Izmantojot A4D kā mēdiju, kas aptver samērā plašu arhitektu auditoriju, pie kolēģiem vēršas Zane Karpova. Doktorantūras studiju ietvaros viņa veic pētījumu par dzīves telpas kvalitāti Latvijā, tāpēc, cerot uz kolēģu atsaucību, aicina atbildēt uz jautājumiem par šo tēmu.
Cienījamie kolēģi,
Doktorantūras studiju ietvaros RTU AP fakultātē veicu aptauju par arhitektūras profesionāļu un sabiedrības domām par dzīves telpas kvalitāti Latvijā. Lūdzu Jūs izteikt savas domas, atbildot uz pāris jautājumiem. Jautājumi uzdoti vispārēji, lai iegūtu pēc iespējas plašāku viedokļu apjomu.
Dzīves telpas jēdziens ietver sevī ne tikai indivīdam piederošo īpašumu vai viņa apdzīvoto mājokli, bet arī privāto un publisko telpu kopumu ap šo mājokli, arī dabu un kultūrvidi, kas ir neatņemama kvalitatīvas dzīves telpas sastāvdaļa.
Dzīves telpas kvalitātei ir būtiska loma jebkura pilsētas un valsts ekonomiskajā attīstībā, tēla veidošanā, īpaši, ja Latvija vēlas kļūt par Baltijas valstu un Skandināvijas reģiona centru.
- Nosauciet (svarīguma secībā) Jūsuprāt svarīgākos kvalitatīvu dzīves telpu veidojošos faktorus.
- Nosauciet tos faktorus, kas Jūsuprāt pozitīvi ietekmē kvalitatīvas dzīves telpas attīstību Latvijā.
- Nosauciet tos faktorus, kas Jūsuprāt veicina nekvalitatīvas dzīves telpas attīstību Latvijā.
- Vai Latvijā tiek pietiekami risināti kvalitatīvas dzīves telpas nodrošināšanas jautājumi?
- Kas Jūsuprāt būtu jādara, lai uzlabotu dzīves telpas kvalitāti Latvijā?
- Ja esat ceļojuši Eiropā, Skandināvijā vai ASV, vai varat raksturot dzīves telpas kvalitāti ārzemēs, salīdzināt ar situāciju Latvijā? Kas ir atšķirīgs, kas ir līdzīgs?
- Jebkādi citi Jūsu komentāri vai pārdomas par attiecīgo tēmu.
Jautājumi ir attiecināmi uz vidi veidojošām nozarēm (interjeru, arhitektūru, ainavu arhitektūru, pilsētbūvniecību, utt.), arhitektūras profesiju, sabiedrību, normatīviem aktiem, būvniecības procesu, valdības un pašvaldību institūcijām, utt. Atbildes un komentārus vēlams sniegt izvērsti ar paskaidrojumiem.
Uzrādiet savu vecumu, dzīves vietu (Rīga, mazpilsēta, lauki, utt), specialitāti (arhitekts, ainavu arhitekts, pilsētplānotājs, utt.) un cik ilgi strādājat specialitātē.
Atbildes sūtīt līdz 2008. gada 4. jūnijam.
Iepriekš pateicos par atsaucību.
Dzīves telpa ir 1m rādiusā ap cilvēku. Un katram pašam ir tiesības ēst un dirst kā grib. Tur jau arhitektu nevaig, dok. Kolēģe apjukusi karstumā..
ĻOTI primitīvi un virspusēji spried, cink! Arī Tavā gadījumā 1m radiusā nu gluži tā nevarēs…. Es atceros arh. Mario Bottas lekciju Rīgā – viņš stāstīja par to, kā domājis par cilvēku vajadzībām un nepieciešamībām saistībā ar dažādu funkciju ēkām – piemēram, ja cilvēks dodas uz baznīcu, ko viņš tur meklē ko sagaida – un izanalizējot šīs lietas, piešķīra telpai to kvalitāti, ko pieprasīja sabiedrība – sabiedrībai mainoties, mainās arī tās vajadzības un, līdz ar to, arhitektūra. Nopietni arhitekti varbūt mēģina telpas un vides veidošanu saistīt ne tikai ar kompoziconāliem un estētiskiem paņēmieniem, bet arī psiholoģiskām niansēm, cilvēku uztveres īpatnībām utt.… Lasīt vairāk »
Jā, laikam visaugstākas arī projektē mājas, labiekārto pilsētas telpu, rullē ceļus, utt. nepiektrītu par Baranku.
