādi neievērtētām ekspluatācijas problēmām……..
vai atbildēju uz jautājumu? iL
Par privātiem investoriem 100% piekrītu Ventam ( pieņemu lielos vilcienos to pašu saki Tu) , ka nav nekāda jēga uzspiest( ja pats negrib) privātam zoniņam metu konkursu ar neprognozējamu rezultātu ( klienti gan nav dulburi un lieliski tiek galā ar šiem riskiem esošā izkārtojumā). Savukārt runājot par publiskajiem iepirkumiem ( metu konkursiem), tomēr skaidrs,ka pēc Tava scenārija cīņa ir vienos vārtos . Par piemēru pirmais 10nieks, kam jau tāpat ir iespēja atvēzēties ( savi resursi +- pieejami, iestrādnes,beigu beigās pieredze) daudz nopietnāk ,vēl dabon piešprici ,cīnās ar "zaļo gurķi" ( resursi tik cik var saskrāpēt, pieredze tik cik ir, iestrādnes… Lasīt vairāk »
Hahaaa…. laikam ar ironiju Tev viss ir kārtībā 🙂
Atbildi sapratu.
Beidz nerrot Ingurdu. Būdams viens no pirmajiem ISO 9001 [vai cik tur] adeptiem LV, manuprāt, viņš patiešām tic neatkarīgu un viedu ekspertu iespējamībai, "patiesās" pēdas izmēramībai, pozītīvā+pilnveidojošā momenta ekonomiskās atdeves izciparojamībai un tamlīdzīgām laikmetīgās pseidoarhitektūras tehniskām komponentēm.
Vispār jau es Ingurdam piekrītu. Ironiska domas pasniegšana, nemazāka kā Tavējā :))
Ikviens tak saprot, ka – lēts ($) projekts nav automātiski racionāla ēka… ieekonomējot 1000 uz projektu, var pārtērēt miljonu ēku realizējot + ekspluatējot.
Vnk nezināju cik lielu lomu uzvarētāja noteikšanā spēlē projektēšanas izmaksas un otrādi, cik daudz var maksāt par labu projektu, lai nebūtu "pretlikumīgi" 🙂
Domāju, ka kaut kādam projektēšanas cenu "windowam" jau it kā ir jābūt, arī lai izvairītos no dempinga.
"pēda" (ekoloģikais impacts) jau nu gan, kā reizi, ir izciparojama, un pat diezgan precīzi, bet tā tiešām maz kuru interesē, arī mani – ne līdz galama šajā brīdī vēl.. toties, kas attiecas uz ekonomiskās un sociālās atdeves (kaut vai t.s. Bilbao efekta) novērtējumu – to būtu vnk pienākums ņemt vērā!! tā pat, kā draņķīgi izprojektētas celtnes radītos fiziski aprēķināmos zaudējumus ekspluatācijā. Bet es nedomāju, ka tas viss tiešām ir JĀRĒĶINA – NĒ!, nu varbūt vienīgi ekspuatācijas izmaksas un būvniecības tāme. Tā vietā būtu nepieciešams expertu, bet tiešām expertu lēmums, un nevis ierēdņu šī brīža viedolis – KAS sabiedrībai, pašvaldībai un… Lasīt vairāk »
Jā, jā .. atļaušos paironizēt –
jo precīzāk ciparo "pēdu", jo vairāk izlieto laiku, kompi, elektrību, siltuma kw utt, kas to pēdu palielina bezgalīgā matemātiskā funkcijā jo precīzāk/jo lielāka pēda;
bilbao efektu konkursā nevar novērtēt, var tikai zīlēt – piem. efekts var izrādīties pilnīgi pretējs, uz šo efektu pēc bilbao ir cerējuši tūkstošiem "kultūrbūvju" pasūtītāji, sanācis tik kādam pusprocentam;
par expertiem – tīrā laimes spēle – cik expertu kombināciju, tik atšķirīgu, pārsvarā pilnīgi pretēju viedokļu, gluži kā par lata devalvāciju, izglītības reformu u.c krietni racionālākām lietām nekā Arhitektūra šī jēdziena kreatīvajā nevis tehniskajā nozīmē.
