Pagājušā gada izskaņas mēnesī Leonardo da Vinci programmas Latvijā projektu kvalitātes konkursā Spārni 2008 apbalvots arī Arhitektūras veicināšanas fonds. Ar abu institūciju sadarbībā sniegto materiālo atbalstu Eiropā praktizējuši 15 jaunie latviešu arhitekti. Ievērotas arī AVF iniciatīvas arhitektūras diskusiju kultūras kopšanas zonā — Process un A4D.
Valsts izglītības attīstības aģentūras programmas Leonardo da Vinci nodaļa konkursu Spārni organizē ik pēc diviem gadiem kopš 2004.gada, balvas laureātus virzot tālāk Eiropas Komisijas rīkotajam ikgada kvalitatīvāko projektu konkursam.
Trešajā pēc kārtas nacionālās programmas Leonardo da Vinci projektu kvalitātes konkursā Spārni bija aicināti piedalīties 2005. un 2006.gada mobilitātes projektu īstenotāji un dalībnieki. Pieteiktie 19 projekti aptvēruši tādas jomas kā izglītība, sociālais darbs, bērnu aizsardzība, pārtikas ražošana, viesmīlības serviss, arhitektūra, māksla, būvniecība, galdniecība un datorsistēmas. Pieteikumi izvērtēti 2 nominācijās, Mobilitātes projektu kvalitātes balvas Spārni 2008 pasniedzot par kvalitatīvu projektu un par veiksmīgu dalību projektā — 4 organizācijām un 4 dalībniekiem.
Leonardo da Vinci kvalitātes balvu Spārni 2008 līdzās
citām savstarpēji nekonkurējošām 3 organizācijām — P.Stradiņa veselības
un sociālās aprūpes koledža, Skrundas arodvidusskola un biedrība Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis — Arhitektūras veicināšanas fonds (AVF) saņēma par teicamiem projekta Jauno arhitektu stažēšanās Eiropas arhitektu birojos II rezultātiem.
No ES programmas vadītājiem Latvijā atzinību saņēmusī arhitekte Evija Sīle tika uzaicināta piedalīties pagājušā gada konkursā Spārni par labi paveiktu darbu pie AVF projektu izstrādes un vadīšanas. Lai arī apbalvotais AVF projekts uz konkursa Eiropas Komisijas kārtu virzīts netiks, Evija atsmej, ka visas iesaistītās puses iepriecinās ar nākamajime projektu pieteikumiem.
Stipendijas un praktikanti
Studiju stipendiju projektu, kas jaunajiem arhitektiem dod trīs līdz sešu mēnešu ilgas prakses iespēju kādā no Eiropas arhitektu birojiem, ES programmai Leonardo da Vinci Latvijā pirmo reizi AVF iesniedza 2005.gadā.
Projekts Jauno arhitektu stažēšanās Eiropas arhitektu birojos II bija viens no trim AVF iesniegumiem, ko 2006.gadā apstiprināja Leonardo da Vinci programma Latvijā, ļaujot kārtējai arhitektu grupai doties praksē uz Eiropu laikā no 2006.—2008.gadam.
Sadarbībā ar Leonardo da Vinci programmu AVF piešķirtās stipendijas praksēm ārvalstu arhitektūras birojos laikā no 2005.—2008.gadam izmantojuši kopā 16 jaunie arhitekti. Pirmajā posmā no 2005.—2007.gadam profesionālo pieredzi ārzemēs — Spānijā, Nīderlandē, Portugālē, Skotijā un Dānijā — papildināja 6 arhitekti: prakses 3 mēnešu periodā — Ilze Liepiņa pie Abalos & Herreros Madridē, Guntis Ziņģis pie MVRDV Roterdamā, Jānis Ploks pie ISTMO—Producao de Actividades Criativas Porto un Brigita Bula pie Sutherland Hussey Architects Edinburgā; 6 mēnešu periodā — Miķelis Putrāms pie Bjarke Ingels group un Linda Krūmiņa pie Dorte Mandrup arkitekter — abi Kopenhāgenā.
Stažēšanās otrajā posmā no 2006.—2008.gadam kvalificēšanos ārpus Latvijas — Spānijā, Portugālē, Nīderlandē, Dānijā, Austrijā un Vācijā — izmantoja 10 arhitekti, tostarp viens stažieris Latvijā: prakses 3 mēnešu periodā — Edīte Lucava pie Joan Riera Jaume Estudi d`arquitectura Palmā de Maljorkā, Evija Libaže un Unda Verbicka Lisabonā pie Pedra Silva Arquitectos, Ruta Vanaga pie CEBRA Orhusā; 6 mēnešu periodā — Andris Rubenis pie Atelier Kempe Thill Architects and Planners Roterdamā, Ilze Miķelsone pie Van den Oever, Zaaijer & Partners architecten Amsterdamā, Ilze Paklone pie Wiel Arets Architects Māstrihtā, Niklāvs Paegle pie Wolfgang Tschapeller Architekten
Vīnē, Vita Rēdliha pie Schneider+Schumaher Architekturgesellschaft Frankfurtē pie Mainas, kā arī 2 nedēļu kursos — Ilze Miķelsone un Andreas Mermigas pie Architektenkammer Berlin.
Gunta Ziņģa, Lindas Krūmiņas un Miķeļa Putrāma, Vitas Rēdlihas un Ilzes Miķelsones kā Eiropas arhitektūras praktikantu iespaidi lasāmi arī publikācijās A4D.
