60. gadu latviešu interjeri izstādē

Līdz nākamā gada 2. februārim Dekoratīvās
mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē būs skatāma izstāde Uz lielās
dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda
, kurā nozīmīga daļa ir atvēlēta arī sava laika
arhitektu veidotajiem interjeriem oriģinālzīmējumos un fotogrāfijās.

Šodienas situācijā
korporatīvai identitātei, reklāmai un vienotam grafiskam stilam tiek piešķirta
būtiska loma. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka Latvijā arī padomju periodā bija
radītas izcilas grafiskās kultūras vērtības. Izstāde Uz lielās dzīves trases dod iespēju iepazīties ar 20. gadsimta 60.
gadu priekšmetisko vidi, kas spilgti raksturo tālaika sabiedrības jaunos
estētiskos ideālus — 20. gs. 50.
gadu mākslai tipisko naturālismu un retrospektīvo stilistiku nomainīja «lineāri
ģeometriskais» stils. Ideālu maiņu lielā mērā noteica ekonomikas, tai skaitā
vieglās rūpniecības attīstības strauji pieauguma tempi, kosmosa apgūšana,
zinātniski tehniskais progress. Šī iemesla dēļ izstādes nosaukumam likās tik
atbilstoša Ojāra Vācieša dzejas rinda «Uz lielās dzīves trases» no viņa
populārā dzejoļa Meitene no manas klases.

Kā zināms, tieši 1960. gados PSRS un, protams, Latvijā jūtami pieauga
mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā. Sadarbībā ar inženieri konstruktoru un
tehnologu, lietojot modernos materiālus, viņam bija jārada mākslinieciski
kvalitatīvi plaša patēriņa preču paraugi, kas atbilstu masveida ražošanas prasībām,
pasaules standartiem un aktuālām modes vēsmām. Šādi augsti kritēriji tika
izvirzīti arī lietišķai grafikai. Kļuva aktuāli veidot vienotu grafiskā
noformējuma paketi – top daudzu
uzņēmumu, veikalu «firmas» zīmes, iepakojumu dizains, kas veicināja gan
produkcijas, gan pašas iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Šīs desmitgades
sadzīves priekšmetiem raksturīgas neordināras formas, ko papildina spilgti
krāsu salikumi un līdz minimumam reducēts, ģeometriski stilizēts zīmējums.

Tāpat
20. gadsimta 60. gadu keramika, porcelāns un tekstilmāksla atspoguļo šīs
tendences. Darbu kompozīcijās plaši tika pielietots izteikti lineārs zīmējums
abstrahētu dabas tēlu radīšanai. Šādu pavērsienu nenoliedzami sekmēja politiskā
klimata izmaiņas PSRS — tā saucamais Hruščova «atkusnis», kad māksliniekam tika
piešķirta nosacīti brīvāka radošo izpausmju amplitūda visās mākslas nozarēs.

Interjeram
atvēlētajā daļā izstādīti gan arhitektu oriģinālzīmējumi — lielākā daļa šo darbu
ir hrestomātiski Latvijas arhitektūras vēsturē, piemēram, Modra Ģelža veikala Mākslas grāmata mets (1958), Dailes
teātra (tagad Jaunā Rīgas teātra telpas, teātra vestibils ir vienīgais šobrīd
daļēji saglabājies tā laika interjers) rekonstrukcijas projekts (1961) u. c.,
gan īstenotu projektu fotogrāfijas sākot no tādiem būvēm kā Rīgas Centrālā
dzelzceļa stacija līdz stilīgām sava laika kafejnīcām. Daļa no Latvijas
Arhitektūras muzeja materiāliem plašākai publikai tiek demonstrēti pirmo reizi,
piemēram, Martas Staņas eventuāli Dailes teātra interjeram paredzētās skices
(20. gs. 60. gadu otrā puse), kuras, pateicoties dāvinājumam, muzejā nonākušas
nesen.

Dekoratīvās
mākslas priekšmeti, grafiskā dizaina paraugi, autoru skices, poligrāfiski
tiražēti izdevumi, plakāti, pastkartes un interjeru fotogrāfijas apliecina 20.
gs. 60. gadu grafiskās valodas — «lineāri
ģeometriskā» stila visaptverošo
klātbūtni kā cilvēka ikdienā, tā arī praktiski visās mākslinieciskās jaunrades
jomās. Plašais eksponātu klāsts atlasīts no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja,
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Arhitektūras
muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas
Informācijas centra, Keramikas un Tekstilmākslas nodaļas fondiem, Latvijas
Nacionālās bibliotēkas, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas
Porcelāna muzeja, Latvijas Valsts arhīva krājuma, darbu autoru un privātām
kolekcijām.

Izstādi atbalsta Valsts
kultūrkapitāla fonds, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000