Laikam uz Viņas augstību Nejaušību, kā visa alfu un omegu, sāku pārorientēties arī es ( no matemātikas adepta).
1. rindkopa galīgi jau nicīgi pret matemātiku un tās efektu arī nevajag. Tamdļe jau lietās ir līdzsvars.
2.,3. Pilnībā piekrītu. Sanāk neko tālāk : " katrs saņem pēc nopelniem" , netiekam, cikls noslēdzas?
Skaidrs, ka iespējams uzrakstīt kādu funkcijas diferenciālvienādojumu, kurā pēdas kļūda tuvojas nullei. Tāpat arī gudram pasūtītājam iespējams sakombinēt tādu ekspertu komandu, kuras prognozējami atšķirīgais viedoklis ļaus sasniegt vēlamo rezultātu, neskatoties uz pūļa brēkāšanu par netaisnīgumu – Gudrībai, manuprāt, ar Nejaušību ir maz sakara, cita lieta, ka pēdējā vēl joprojām ir LV dienaskārtības noteicēja, piedevām grūstās ar Stulbumu un Alkatību.
Par Nejausību skaidrs – katrs ( indivīds, grupa, sociums, tauta, valsts utt.) saņem pēc nopelniem ( tiešiem pārdomātiem, netiešiem, nejaušiem ko mēs pat nepamanam savā gaitā, tagad, vai kaut kad) Bet kas ir Gudrība Tavā versijā? Taču ne jau fakts,ka kāda sabiedrības( cunftes) daļa noteikti ir iniciētāka par pārējo un ka tieši tie konkrētie kadri būs tie kas vedīs avis ? Kas šie paši iniciētie visā mūža garumā paliks nemainīgi vērtīgi? Esmu protams pārliecināts ka jebkurā( jebkurā laika nogrieznī) sabiedrībā 70-80% publikas ir vedamas avis, kas nav spējīgi savādāk dzīvot, bez saimnieka-gana,15-20 % ,kas spējīgi vismaz ar sevi tikt galā,… Lasīt vairāk »
Piekrītu, ka arī gudrie reizēm kļūdas. Atbildot uz jautājumu – manā versijā tas nozīmē viedus, tālredzīgus, vispusīgi izglītotus, stratēģiski domājošus un visādi citādi izcilus valsts, tās mantu un iedzīvotājus labi pārvaldošus sabiedrības ieredzētus "ganus". Lai arī skan utopiski un romantiski, vēsturē netrūkst labu piemēru.
Tāda retorika drīz var novest pie balsošanas par ZRP un politkorektiem komentāriem no AS puses. Atceros vēl tos labos laikus, kad personībām bija spēks – Ainārs, Andris – tie bija vīri ar "iekšām", bet Vienotība tāds "aunu bars". Vai tiešām demokrātija būs uzvarējusi pēdējo "imperatoru" bastionu? Vai AS būs kļuvis par demokrātiski domājošu LR pilsoni un pasakai beigas? Neticu, zinu, ka AS vēl pulveris nav izmircis 🙂 Impērija tikai pārkārtojas…
Lai dies atpestī! Manas vēstures fragmentārās zināšanas ļauj spriest par gudrības manifestāciju vien dažu valdnieku, vairuma labi izglītotu aristokrātu, grieķu domātāju un tamlīdzīgu nedemokrātisku personāžu izpausmēs. Par gudrības klātesamību vairākumam par kaut ko balsojot neko daudz dzirdējis neesmu.
