Arhitektu savienība rīko atklātu ideju konkursu Latvijas
ekspozīcijai 13. Venēcijas arhitektūras biennālē, kas notiks šoruden. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš — 29. februāris.
Decembra
beigās par šīs Venēcijas biennāles kuratoru tika iecelts Deivids Čiperfīlds. Pirms
pāris nedēļām, 17. janvārī Čiperfīlds nāca klajā ar izstādes saturisko
koncepciju Common Ground (Kopīgs pamats). Savukārt
LAS savā padomes sēdē, atsaucoties uz Rīgu
kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā, ir apstiprinājusi Latvijas ekspozīcijas
tēmu Rīga 12:14. Abas šis tēmas
— Common Ground un Rīga 12:14 ir galvenie Latvijas izstādes satura priekšnosacījumi.
Deivids Čiperfīlds: Kopīgs
pamats (Common Ground)
Es vēlos, lai šajā biennālē tiktu cildināta vitālā, savstarpēji saistītā
arhitektūras kultūra, un tiktu uzdoti jautājumi par intelektuālajām un
fizikālajām īpašībām, ko tā apvieno. Kas attiecas uz dalībnieku atlases
metodēm, šajā biennālē uzsvars tiks likts uz sadarbību un dialogu, kas,
manuprāt, ir arhitektūras pamatā, un tās tēmu var uzskatīt arī par metaforu
arhitektūrā. Mani interesē lietas, kas ir kopīgas visiem arhitektiem. Sākot ar
arhitektūras prakses nosacījumiem un beidzot ar dažādām ietekmēm, sadarbību,
vēsturi un tendencēm, kas nosaka un kontekstualizē mūsu darbu. Es vēlos
izmantot biennāles piedāvāto izdevību un padziļināt mūsu izpratni par
arhitektūras kultūru, kā arī uzsvērt filozofiskos un praktiskos aspektus, kas
to definē.
Nosaukumu Kopīgs
pamats var lietot arī citā nozīmē, lai apzīmētu pilsētas telpu — zemi starp
ēkām. Es gribu, lai biennālei iesniegtie projekti piedāvā nopietnu skatījumu uz
ēku radīto telpu nozīmi — politisko un sociālo, kā arī aplūkotu publiskās
telpas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir arhitektūra. Es negribētu, lai
arhitektūras tēma pazustu socioloģisku, psiholoģisku un māksliniecisku
spekulāciju jūklī, tā vietā vajadzētu mēģināt veidot izpratni par konkrēto
ieguldījumu, ko arhitektūra var dot, nosakot pilsētas kopīgo pamatu.
Šī tēma ir izvēlēta apzināti kā protests pret
arhitektūras tēlu, kad atsevišķu talantīgu arhitektu galvās rodas pilnībā
pabeigti projekti, kas pašlaik tiek plaši popularizēts medijos. Es vēlos
akcentēt to, ka arhitektūra ir savstarpēji iekšēji saistīts process, gan
intelektuālā ziņā, gan praktiski, kas apvieno kopīgas problēmas, ietekmes un
mērķus.
Principi, pēc kādiem es izvēlēšos arhitektus,
pasvītros šo tēmu, padarot sadarbību un dialogu par būtisku biennāles daļu. Mēs
ne tikai uzaicināsim dalībniekus sniegt priekšlikumus par ekspozīciju vai
instalāciju veidošanu, mēs arī aicināsim viņus iesaistīt citus, ar kuriem viņi
vēlētos sadarboties. Šādā veidā kuratoru komandas sākotnējās atlases saraksts
tiks papildināts ar vairākām partnerībām, kuras izveidos uzaicinātie arhitekti.
Būtu lieliski, ja jaunizveidotie dialogi iekļautu
aspektu dažādību, neaprobežojoties ar vienu periodu, stilu, ģeogrāfisko
novietojumu un darbības jomu. Tāpat tie varētu noteikt arī citus arhitektūras
kultūras kritiskos aspektus: mediji, pētniecības iestādes, skolas, izdevēji,
galerijas, fondi u.tml. Es ceru, ka tiks izmantoti visi pieejamie veidi, lai
stāstītu un popularizētu to, kas veido profesijas un arī pilsētas kopīgo
pamatu.
Mans mērķis nav ne izveidot
rūpīgi izvēlētu projektu izlasi, pamatojoties uz aizspriedumiem un gaumi, ne
arī ekspozīciju, kas ietver visu un jebko. Mēs vēlamies dot dalībniekiem
iespēju izskaidrot savus darbus plašākā arhitektūras prakses kontekstā, ne
tikai parādot savu talantu, bet arī lai mūs apvienotu, nosakot kopīgās
ambīcijas un atbildību.
