Filma ir stāsts par cilvēku un cīņu par viņa radošo ideju realizēšanu, bet pats svarīgākais — par vienas celtnes — jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas — likteni. Ar poētisku minimālismu filma izseko jaunās ēkas būvniecībai: no pirmsākumiem vēl tukšā un pamestā būvbedrē līdz pat daudzkārt apspriestajam ēkas siluetam. Vērojot un vizuālā simfonijā sakārtojot celtniecības darbu, filmas veidotāji būvlaukumā ir saskatījuši mitoloģisku un rituālu kārtību, tādējādi radot asociācijas ar augstāko garīgo celtņu — tempļu — būvniecību agrāk vēsturē.
Filma caur pašas ēkas un divu varoņu — galvenā arhitekta un ceļamkrāna operatores — portretējumu atklāj mūžīgo konfliktu starp lielu ideju diženumu un nenovēršami sekojošo simbolisko upurēšanu, lai tās realizētu. Kā, atsaucoties uz amerikāņu arhitektu Lūisu Kānu, izsakās filmas režisors Dāvis Sīmanis: «Izcilas celtnes sākas ar neizmērāmo, top izmērāmajā, bet tās jāpabeidz atkal neizmērāmajā». Bibliotēkas celtniecība ataino Latvijas realitāti. Divdesmit gadus pēc pirmajām skicēm, tā beidzot ieguvusi reālu veidolu un kļuvusi par neatņemamu Pārdaugavas silueta sastāvdaļu.
Filmas tapšanā piedalījušies: režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, skaņu operators Normunds Kļaviņš, skaņu režisors Anrijs Krenbergs un komponists Voldemārs Johansons. Filmas uzņemšanā tika izmantota speciāla kino uzņemšanas tehnika, kā arī augstas izšķirtspējas kameras, lai skatītājiem redzamais rezultāts uz ekrāna pilnībā atbilstu bibliotēkas būvniecības vērienam.
Filma četru gadu garumā tapusi studijā Ego Media, to atbalstījuši: Nacionālais kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālā Būvkompāniju apvienība, Rīgas dome, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, ASV vēstniecība Latvijā.
Dāvis Sīmanis, kurš arhitektu publikai, iespējams, vairāk ir pazīstams pēc aizraujošajām lekcijām Kino un arhitektūra ciklā, ir vairāku dokumentālo filmu režisors (Versija. LNO, 2006; Valkyrie Limited, 2009; Pasaules skaņas, 2010), paralēli filmu veidošanai viņš publicējas žurnālos Rīgas Laiks un Studija, un ir Kultūras akadēmijas lektors. Tēmas ziņā Dāvja Sīmaņa jaunākā filma Pēdējā Tempļa hronikas turpina stāstu par cilvēku un cīņu par viņa radošo ideju realizēšanu.