Portāls, balvas, izstādes, lekcijas un grāmata
Sabiedrībai zināmākais, pirmais un vecākais AVF projekts ir arhitektūras platforma A4D. Piecus gadus ar panākumiem un pārtraukumiem Latvijas laikmetīgās arhitektūras ainu gan vērtējošais, gan vērojošais, bieži citētais un tikpat kritizētais arhitektūras medijs pēc konceptuāli tehniskajām pārmaiņām turpina būt interaktīvās informācijas un domu apmaiņas vieta visiem, kas interesējas par arhitektūru un pilsētu attīstību. Viena no A4D prioritātēm ir arhitektūras izglītība, trešo gadu A4D pārskata RTU APF absolvējošo studentu darbus, vismaz diviem diplomprojektiem sniedzot pirmās publicitātes iespēju.
Ik gadu AVF pasniedz savas divas balvas arhitektūrā — virtuālo Bieti un reālo Arhitekta pēdu. Kādai no profesionāli un pozitīvi pamanāmi sevi paudušām personībām Latvijas arhitektūrā AVF jau četras reizes dāvinājis Arhitekta pēdu. Pagājušajā gadā godprātīgu attieksmi un kvalitatīvu ietekmi uz Latvijas arhitektūras procesu simbolizējošā statuete nonāca pie AVF darbinieces Ievas Zībārtes par projekta Process. Kā rodas laba arhitektūra? aktivitāšu noorganizēšanu. 2007.gadā par arhitektūrai aizrautīgu ideju popularizēšanu to saņēma Uģis Šēnbergs. 2006.gadā par darbu žurnālā Latvijas Architektūra un Latvijas Arhitektūras muzejā — Jānis Lejnieks. Pirmoreiz — 2005.gadā pasniegtās Arhitekta pēdas īpašniece ir Zaiga Gaile.
Par populārāko AVF akciju kļuvusi A4D Bietes balva. Iepretim ilggadējai Latvijas Arhitektu savienības skatei par labāko darbu Latvijas arhitektūrā, ar mērķi mudināt plašāku diskusiju starp arhitektiem un sabiedrību par savstarpējo atbildību un lomām Latvijas apbūvētās vides kvalitātes prasībās, 2007.gadā tika iedibināta A4D aptauja par sliktāko ēku. Antibalva kā ceļš, lai provokatīvāk uzrunātu publiku savas attieksmes paušanai par iespējamu kaitējumu pilsētvidei vai ainavai. Vienkārša ir objekta pieteikuma forma Bietes balvai: A4D elektroniskajā pastā jāiesūta attēls un adrese. Ja zināms, jānosauc autors un pasūtītājs, taču viņi balsošanas informācijā minēti netiek. Virtuālo Bietes balvu A4D publikācijas veidā saņem arhitektūras darinājums, kurš raisījis visnepatīkamākās sajūtas lielākajai daļai aptaujas dalībnieku. Lai arī principi un kritēriji arvien ir pilnveidojami aspekti, nolemts, ka Bietes balvai netiek izvirzītas nepabeigtas būves un pagaidām izpaliek projektu sadaļa, uz to var kandidēt atkārtoti un pretendentes rašanās laika periods nav noteikts. Pēc pirmās aptaujas lasītāju sūtījuma sarakstu analizēja A4D pieaicināta žūrija — mediju telpā pazīstami arhitektūras viedokļa pārstāvji — vairumā nearhitekti, kuru kristalizēto izlašu kopsumma parādīja vienu rezultātu, otru — paralēli nesa lasītāju izvēle. 2008.gada aptaujas reizē balsojuma pirmrindnieki [vairāk par 5% lasītāju balsu] tika vētīti pie A4D redkolēģijas un ekspertu «apaļā galda», kurp aicināti izteikties bija arī Bietes balvai nominēto būvneveiksmju autori.
2005.gadā interesanta AVF iniciatīva bija lekciju programma, kuras ietvaros no iecerētajām diemžēl notika tikai divas sarunas par arhitektūru — laikraksta Diena redakcijas jaunajās telpās, brokastojot kopā ar to rekonstrukcijas vienu no autoriem, biroja Arhis arhitektu Andri Kronbergu, kā arī Depo projekta teritorijā Babītes pagasta Trenčos. Taču neizdzēšamāko nospiedumu Latvijas arhitektu un kultūras sabiedroto kolektīvajā atmiņā atstājis AVF projekta Process. Kā rodas laba arhitektūra? seriāls, ar kura publicistiski biezā slānī anotētajām sērijām — izstādēm, lekcijām, atvērto durvju dienām jaunākajos labas arhitektūras objektos Rīgā un Liepājā, kā arī grāmatu — kupli aizzīmēts tika 2008.gada AVF kalendārs.
AVF arvien ir sabiedriskā labuma organizācija, kas atbalsta arhitektūras un publiskās telpas veidošanas aktivitātes. AVF darbības pamatmērķis ir sekmēt informācijas, domu un pieredzes apmaiņu, kā arī veicināt diskusiju uzturēšanu profesionālajā vidē un sabiedrībā. AVF darbībai nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura, fonda īstenotie pasākumi ir informatīvi, izglītojoši un vērsti uz profesionālo un studējošo auditoriju. AVF tika dibināts, lai piesaistītu līdzekļus, kuri ikvienam arhitektam dotu iespējas nekomerciāli, aktīvi un radoši darboties ārpus profesijas materiālās zonas. AVF gaida katru lielisko ideju un apņēmīgo cilvēku!