Nu, nu, tik traki jau arī nav – redzi, Šleseru un Kristovski tomēr atfiltrēja…
Par to jau tas stāsts – piem. sliktais Šlesers būdams ekonomiski ambiciozs neraustījās no nacionālmīzēju ķengām, kā rezultātā Jūrmalā būvniecība [arī projektēšana] atkal iet pilnā sparā. Tas, ka nav labuma bez ļaunuma un ar gudrību tam maz sakara, skaidrs, bet to taisnības cīnītāju remdenums neko "attīstībai" līdzīgu nemaz i nesola. Par Kristovska eleminēšanu gan paldies vairākuma viedumam – reizēm jau gadās arī apsveicami lēmumi.
Cēsu projekta sakarā izvērsās neliela domu apmaiņa attiecībā uz konkursiem ar tādu bezcerības pēcgaršu. Par cik vēl neesmu iemācījies KISS (keep it short and sexy) stila argumentāciju, kā arī lai nepiesārņotu Cēsu projektam atvēlēto virtuālās diskusijas telpu – piedāvāju šeit savu viedokli attiecībā uz valsts vai pašvaldības rīkotajiem ideju konkursiem: 1.Savā ziņā konkursi kropļo pašu projektēšanas procesu, jo pašā projekta sākumā (programmas izstrādē) iztrūkst pilnvērtīga komunikācija starp attīstītāju/īpašnieku un projektētāju. Bet, ja attīstītājs ir valsts vai pašvaldība, tad, cik man ir zināms, konkursa kārtību nosaka likums. 2.Klasiskam LV pašvaldības vai valsts konkursam nav garantijas, ka rezultāts būs un tas būs… Lasīt vairāk »
Paldies par sakarīgu un pamatotu viedokli.
Reti sakarīgi teikts.
Nepiekritīšu par to ,ka konkursi (paši par sevi) čakarē mūsu uzņēmējdarbības vidi. Drīzāk klasiskie IUB iepirkusi čakarē vidi. Par to, ka lielie biroji nepiedalās konkursos , ļaušos pasmīnēt, noteikti nepiedalās bez naudas, noteikti ( LNMM,Tallinas BD, Liepājas Jūras muzejs, Tiesu nams utt..). Konkurence tāpēc arī ir konkurence, lai uzvar LABĀKĀ ideja, savukārt ,kad beigās izrādās ka brīnišķīgās idejas autors ir zaļš gurķis un nevar pavilkt, tas jau ir cits stāsts, tad savukārt normāla procedūra ir lai uz līguma slēgšanu šis zaļais gurķis būtu noorganizējis komandu ( kaut vai viņa vietā to komandu noorganizē kāds "lielais onkulis" par pienācīgu atmaksu) ,kas… Lasīt vairāk »
Vispār jau tēma sarežģīta… vairāk jautājumu nekā atbilžu. Varbūt es aizšaušu greizi, bet, piemēram, Tabakas fabrikas sakarā – balvu fonds 6000LVL. Izvēlieties sešus birojus (vadoties no biroju CV vai arī no pretendentu īsa izklāsta un jautājumiem attiecībā uz konkursa programmu) un katram apmaksājiet darbu 1000LVL vērtībā. Nezinu, bet man tas liktos pareizāk, pat ja summa ir niecīga. Man personiski tas šķiet nepieņemami, ka arhitektu biroji rada idejas bez darba apmaksas valsts vai pašvaldību labā….. kā tādā laimes spēlē vai drīzāk fanātisku mākslinieku aplokā, kur tiek iemests „āķis” un 30 biroji raujas lai tiktu pie pāris kumosiem. Varbūt tur ir kaut… Lasīt vairāk »
Protams ka vairāk jautājumu nekā atbilžu. Manuprāt 6000 LVL un seši piedalās, ir ne īsti čoinīgi, kuri ,pēc kādiem kritērijiem, kapēc, utt.. Kas pēc tam ir gatavs risināt visus tos konfliktus? Cits stāsts ir, ka uzliek filtrus ( pabeigtu darbu pieredze,saimnieciskā pieredze, ar akcentu uz darbu pieredzi), bet arī protams neieejot galējībās. Lai nav tā ,ka mazam niekam ~500m² platībā un ne īpaši publiski nozīmīgā vietā, var klasificēties tikai lielais 10 nieks. Protams šāda filtra rezultāts var būt jau pirms konkursa objekta izstrādes, kad objektīvi izfiltrējas ,kuri tad kvalificējas( tad kad objektīvi ir skaidrs, ka šādu nebūs vairāk par 5-10… Lasīt vairāk »
