«Sniedziet tiem baudu, to pašu baudu, ko tie izjūt, kad pamostas no murga» — šie Alfreda Hičkoka vārdi ir vadmotīvs 2.lekcijai ciklā par arhitektūru un kino, ko iesācis birojs Sarma & Norde. Lekcijas tēma — Gotiskais nams: iekšējās telpas un laika nosacītība. Vada Viktors Freibergs, otrdien, 5. jūnijā plkst. 20.00 kinoteātrī KSuns.
Noslēgta telpa, kurā laiks rit nevis lineāri, bet «uzkrājas un sabiezē», ir tēls, kas aizgūts no XVIII gadsimta beigu gotiskā romāna. Arhitektoniski daudzveidīgos namus, kuru interjerā dominē Jūgendstila pompozitāte (Dantes Ardžento filmā Suspiria), šķietami bezgalīgie un labirintam līdzīgie gaiteņi (Stenlija Kubrika filmā Mirdzums) vai muižas ēkas konservatīvisms (vairāku režisoru kopdarbā Nakts melnumā), un citās filmās atainotās iekštelpas vieno to nosacītība. No ārpasaules norobežotā telpa ir cilvēka eksistenciālo baiļu metafora, bet ielūkošanās savu baiļu acīs nozīmē ieskatīšanos savas patības spogulī, tātad pašizziņas procesu.
Kadri no filmām: Psycho (1960), Orphée (1950), Gothic (1986), Dead of night (1945), L’Année Dernière à Marienbad (1961), The Shining (1986)
Nav ieteicams līdz 18 gadu vecumam.
Lekciju ciklā KINO UN ARHITEKTŪRA turpmāk:
Labirintu pilsēta: instinktu un iekāres lamatās
Komiskais modernisms: arhitektūra Žaka Tatī filmās
