Labirintu pilsēta kinofilmās

«Kur meklējams kino? Tas ir jums visapkārt, it visur pilsētā, tā brīnumainā filmu un scenāriju izrāde» — Žana Bodrijāra sacītais izvēlēts par vadmotīvu 3.lekcijai ciklā Kino un arhitektūra, ko piedāvā birojs Sarma & Norde. Lekcijas tēma — Labirintu pilsēta: instinktu un iekāres lamatās. Vada Viktors Freibergs, ceturtdien, 4.oktobrī plkst.19.30 kinoteātrī KSuns.

Pilsēta tradicionāli tikusi uztverta kā strukturēta telpa, kuras centrs ir svarīgākā vieta, jo tajā risinās izšķirošie pilsētas dzīves notikumi. Tāpēc pēc savas būtības pilsēta līdzinās labirintam, jo arī tā centru vismaz iluzori mēs saistām ar kādu svarīgu atklāsmi — šausminošu, intriģējošu vai iznīcinošu. Labirints ir arī bezizejas un neizbēgamības metafora, savukārt iekāre neglābjami pa reizei tur gūstā katru cilvēku. Pilsētas dzīves anonimitāte, tajā pieļaujamais fiziskais tuvums svešiem cilvēkiem, padara metropoli par mūsdienu labirintu, par cilvēka slēptās un instinktīvās dzīves metaforu.

Kadri no filmām:

Vertigo (Vertigo,1958), Svešinieku mierinājums (The Comfort of Strangers, 1991), Tagad neskaties (Don’t Look Now, 1974), Aptumsums (L’Eclisse, 1962), Nāve Venēcijā (Morte a Venezia, 1971) un citām.

Lekciju ciklā KINO UN ARHITEKTŪRA turpmāk:

Komiskais modernisms: arhitektūra Žaka Tatī filmās (22.novembrī plkst.19.30)