Renār, es jau izteicu savu viedokli par konkursiem manas kompeteneces robežās. Piekrītu, ka ir dažādas objektu, konkursu, iepirkumu kategorijas, attiecīgi dažādas procedūras…. dažādi arhitekti….utt. Man tiešām nav vēlmes šeit ieslīgt sīkās detaļās… Šā gada jūnijā Radi Rīgu projekta ietvaros Rīgā viesojās Antverpenes galvenais arhitekts Kristiaans Borrets. Arhitektu namā bija viņa prezentācija par Antverpeni (ja nemaldos, Radi Rīgu organizatoriem ir prezentācijas materiāls ). Manā skatījumā ļoti sakarīga prezentācija, ar visaptverošu, saprotamu un profesionālu izklāstu par pilsētas attīstības procesiem un tieši viņa lomu šajos procesos. Aizkulisēs ir dzirdēts, ka viņa veikums ir vismaz kāda Antverpenes ordeņa vērts! Bet stāsts ir par konkursiem… Lasīt vairāk »
tieši tā – runa varētu būt par kavalitātīviem, iespējami objektīviem filtriem – tas pats par sevi nebūtu nekāds jaunums…
un tas arī pavisam labi saskanētu pat ar daudzināto iepirkuma likumu – vispirms pārbaudām pretendentu atbilstību, aicinām iesniegt priekšlikumus, ko, savukārt izvērtējot, komisija argumentēti pieņem lēmumu, kurus 3,4,5,vai 6us pieaicināt jau apmaksātai 2ajai kārtai – gan Valsts intereses ievērtētas, gan arhitektu spēki lieki netiek šķiesti
bet – jautājums ir – kāpēc tas viss gandrīz nekad nedarbojas??! varbūt arī LAS propaganda šajā virzienā pārāk vārga…
Sveiks, Ingurd! Pēc Tava priekšlikuma saprotu, arī Tu esi par to ,ka visus pieaicinātos izvēlas komisija? Kāda garantija, ka šī komisija nesaliek pie pieaicinātajiem savas "Dieva zīmes", kas noteikti atbildīs gan pēc apjoma, gan saimnieciskajiem rādītājiem, bet cunftei būs skaidrs , ka tie zēni nodarbojas ar visu citu tikai ne arhitektūru? Un tad šī kompaška savā starpā sadalīs visu projektēšanas tirgu visumā leģitīmi. Saprotu gan Vents, gan Tu uzskatat, ka noteikti jau jūs būsiet vismaz tai 20 niekā kuri parasti ieklūs komisijas atlasēs (dzīve paliek vieglāka , bet par tiem ,kas aiz borta lai paši gādā), bet redzot reālo tirgu… Lasīt vairāk »
nevajag uzreiz domāt, ka visas komisijas ir tikai tāda savtīga, bezsmadzeņu, bezsirdsapziņas rausēju masa – ļoti pat iespējams, ka kādā komisijā novācas arī kādi "arhitektūras mīlētāji", vai vnk kādi, kas tieši pazīst 3..4us jaunos, spēcīgos kantorus, un – nekas un nekāds likums jau nevar viņiem liegt izvēlēties tos patiešām labākos – no tiek, kas pieteikušies, un, kas kritērijiem atbilst. Kritērijus, pie kam, tā pati komisija pati arī nosaka (piemēram – vēlamies mūsdienu jaunā funkcionālisma stilā ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu:) Un tad, jokus mīlot, arī vienā parastā provincē uz bērnudārza konkursu var tikt nolasīta pavisam pat neslikta blice, kas katri tad arī… Lasīt vairāk »
Viss jau būtu skaisti, ja publiskajā konkura komisijā 1/3-1/2 ir Klienta pārstāvji ( tam skaitā arīdzan pašvaldības būvvaldes un vietējā VKPAI( ja vajag) špīleri) un atlikušā 2/3 -1/2 ir ROTĒJOŠI profiņi (deleģēti LAS pārstāvji, tam starpā JAA), tad arī tas pasāciens notiktos, kā Tu saki, bet parasti tik rožaini diemžēl nekas LV nenotiekas. Parasti tas beigtos labākajā gadījumā ar lielā ( arīdzan labā protams) 20nieka karteļa dominanci. Vai pavisam draņķīgā rezultātā ar zēniem kam arhitektūra tāds blakus bizness vien ir. Respektīvi tad visi IUB iepirkumi(projektēšanā) būtu jālaiž caur šādu atlasi, nevis tikai tās žēlās drumslas ,kas nonāk līdz metu konkursiem.… Lasīt vairāk »
Ingurd!
