3. augustā 87 gadu vecumā miris Juris Monvīds Skalbergs, ziņo Latvijas Arhitektu savienība.
Juris Monvīds Skalbergs dzimis 1935. gada 11. jūnijā, pēc RPI absolvēšanas (1960) kļuva par vienu no jaunās paaudzes līderiem jau ar pirmajiem darbiem padomju modernisma uzplaukuma laikā: Pareizticīgo katedrāles pārbūvi par Zinību namu (1964), kinoteātri Blāzma (1964), Rīgas Krievu drāmas teātra rekonstrukciju (1967), muzikālo klubu Allegro (1970) u.c. Modernisma arhitektūras spilgta zīme Latvijas lauku ainavā ir Skalberga 80. gados projektētie ūdenstorņi.
Ienākot postmodernisma vēsmām, arhitekts radījis spilgtus šī stila projektus – apvienības Lauku celtnieks ēku Vecrīgā, Peldu ielā (1987), institūta Agroprojekts ēku Rīgā, Maskavas ielā (1988) u.c. Starp nesenākajiem Skalberga projektiem Rīgā ievērojamākais ir kultūras pils Ziemeļblāzma atjaunošana un pārbūve (2013).
Skalbergs kā Baltijas arhitektu savienības BAUA prezidents pārstāvēja organizāciju 1993. gadā Čikāgā, kad BAUA uzņēma Starptautiskajā Arhitektu savienībā UIA. Viņš aktivizēja LAS darbību, iekļaujoties Eiropas Arhitektūras padomes (ACE) darbā un pārstāvēja ASV mecenāta Gunta Boles balvu RTU studentiem. Arhitekts ir novērtēts ar Būvindustrijas lielo balvu un Jāņa Frīdriha Baumaņa medaļu par mūža ieguldījumu.
2018. gadā iznāca arhitektam veltīta Jāņa Lejnieka grāmata: “Juris Monvīds Skalbergs, “Divkāršais kūlenis. Modernisms – Postmodernisms””.
Atvadīšanās 2022. gada 10. augustā 15.00 Rīgā, 1. meža kapu kapličā.
RIP. Viņa projektētā Planetārijā gāju skolas laikā uz lekcijām un tas bija ļoti aizraujoši. Zvaigžņotā debess. Lai Meistaram viegls ceļš, minot Zvaigžņu takas!
Paturēšu gaišā piemiņā. Bija tas gods un izdevība pazīt vairāk kā 40 gadus. Viņam piemita gandrīz nepārspējama, unikāla tāda elegance un vieglums attiecībās ar cilvēkiem. Es teiktu – aristokrātiskums šī vārda labākajā nozīmē. Kā visa mums ļoti pietrūks – LAS, Padomē, personiski un profesionāli.
Līdzjūtība tuviniekiem. Cieņā.
pirms Skolnieks pētnieks pilsētnieks nodarbības viņa Ziemeļblāzmā 19.01.2014:
Komunistu sludinātā šķiriskā neiecietība arī Padomju Latvijā ļāva un lika graut un iznīcināt iepriekšējo – kulturālo paaudžu – mantojumu.Pareizticīgo katedrāles iekštelpā drīkstēja vardarbīgi iebūvēt planetāriju, savukārt Georga Kūfalta eleganti izveidotajā 1.Meža kapu plānojumā iedēt “Dzeguzes olu” – skaisto dubultalejas skatu asi no Vilhelma Neimaņa projektētās kapličas uz Jāņa Čakstes pieminekli aizkrāmēt ar komunistu asiņainā darboņa Viļa Lāča pieminekli.Ne visi “jaunie,talantīgie” piedalījās šādās afērās, bet dažiem patika. Laikā, kad notiek Padomju okupāciju slavinošu objektu demontāža, būtu dabiski pārapbedīt Latvijas Brīvvalsts kapraci Lāci, kopā ar viņa pieminekļa bronzas tonnām kādā citā, komunistam piemērotākā kapsētā, tā atjaunojot Meža kapu plānojumu sākotnējā, nesakropļotā veidolā… Lasīt vairāk »