«Es telpu neredzu kā ārēju apvalku, es to pārdzīvoju no iekšpuses, es esmu tās apņemts. Galu galā, pasaule ir ap mani, nevis manā priekšā,» teicis filozofs Moriss Merlo—Pontī.
Dzīves telpa ir 1m rādiusā ap cilvēku. Un katram pašam ir tiesības ēst un dirst kā grib. Tur jau arhitektu nevaig, dok. Kolēģe apjukusi karstumā..
ĻOTI primitīvi un virspusēji spried, cink! Arī Tavā gadījumā 1m radiusā nu gluži tā nevarēs…. Es atceros arh. Mario Bottas lekciju Rīgā – viņš stāstīja par to, kā domājis par cilvēku vajadzībām un nepieciešamībām saistībā ar dažādu funkciju ēkām – piemēram, ja cilvēks dodas uz baznīcu, ko viņš tur meklē ko sagaida – un izanalizējot šīs lietas, piešķīra telpai to kvalitāti, ko pieprasīja sabiedrība – sabiedrībai mainoties, mainās arī tās vajadzības un, līdz ar to, arhitektūra. Nopietni arhitekti varbūt mēģina telpas un vides veidošanu saistīt ne tikai ar kompoziconāliem un estētiskiem paņēmieniem, bet arī psiholoģiskām niansēm, cilvēku uztveres īpatnībām utt.… Lasīt vairāk »
"Viss, kas ir par cilvēku, ir arī par telpu"? Cilvēks dzīvo telpā, tāpat kā gurķis un kāpēc lai viss, kas par gurķi nebūtu par telpu? Telpas meistars ir Dievs, nevis arhitekts. Nezinu nevienu arhitektu kurš spētu diskutēt par kvalitatīvu telpu gurķiem.. autorei baranka no Bottas 🙂
Jā, laikam visaugstākas arī projektē mājas, labiekārto pilsētas telpu, rullē ceļus, utt. nepiektrītu par Baranku.
Es nevienu mirkli neminēju, ka telpas meistars ir tikai un vienīgi arhitekts – varbūt mēs visi?…. (bija runa, ka arh. visur bāž savu degunu – un grib iedziļināties lietās, kas saistītas ar cilv. attieksmi/ vērtējumu par telpas kvalitāti…) Esam tachu telpas sastāvdaļa – tātad arī veidojam, piešķiram noskaņu, krāsu – varbūt pat definējam telpu. (ja esam pietiekoši daudz :))… Ikviens un ikkatra lieta ir telpā un reizē ir gan tās "iemītnieks"gan veidotājs… Arhitekts būtībā strādā pēc tiem pašiem kosmiskajiem likumiem un kārtības principiem, kas ir bijuši jau sākot ar pasuli, varbūt… Un tā kā arh. veido konkrētu un apzinātu telpu… Lasīt vairāk »
P.S iepriekš. komentars bija BLOKZam (kurš nesaprot tekstu)
nešļupstini krekeru zem hormonu vibrācijām, nav tādas dzīves telpas, ir cilvēks un ir dzīve(telpa). Pastāv tikai tagadnē. Varbūt vaidzēja jautāt: Kādā ir pilsēta Latvijā? hm
..bet arhitekte pajautāja: "Kāda ir dzīves telpas kvalitāte Latvijā?" Tu vari jautāt "Kāda ir pilsēta Latvijā" – un tas būs jau cits jautājums (es saprotu, ka vēl joprojām ir uztveres grūtības un vēlme mainīt lietas būtību )! Manu komentāru mērķis bija atspēkot "cinks" komentāru, ka arh. nevajadzētu vispār interesēties un bāzties degunu cilvēku "privātajā "telpā (ko arī neviens taču nedara…kaut arī arh. jāprojektē gan WC, gan guļamistabas, gan citas privātas telpas…) Un, kas atiecas uz to, ka saki, ka cilvēks un telpa ir atdalīti jēdzieni – lai tā būtu! (Ir tachu vairāki filozofijas virzieni – kaut gan man loti grūti… Lasīt vairāk »
Nekad neesu teicis, ka cilvēks ir atdalīts no telpas. Cilvēks ir gaļa 2 m2 ādā.
«Es telpu neredzu kā ārēju apvalku, es to pārdzīvoju no iekšpuses, es esmu tās apņemts. Galu galā, pasaule ir ap mani, nevis manā priekšā,» teicis filozofs Moriss Merlo—Pontī.