Ko Tu biji domājis ar „…likumā paģērēto ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu” ?
nu, iepirkuma likumā rakstīts, ka jāizvēlas ekonomiski izdevīgāko.
tad nu es gaidu, kad reiz tiešām izvērtēs neatkarīgu ekspertu sastādītas vai vismaz akceptētas paredzamās būvniecības izmaksu tāmes, ekspluatācijas izmaksas 5 un 25 gadu griezumā, būvniecības un ekspluatācijas atstāto patieso "pēdas" leilumu, sabiedrību audzinošā un vidi pilnveidojošā momenta pozitīvo (arī ekonomiski izmērāmo) iespaidu, pretstatā degradējošas būvniecības kaitīgajam utt., u.tml 🙂 vai tad grūti? vajadzētu tikai gribēt
Nevis, kā tagad – kad izvēlēts tiek ar nosauktajāmlētākajām projekta sastādīšanas izmaksām, ar pašu provizoriski samargotajām it kā būvniecības (dempinga) cenām, neesošu akustiku (koncertzālēm) un nekādi neievērtētām ekspluatācijas problēmām……..
vai atbildēju uz jautājumu? iL
Hahaaa…. laikam ar ironiju Tev viss ir kārtībā 🙂
Atbildi sapratu.
Beidz nerrot Ingurdu. Būdams viens no pirmajiem ISO 9001 [vai cik tur] adeptiem LV, manuprāt, viņš patiešām tic neatkarīgu un viedu ekspertu iespējamībai, "patiesās" pēdas izmēramībai, pozītīvā+pilnveidojošā momenta ekonomiskās atdeves izciparojamībai un tamlīdzīgām laikmetīgās pseidoarhitektūras tehniskām komponentēm.
Vispār jau es Ingurdam piekrītu. Ironiska domas pasniegšana, nemazāka kā Tavējā :))
Ikviens tak saprot, ka – lēts ($) projekts nav automātiski racionāla ēka… ieekonomējot 1000 uz projektu, var pārtērēt miljonu ēku realizējot + ekspluatējot.
Vnk nezināju cik lielu lomu uzvarētāja noteikšanā spēlē projektēšanas izmaksas un otrādi, cik daudz var maksāt par labu projektu, lai nebūtu "pretlikumīgi" 🙂
Domāju, ka kaut kādam projektēšanas cenu "windowam" jau it kā ir jābūt, arī lai izvairītos no dempinga.
"pēda" (ekoloģikais impacts) jau nu gan, kā reizi, ir izciparojama, un pat diezgan precīzi, bet tā tiešām maz kuru interesē, arī mani – ne līdz galama šajā brīdī vēl.. toties, kas attiecas uz ekonomiskās un sociālās atdeves (kaut vai t.s. Bilbao efekta) novērtējumu – to būtu vnk pienākums ņemt vērā!! tā pat, kā draņķīgi izprojektētas celtnes radītos fiziski aprēķināmos zaudējumus ekspluatācijā. Bet es nedomāju, ka tas viss tiešām ir JĀRĒĶINA – NĒ!, nu varbūt vienīgi ekspuatācijas izmaksas un būvniecības tāme. Tā vietā būtu nepieciešams expertu, bet tiešām expertu lēmums, un nevis ierēdņu šī brīža viedolis – KAS sabiedrībai, pašvaldībai un… Lasīt vairāk »
Jā, jā .. atļaušos paironizēt –
jo precīzāk ciparo "pēdu", jo vairāk izlieto laiku, kompi, elektrību, siltuma kw utt, kas to pēdu palielina bezgalīgā matemātiskā funkcijā jo precīzāk/jo lielāka pēda;
bilbao efektu konkursā nevar novērtēt, var tikai zīlēt – piem. efekts var izrādīties pilnīgi pretējs, uz šo efektu pēc bilbao ir cerējuši tūkstošiem "kultūrbūvju" pasūtītāji, sanācis tik kādam pusprocentam;
par expertiem – tīrā laimes spēle – cik expertu kombināciju, tik atšķirīgu, pārsvarā pilnīgi pretēju viedokļu, gluži kā par lata devalvāciju, izglītības reformu u.c krietni racionālākām lietām nekā Arhitektūra šī jēdziena kreatīvajā nevis tehniskajā nozīmē.
Laikam uz Viņas augstību Nejaušību, kā visa alfu un omegu, sāku pārorientēties arī es ( no matemātikas adepta).
1. rindkopa galīgi jau nicīgi pret matemātiku un tās efektu arī nevajag. Tamdļe jau lietās ir līdzsvars.
2.,3. Pilnībā piekrītu. Sanāk neko tālāk : " katrs saņem pēc nopelniem" , netiekam, cikls noslēdzas?
Skaidrs, ka iespējams uzrakstīt kādu funkcijas diferenciālvienādojumu, kurā pēdas kļūda tuvojas nullei. Tāpat arī gudram pasūtītājam iespējams sakombinēt tādu ekspertu komandu, kuras prognozējami atšķirīgais viedoklis ļaus sasniegt vēlamo rezultātu, neskatoties uz pūļa brēkāšanu par netaisnīgumu – Gudrībai, manuprāt, ar Nejaušību ir maz sakara, cita lieta, ka pēdējā vēl joprojām ir LV dienaskārtības noteicēja, piedevām grūstās ar Stulbumu un Alkatību.
Par Nejausību skaidrs – katrs ( indivīds, grupa, sociums, tauta, valsts utt.) saņem pēc nopelniem ( tiešiem pārdomātiem, netiešiem, nejaušiem ko mēs pat nepamanam savā gaitā, tagad, vai kaut kad) Bet kas ir Gudrība Tavā versijā? Taču ne jau fakts,ka kāda sabiedrības( cunftes) daļa noteikti ir iniciētāka par pārējo un ka tieši tie konkrētie kadri būs tie kas vedīs avis ? Kas šie paši iniciētie visā mūža garumā paliks nemainīgi vērtīgi? Esmu protams pārliecināts ka jebkurā( jebkurā laika nogrieznī) sabiedrībā 70-80% publikas ir vedamas avis, kas nav spējīgi savādāk dzīvot, bez saimnieka-gana,15-20 % ,kas spējīgi vismaz ar sevi tikt galā,… Lasīt vairāk »
Piekrītu, ka arī gudrie reizēm kļūdas. Atbildot uz jautājumu – manā versijā tas nozīmē viedus, tālredzīgus, vispusīgi izglītotus, stratēģiski domājošus un visādi citādi izcilus valsts, tās mantu un iedzīvotājus labi pārvaldošus sabiedrības ieredzētus "ganus". Lai arī skan utopiski un romantiski, vēsturē netrūkst labu piemēru.
