Trešdien, 14. decembrī, plkst. 15.00 Latvijas Institūtā notiks
diskusija Rīgas identitātes: vieta,
laiks, telpa, kurā par tēmu Bolderājas
telpiskās vides identitāte reflektēs RTU APF asociētie profesori Uģis
Bratuškins un Sandra Treija, bet par Rīgas arhitektūras identitāti — Jānis
Dripe.
Pilsētu izpētei pasaulē pievēršas arvien vairāk pētnieku un
interesentu. Rīgas pilsētvide, kā topošajā grāmatā Nacionālā identitāte raksta RTU APF asociētie profesori Uģis Bratuškins
un Sandra Treija, veidojusies līdzīgi citām Eiropas pilsētām. Laika gaitā ir
saplūdušas sākotnēji patstāvīgas apdzīvotās vietas. Daļa no identitātēm ir
zudusi, to vietā radušās jaunas. Bet — daļa no struktūriezīmēm saglabājas
gadsimtiem ilgi un ir saskatāmas ielu trasējumā, kvartālu dalījumā, kā arī
apbūves mērogā un raksturā. Bet cilvēkiem pilsētā ir arī savas vietas, kas kaut
ko izsaka un nozīmē vairāk nekā citas.
Par Rīgas pilsētvidi, cilvēku pašu izveidotājām kognitīvajām
kartēm un vietu refleksiju publiskajā telpā sarunāsies dažādu jomu pārstāvji —
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas
profesore Inta Brikše un asociētais profesors Viktors Freibergs, kultūras
ministres padomnieks un arhitekts Jānis Dripe, LU Cilvēka ģeogrāfijas katedras
doktorants Ģirts Burgmanis un Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.
Diskusijā aicināti piedalīties pētnieki, politikas veidotāji
un praktiķi no literatūrpētniecības, socioloģijas, folkloras un sabiedrības
integrācijas jomas. Tā būs trešā diskusija ciklā Rīgas un nacionālās identitātes.
Diskusiju kopīgi rīko valsts pētījumu programma Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas
vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) un valsts aģentūra Latvijas institūts. Valsts pētījumu programmu Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un
cilvēkdrošība) īsteno plašs konsorcijs, kurā piedalās LU, Latvijas Zinātņu
akadēmija, RTU un vairākas citas Latvijas augstskolas un kultūras iestādes.
2010.–2013. gada programmu raksturo starpdisciplinaritāte, cieša saikne ar
praktiķiem un ievērojams jauno zinātnieku īpatsvars, 21. gadsimta aktuālāko
tehnoloģisko un sociālo parādību analīze no nacionālās identitātes
perspektīvas.
"refeflektēs" – izklausās jau nu ļoti izsmalcināti
Man tomēr nekļuva skaidrs – kāda jēga šim pasākumam. Parunāja un viss?
Nesekoju aktīvi līdzi latviešu valodas attīstībai 21.gadsimtā, tāpēc būtu pateicīgs, ja kāds izskaidrotu šī vārda – refeflektēs – nozīmi. Gugļa tante nepalīdz 🙁
laikam refefletktantu kaut kāds process…
reflektēt:
atstarot, atspoguļot, atbalsot, APCERĒT, PĀRDOMĀT
Vai sniegt arī skaidrojumu par drukas kļūdām datorlaikmetā?
Ņemot vērā šī vārda (it kā) nepareizās rakstības masveida izplatību interneta vidē, īpaši attiecībā uz foto, gribējās precizēt, drukas kļūda vai tomēr jauns termins. Google no skaidrojuma izvairās.
Nu, ko cepies? Neesi vel pamanijis, ka LV tautai kopuma un a4d jo ipashi, ar humora izjutu nav seviski spozi. Kur nu vel tadus niekus ka pareizrakstibu pamanit! :))))))))
2x noradit uz ko smiekligu- tas nav smiekligi. Acimredzami tauta neiebrauc. Un labi vien ir, ka neiebrauc, citadi dabutu bietee par sikumainibu!
Un kas tur Googlee meklet? Ja nebutu slinks drusku padomat, saprastu, ka Re-feflektet nozime atgriezenisku darbibu feflekteshanai. Elementari! Kads kaut ko ir safeflektejis un tagad profesori to atdariis. Bus labi! 😉
feflektacija? 🙂
Es ar tāpat domāju…
"refeflektēs" – izklausās jau nu ļoti izsmalcināti
Man tomēr nekļuva skaidrs – kāda jēga šim pasākumam. Parunāja un viss?
Nesekoju aktīvi līdzi latviešu valodas attīstībai 21.gadsimtā, tāpēc būtu pateicīgs, ja kāds izskaidrotu šī vārda – refeflektēs – nozīmi. Gugļa tante nepalīdz 🙁
laikam refefletktantu kaut kāds process…
reflektēt:
atstarot, atspoguļot, atbalsot, APCERĒT, PĀRDOMĀT
Vai sniegt arī skaidrojumu par drukas kļūdām datorlaikmetā?
Ņemot vērā šī vārda (it kā) nepareizās rakstības masveida izplatību interneta vidē, īpaši attiecībā uz foto, gribējās precizēt, drukas kļūda vai tomēr jauns termins. Google no skaidrojuma izvairās.
Nu, ko cepies? Neesi vel pamanijis, ka LV tautai kopuma un a4d jo ipashi, ar humora izjutu nav seviski spozi. Kur nu vel tadus niekus ka pareizrakstibu pamanit! :))))))))
2x noradit uz ko smiekligu- tas nav smiekligi. Acimredzami tauta neiebrauc. Un labi vien ir, ka neiebrauc, citadi dabutu bietee par sikumainibu!
Un kas tur Googlee meklet? Ja nebutu slinks drusku padomat, saprastu, ka Re-feflektet nozime atgriezenisku darbibu feflekteshanai. Elementari! Kads kaut ko ir safeflektejis un tagad profesori to atdariis. Bus labi! 😉
feflektacija? 🙂
Es ar tāpat domāju…