Akceptē arhitektūras politikas pamatnostādnes

Ministru kabineta komiteja vakar, 8.jūnijā pieņēmusi Kultūras ministrijas izstrādātās arhitektūras politikas pamatnostādnes laika posmam līdz 2015.gadam. Pēc finanšu ministra Einara Repšes ierosinājuma dokumentā iekļauta atruna, ka visas nostādnēs paredzētās darbības ir īstenojamas tikai Kultūras ministrijai atvēlēto budžeta līdzekļu ietvaros.

Kultūras ministrijai uzdots izstrādāt un līdz šā gada 30.novembrim iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas rīcības plānu 2010.—2012.gadam, bet līdz 2013.gada 1.maijam — pamatnostādņu īstenošanas rīcības plānu 2013.—2015.gadam. Kultūras ministrijai līdz šā gada 30.decembrim jāizveido Nacionālā arhitektūras padome.

Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009.—2015.gadam ir vidēja termiņa valsts arhitektūras politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir sekmēt augstvērtīgā arhitektūrā balstītas kvalitatīvas dzīves telpas veidošanu un ilgtspēju. Ņemot vērā to, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešama dažādu jomu un līmeņu institūciju un dažādu sabiedrības sektoru koordinēta darbība, pamatnostādnes iezīmē virzienus, kuros jāattīsta starpinstitucionālās un starpnozaru sadarbības formas un partnerattiecības.

Pamatnostādņu informatīvajā daļā ir identificētas problēmas, kuras nepieciešams risināt Latvijas arhitektūras turpmākai attīstībai: nepilnības normatīvajā bāzē kvalitatīvas arhitektoniskās vides nodrošināšanai, saskaņotas politikas un nozares koordinētas pārvaldības trūkums, nepietiekams sabiedrības izpratnes līmenis par arhitektūras lomu un nozīmi apkārtējās vides ilgtspējīgas attīstīšanas un plānošanas procesos un līdzdalība dzīves telpas veidošanā, izpratnes trūkums lēmumu pieņēmējos, nepietiekami precīzs arhitektūras kā starpnozaru disciplīnas pozicionējums ar būvniecību un vides attīstību saistītajos jautājumos, zinātnes, pētniecības un eksperimentālās arhitektūras jomas atpalicība finansējuma trūkuma dēļ, nepietiekams tehniski inovatīvu risinājumu daudzums.

Īstenojot arhitektūras politiku, sagaidāms, ka paaugstināsies sabiedrības izpratnes līmenis par arhitektūras lomu kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā un Latvijas iedzīvotāji aktīvi līdzdarbosies ar plānošanu saistītu jautājumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, uzlabosies arī Latvijā iegūstamā arhitektūras izglītība.