Tāda retorika drīz var novest pie balsošanas par ZRP un politkorektiem komentāriem no AS puses. Atceros vēl tos labos laikus, kad personībām bija spēks – Ainārs, Andris – tie bija vīri ar "iekšām", bet Vienotība tāds "aunu bars". Vai tiešām demokrātija būs uzvarējusi pēdējo "imperatoru" bastionu? Vai AS būs kļuvis par demokrātiski domājošu LR pilsoni un pasakai beigas? Neticu, zinu, ka AS vēl pulveris nav izmircis 🙂 Impērija tikai pārkārtojas…
Lai dies atpestī! Manas vēstures fragmentārās zināšanas ļauj spriest par gudrības manifestāciju vien dažu valdnieku, vairuma labi izglītotu aristokrātu, grieķu domātāju un tamlīdzīgu nedemokrātisku personāžu izpausmēs. Par gudrības klātesamību vairākumam par kaut ko balsojot neko daudz dzirdējis neesmu.
Nu, nu, tik traki jau arī nav – redzi, Šleseru un Kristovski tomēr atfiltrēja…
Par to jau tas stāsts – piem. sliktais Šlesers būdams ekonomiski ambiciozs neraustījās no nacionālmīzēju ķengām, kā rezultātā Jūrmalā būvniecība [arī projektēšana] atkal iet pilnā sparā. Tas, ka nav labuma bez ļaunuma un ar gudrību tam maz sakara, skaidrs, bet to taisnības cīnītāju remdenums neko "attīstībai" līdzīgu nemaz i nesola. Par Kristovska eleminēšanu gan paldies vairākuma viedumam – reizēm jau gadās arī apsveicami lēmumi.
Variants A darbojas Francijā. Šīs sitēmas trūkums, ko atzīst paši franču arhhitekti, ir jauno arhitketu ļoti ierobežotās iespējas piedalīties konkursos par valts vai pašvaldības objektie, tādiem ka skolas, veco ļauzu nami, sociālie mājokļi, kultūras centri, mediatēkas, utt. Jaunajiem atliek tikai privātie, kuri lielākoties, neceļ šāda tipa būves.
Vai ir zināmi arī Francijas sistēmas plusi?
Ja tas ir vienīgais trūkums, varbūt frančiem būtu jānodefinā kas ir "jaunie arhitekti" un jāpiešķir jaunajiem pāris "wild-cards" ?
Bet, pamēģiniet uz mirkli iztēloties…ja jūs attīstītu savu īpašumu ar nopietnām investīcijām (mēs nerunājam par bāra letes dizainu, bet, piemēram, Tabakas fabrikas kompleksu) – vai jūs uzticētu to nepieredzējušam arhitektu birojam?
Valsts vai pašvaldību mērķis, pirmkārt, ir iegūt kvalitatīvu rezultātu, pie kam kvalitatīvu ilgtermiņā !
Pieņemu FR sistēmas pluss ir 100% paredzams rezultāts, kas noteikti ir labi Klientam( kā saimnieciskai personai) , bet tas noteikti noplicina ilgtermiņā konkrētās cuftes konkurētspēju, nenotiek pilnvērtīga paaudžu nomaiņa, kaut kas līdzīgs kartelim. Vai daudz starptautiski zināmi no francūžu cunftes bez JEAN NOUVELL un CRISTIAN PORTZAMPARK ( vecie vīri starp citu)? Kaut vai uz to pašu austriešu, britu, skandināvu fona? Bet kas liedz klientam pieprasīt ,lai ģeniālās idejas autors atrod "cepuri" ar ko gatavs sadarboties Klients uz 100% drošiem pamatiem ( cepurei nav obligāti būt arhitektu birojam, var būt inženierkantoris, projekta vadības kantoris utt.., galvenias lai spēj nodoršināt 100% rezultātu… Lasīt vairāk »
Ne reizi vien LV ir bijuši apvienotie konkursi – lai garantēti nezaudētu laiku ar neveiksmīgu sacensību, pasūtītājs uzaicina dažus apmaksātos, vienlaicīgi ļaujot startēt visiem gribētājiem, tai skaitā jaunajiem bez nekādiem ierobežojumiem. Nodrošinot anonimitāti žūrija mierīgi var izvēlēties ģeniālāko risinājumu un ļaut to realizēt ar vai bez “cepurēm”. Manuprāt šis ir jēdzīgs kompromisa variants, pret kuru gan “labas konkursa prakses” diskusijās intensīvi iebilda JAA pārstāvji argumentējot ar “netaisnību”, maldīgi pieņemdami, ka eksistē kāda viena universāla un objektīva visus apmierinoša taisnība.
