Kultūras mantojuma Gada balva — profesoram Krastiņam

Kultūras mantojuma gada balvas 2013 Lielo balvu ieguvis RTU profesors
Jānis Krastiņš par mūža ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā. Līdz ar
Lielo balvu nosaukti  arī laureāti
atseviškās nominācijās, balvu pasniegšana — 7. jūnijā Koka Rīgas centrā Grīziņkalnā.

Arhitektūras doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas
akadēmiķis Jānis Krastiņš ir pazīstams kā ražīgs arhitektūras mantojuma, īpaši
jūgenstila, pētnieks un eksperts. Profesora Krastiņa darbu klāstā ir vairāk kā
680 publikāciju, tai skaitā 25 grāmatas par Rīgas un Latvijas arhitektūras
mantojumu.  

Kultūras mantojuma Gada balva ir vienīgais valsts
apbalvojums kultūras mantojuma nozarē, ko rīko biedrība ICOMOS Latvija un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcija, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam.  Pieteikumus par ieguldījumu Latvijas kultūras
mantojuma saglabāšanā laikā no 2011.-2012. gadam Kultūras mantojuma Gada balvai
izvērtēja profesionāla žūrija un piešķīra apbalvojumu piecās nominācijās: par
kultūras mantojuma izpēti, kultūras mantojuma popularizēšanu, kultūras
mantojuma restaurāciju, labākajam kultūras pieminekļa saimniekam un Lielo Gada
balvu mantojumā. Piešķirta arī žūrijas speciālbalva par sadarbību kultūras
pieminekļa restaurācijā, kā arī atzinības raksti par ieguldījumu Latvijas
kultūras mantojuma saglabāšanā. Apbalvojums ietver simbolisku marmora ķieģeli
un naudas prēmiju, ko laureāti saņems 7. jūnijā plkst. 16.00 jaunatklātajā koka ēku
renovācijas centrā Koka Rīga Grīziņkalnā.

Citi laureāti:

  • nominācijā Kultūras
    mantojuma izpēte
    — Aidai Podziņai, Kasparam Putriņam par Rīgas Doma ērģeļu
    prospekta izpēti, kas ir unikāls, Latvijā līdz šim nebijis pētījums par izcilu
    mākslas pieminekli, kas atspoguļo ne tikai konkrēta objekta vēsturi un
    mākslinieciskās vērtības, bet ir arī nozīmīgs ieguldījums Latvijas mākslas vēstures
    izpētē. Vienlaicīgi šis darbs ir arī apliecinājums tam cik daudzveidīga
    informācija par laikiem, ļaudīm, to prasmēm un attieksmi pret lietām glabā
    kultūras piemineklis.
  • nominācijā Kultūras
    mantojuma restaurācija
    Latvijas Etnogrāfiskajam Brīvdabas muzejam par
    Darvas cepļa restaurāciju, kas ir šajā laika periodā ievērojamākais veikums
    restaurācijas jomā muzejā, respektējot 20.gs. 30. gados izmantotās metodes, lai
    saglabātu unikālu vēsturisku saimnieciskās darbības liecību.
  • nominācijā Kultūras
    mantojuma popularizēšana
    Kuldīgas restaurācijas centram par regulāru logu
    apkopes akciju, kuru īstenojot tiek veikta ne tikai kultūras mantojuma
    popularizēšana, bet arī Kuldīgas iedzīvotāju izglītošana un praktiska
    vēsturisko ēku atjaunošana.
  • nominācijā Labākais
    saimnieks
    žūrija vienojās piešķirt balvu diviem labākajiem saimniekiem –
    priesteriem Andrim Vasiļevskim un Eduardam Voroņecikim. Priesteris Andris
    Vasiļevskis darbojas suitu novadā. Tieši šīs Kurzemes katoļu draudzes viņa
    personā ir ieguvušas lietpratīgu un dziļi ieinteresētu seno sakrālās
    arhitektūras un mākslas vērtību apsaimniekotāju. Priesteris Eduards Voroņeckis,
    sākot  kalpošanu Krāslavas Sv. Ludvika
    katoļu baznīcā 2006. gadā,  uzņēmās
    atbildību ne tikai par lielu un tradīcijām bagātu  draudzi, bet arī par tās dievnamu, kas
    pazīstams kā izcils arhitektūras piemineklis.
  • īpašo balvu par sadarbību kultūras pieminekļa
    restaurācijā žūrija nolēma piešķirt autoru kolektīvam un sadarbības partneriem
    par Ventspils Livonijas ordeņa pils restaurāciju.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx