Finansējuma samazināšana zinātnei un izglītībai apdraud pilsētas, reģiona un valsts ekonomiskās attīstības potenciālu — šādu atziņu vēlreiz atgādina pētījums Radītspējas nākotnes izredzes — pilsētu attīstības potenciāls Baltijas jūras reģionā. Ar pētījuma rezultātiem 29.janvārī plkst.18.00 Arhitektu namā iepazīstinās tā autores — doktores Astrīda Kēnenena un Silvija Štillere.
Sacensībā par spējīgu cilvēku piesaistīšanu uzvar nevis lielākās, bet radošākās pilsētas. Radošums un inovācijas šodien ir būtiskākie priekšnoteikumi pilsētu un reģionu ekonomiskajā attīstībā. Ievērojamākais radošo pilsētu apoloģēts — amerikāņu ekonomists Ričards Florida uzsver tehnoloģiju, talanta un tolerances nozīmi. Šie trīs faktori ir izšķiroši pilsētas spējā piesaistīt radošo nozaru cilvēkus, ietekmējot reģiona konkurētspēju valsts un starptautiskā mērogā.
Strukturālas izmaiņas Baltijas jūras telpā no darbietilpīgām nozarēm uz zināšanu industrijām un pakalpojumiem rada nepieciešamību pēc jaunām pilsētu vadlīnijām. Izšķirošs sekmīgai ekonomiskajai attīstībai nav pilsētas lielums vai centrāls ģeogrāfiskais novietojums, bet gan tādi priekšnoteikumi kā inovāciju spēja, zināšanas un atvērtība. Šādus slēdzienus izdara Hamburgas Starptautiskā ekonomikas institūta un uzņēmuma PricewaterhouseCoopers veiktā pētījuma Radītspējas nākotnes izredzes — pilsētu attīstības potenciāli Baltijas jūras reģionā autori. Šim pētījumam tik izvēlētas 9 pilsētas Baltijas jūras reģionā: Ķīle un Rostoka (Vācijā), Orhūsa (Dānijā), Gdaņska (Polijā), Viļņa (Lietuvā), Tallina (Igaunijā), Turku (Somijā), Umeo (Zviedrijā), kā arī Rīga.
Pētījuma rezultāti atklāj atšķirības Baltijas jūras pilsētu vidū — atrašanās vietas nosacījumu, inovācijas spēju, zināšanu un atvērtības aspektos. Līdz ar to atšķiras arī to izaugsmes potenciāls, kas balstīts uz zināšanām. Pilsētu specializācija uz dažādām zināšanu ekonomikas jomām ir attīstījusies dažādi. Vērtējot pilsētas pēc minētā attīstības potenciāla, tās sadalītas trīs grupās.
- Turku, Umeo un Orhūsa, izvērtējot visus pētījumā ietvertos nosacījumus, izceļas ar vērtējumu «labi» vai «ļoti labi». Šīm trijām pilsētām ir izcilas universitātes ar pasaules slavu. Ekonomikas veicināšana ir virzīta uz zināšanu ietilpīgām jomām, kas cieši saistīta ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu. Tajās visās notiek efektīva zināšanu pārnese no izglītības uz pētniecības iestādēm un no izglītības iestādēm uz uzņēmumiem. Šo pilsētu pievilcīgums atspoguļojas ne tikai ekonomiskajā dinamikā, bet arī pozitīvi ietekmē iedzīvotāju skaita attīstību. Piemērs ir Umeo pilsēta, kas skaidri parāda, ka tādi rādītāji, kā pilsētas lielums un centrāla ģeogrāfiskā pozīcija nav noteicošie.
- Ķīle, Rostoka un Tallina spēcīgi nostiprinās kā vietas, kas izmanto zināšanu ekonomikas potenciālu. Tomēr salīdzinot ar Turku, Umeo un Orhūsu dažos nosacījumos tās atpaliek. Ķīlei un Rostokai, ar savām universitātēm un nereti izcilām pētniecības iestādēm ir ļoti labi priekšnoteikumi un izmantojami potenciāli. Arī Tallina pieder šai grupai, tādēļ kā pēdējā desmitgadē tās dinamika, iedzenot citas rietumu pilsētas, bija daudz augstāka nekā Viļņā, Rīgā un Gdaņskā. Bez tam Tallina ir vieta, kur atrodas vadošie jaunāko tehnoloģiju centri Baltijas valstīs. Ķīlē, Rostokā un Tallinā upēdējos gados ir nostabilizējies iedzīvotāju skaits, taču prognozētā iedzīvotāju samazināšanās nākošos gadu desmitos ir nopietni jāņem vērā, jo mazs iedzīvotāju skaits samazina arī kritisko masu uz zināšanām balstītai attīstībai un darba spēku piedāvājumu.
- Savukārt Rīga pētījumā, kopā ar Gdaņsku un Viļņu pieskaitīta iedzenošajām zināšanu ekonomikām. Lai arī šīs jauno ES valstu pilsētas ir uzskatītas par tradicionālām universitāšu pilsētām ar augstu zināšanu potenciālu, tomēr uz zināšanām bāzēta ekonomika tajās nav pietiekoši attīstīta un tās vēl nevar dēvēt par zināšanu sabiedrībām. Strukturālās pārmaiņas nostāda šīs pilsētas jaunu izaicinājumu priekšā — kvalitatīvu izglītības sistēmu izveide un zinātnisko pētījumu veicināšana ir izšķirošs priekšnoteikums, lai atbalstītu pāreju uz ekonomikas jomām, kuru pamatā ir augsts zināšanu līmenis. Rīgā izaugsmes perspektīvas negatīvi ietekmē lielākas iedzīvotāju skaita izmaiņas, tiem aizceļojot.
Pētījuma kopsavilkums prognozē, ka nākotnē arī nelielu pilsētu attīstība būs atkarība no to potenciāla zināšanu izmantošanā. Pētījums rāda, ka sekmīgai pilsētu attīstībai ir nepieciešami optimāli spēcīgi un elastīgi priekšnoteikumi. To izveidošana ir atkarīga ne tikai no ekonomiskiem nosacījumiem, — vairāk ir nepieciešams, kas integrē dažādas svarīgas politiskas jomas. Tas attiecas ne tikai uz ekonomikas un pilsētas attīstības politiku, bet arī uz sociālo, integrācijas, ģimenes un kultūras politiku. Vissvarīgākais priekšnoteikums kopējai pilsētu attīstībai ir to gatavība iekļauties kopējā tīklā un kooperācija starp svarīgākiem dalībniekiem politikas, ekonomikas un administratīvajās jomās.