Par privātiem investoriem 100% piekrītu Ventam ( pieņemu lielos vilcienos to pašu saki Tu) , ka nav nekāda jēga uzspiest( ja pats negrib) privātam zoniņam metu konkursu ar neprognozējamu rezultātu ( klienti gan nav dulburi un lieliski tiek galā ar šiem riskiem esošā izkārtojumā). Savukārt runājot par publiskajiem iepirkumiem ( metu konkursiem), tomēr skaidrs,ka pēc Tava scenārija cīņa ir vienos vārtos . Par piemēru pirmais 10nieks, kam jau tāpat ir iespēja atvēzēties ( savi resursi +- pieejami, iestrādnes,beigu beigās pieredze) daudz nopietnāk ,vēl dabon piešprici ,cīnās ar "zaļo gurķi" ( resursi tik cik var saskrāpēt, pieredze tik cik ir, iestrādnes… Lasīt vairāk »
Lai gan raksts publicēts LAS vārdā, tomēr paraksts apakšā nebūtu skādējis…vēl jo vairāk, tā kā LAS ir sabiedriska organizācija ar vairākiem lēmumu pieņemšanas un atbildības līmeņiem – vairāk nekā skaidrs, ka visas daudzskaitlīgās organizācijas vārdā šādus un līdzīgus lēmumus operatīvi gatavo kādas konkrētas personas vai personu grupas. Atsevišķi LAS lēmumi ir arī apstiprināti Padomē, vai Kongresā. Šajā ziņā un arī saturiski LAS mājaslapā publicētā informācija ir ievērojami korektāka – gan paraksts norādīts (E.Treimanis, Valdes priekšsēdētājs), gan arī vairāki konkrētie punkti ir pieminēti, pret kuriem tad pretenzijas tiek izvirzītas. Pieminēto punktu sakarā vienīgi gribu teikt, ka Nolikuma punktā 2.3. (Konkursa godalgoto… Lasīt vairāk »
paldies LAS par atklātu attieksmi un drosmi to paust.
Paldies, mammam, ka izaudzinajusas sadus delus 🙂
Atrodam tač’ laiciņu kaut ko uzrakstīt, vai ne?! forši…paldies.
http://www.die…kciju-13899918
http://www.idynamic.lv/
Pirmā sajūta, sižetu noskatoties, gribās vaicāt – kāpēc arhitektus nepieaicinājāt?
Ja nopietni – tagad, kad apmēram ir apjausts investīciju apjoms un vēlamā tirgus attīstības funkcionālā shēma, būtu īstais laiks vienam atbildīgam arhitektūras konkursam. Varbūt pat startptautiskam konkursam. Katrā ziņā investīciju lielums un objekta svarīgums būtu tam atbilstošs, ja pieņemam, ka Rīga pretendē uz kulturālas pilsētas statusu. Kam to vajadzētu saprast?
Citādi, ar pašreizējiem vārgajiem apjomu risinājumiem fonā, Dambja k-ga un prof. O.Spārīša klātbūtne pasākumā šķiet vienīgi grezna dekorācija noteiktām politiskajām ambīcijām. Interesanti arī, kad sagaidīsim kādu LAS viedokli šajā jautājumā.
Pirms kāda gadiņa vai diviem arī bija "Centraltirgus attīstības darba grupa", kurā figurēja arhitekti- Dripe, Sīlis un Sarma (http://www.rct…dex.php?id=448). Vai šī ir pilnīgi jauna iniciatīva? Vai tomēr iesākta darba turpinājums? Vieta jau unikāla. Interesanti, kā viss attīstīsies?