Rail Baltica Rīgas stacija — O+R+V+E+L

Vietējo biroju apvienība (OUTOFBOX, RUUME arhitekti, Vektors T, E. Daniševska birojs, Landshape), kas stacijas konkursā ieguva otru otro vietu, savā priekšlikumā piedāvā principiāli atšķirīgu stacijas plūsmu organizāciju, paredzot galveno ieeju no Vecrīgas puses, kā arī pārveidotu sabiedriskā transporta un vispārējās satiksmes shēmu.

Car free

Brīdī, kad vairākas pasaules metropoles
uzstādījušas mērķi tuvāko 15-20 gados kļūt par car-free pilsētām, SMXL, sekojot pasaules tendencēm,  piedāvā radikāli samazināt tranzīta satiksmes
plūsmu Stacijai pieguļošajā teritorijā, priekšroku dodot gājējiem, velo un
sabiedriskajam transportam. Radot centru aptverošu vienvirziena ielu pārus
Elizabetes / Dzirnavu, kā arī Lāčplēša / Ģertrūdes ielās, kā arī atļaujot
kreisos pagriezienus no Krasta ielas, iespējams mazināt transporta plūsmu, kura
šobrīd izmanto 13. janvāra ielu iekļūšanai pilsētas centrā vai tā šķērsošanai.

Sabiedriskā
transporta loks

Abrenes ielu apkalpojošie autobusi turp un
atpakaļceļā šķērso Stacijas laukumu. Priekšroka dodama sabiedriskā transporta
līnijām, kas savieno pretējās pilsētas apkaimes, neuzkavējoties centrā, kā arī
maršrutiem, kuru apgriešanās punkts būtu Stacijas laukums. Esošais pieturu
izvietojums ir haotisks un neizprotams ne tikai iebraucējam, bet pat vietējiem
iedzīvotājiem. SMXL piedāvā divus viegli atrodamus sabiedriskā transporta
mezglus — Dienvidu un Ziemeļu — kas cieši piekļaujas jaunveidotajam
Multimodālās stacijas kompleksam. Tiešā redzamības zonā izvietots arī tramvaju
loka pieturas punkts, kas pēc tramvaju līniju reorganizācijas aptver visu
vecpilsētu un nodrošina viegli izprotamu kustības shēmu.

Zili
zaļā struktūra

Konkursa izpētes teritorijas apstādījumu
koncepcijas pamatā zaļās un zilās struktūras mijiedarbībā, papildinot to ar
punktveida sabiedriskām ēkām.  Zaļā josla
turpinās no kanālmalas apstādījumiem gar 13.janvāra ielu līdz Daugavas krastam,
bet otra — ar Kārļa baseina paplašināšanu, padarot to par pilnvērtīgu un
funkcionālu kanālmalu rekreācijai ar āra baseinu un laivu piestātnēm. Zaļais
loks turpina stiepties gar kanālmalu, tirgus teritoriju, garām jaunajam
stacijas apjomam, autobusu un kiss&ride
zonai, līdz pat Abrenes ielai, kopējā stādījumu sistēmā iekļaujot Kalupes un
Katoļu ielai pieguļošo Miera dārzu.

Tilts

Lai nekonkurētu ar vēsturiskajām arkveida
konstrukcijām, jaunais tilts veidots askētisks, līdz minimumam samazinot nesošo
konstrukciju vizuālo ietekmi un izceļot esošā tilta arhitektoniskās vērtības. Paralēli
divu sliežu ceļu izveidei, blakus izvietots gājēju un velobraucēju ceļš, kas
pacelts līmenī, no kura skatāma Vecrīgas panorāma. Ceļam pieslēdzas izvirzītas
rekreācijas un skatu platformas, tiek nodrošināta funkcionāla sasaiste ar
Mūkusalas ielu, Zaķusalu un Krasta ielu. Tilta apdarē ir lietotas gaiša,
alumīnija toņa kompozītmateriāla spīdīgas apdares plāksnes, gājēju daļa iesegta
ar mīkstu gumijotu materiāls.

Bulvāris
+

Pēc dzelzceļa uzbēruma likvidēšanas 13. janvāra ielā
tiek veidota jauna caurredzama apbūves struktūra ar galerijām, veikaliem un streetfood ēku pirmajos stāvos. Tā
organizēta pieskaņojoties galvenajām Vecrīgas gājēju plūsmām, fiziski un
vizuāli sasaistot Centrāltirgu un Vecrīgu. Autoostas ēka daļēji nojaukta,
saglabājot vien nelielu arhitektoniski izteiksmīgu ēkas daļu līdzās Kārļa
baseinam un pielāgojot to restorāna funkcijai. Atbrīvotajai pilsētas telpai ir
plašas iespējas kļūt par sabiedrisku centru, veidojot jaunas, nepārtrauktas
publisku aktivitāšu zonas – parku, rekreācijas un iepirkšanās zonas gar
ūdensmalu un tirgu.

Stacija XL

Vienkārša, intuitīva un viegli nolasāma telpiskā
organizācija ir arī multimodālā mezgla pārveides pamatprincips, kur patreizējie
kustību dezorganizējošie komercuzslāņojumi tiek likvidēti un atjaunota
kādreizējās stacijas tīrā telpiskā organizācija. Z-D virzienu, kas veica plūsmas
pilsēta — biļešu zāle — peroni apkalpošanu, papildina A-R virziena savienojums,
gan atgriežot 150 gadus seno izeju ar skatu uz Vecpilsētas torņiem, gan radot
jaunu savienojumu ar kvartāliem pilsētas austrumos. Z-D tuneļi pēc pārbuves
sadalīti divās funkcionālās zonās: vienā nodrošinot visas dzelzceļam
nepieciešamās funkcijas, biļešu kases, uzgaidāmās telpas, bet otrā –
starptautiskās autoostas funkcijas. Starp abām zonām komercplatības, kas
saglabā ažūru, viegli šķērsojamas telpas raksturu, nodrošinot gan vizuālo, gan
funkcionālo saikni starp dzelzceļu un starptautisko autobusu halli.

Ziemeļu
vārti

Baltie puscaurspīdīgie stiklojumi, kas ieskauj
agrāko stacijas ēku, ar savām gaišajām plaknēm rada sniegotiem plašumiem un
ledus kalniem līdzīgas asociācijas. Gaišais tēls ir viegli atpazīstams
orientieris pilsētā, kā arī ar gaismas pielietās fasādes spilgti izceļas rudens
pelēcīgajās dienās. Baltu pulētu kompozītplātņu apdare dominē arī peronu
pārsegumos, kur kombinācijā ar puscaurspīdīgajām sliežu pārsedzēm, rada līdzīgu
krāsu salikumu, kā ēkas galvenā fasāde. Asimetriski izvietotais kolonnu solis
ir atpazīstams elements ēkā un tiek izmantots arī Stacijas laukumā izvietotas
autobusu nojumes dizainā. Nelielā ažūrā būve ne tikai rada ērtības sabiedriskā
transporta lietotājiem, bet arī sadala milzīgo, izplūdošo laukumu mazākās,
intīmākās telpās, atgūstot pirms pusgadsimta zaudēto Marijas ielas raksturu.

Non-Place / Place

Visu
augstākminēto risinājumu kompleksa realizācija ļautu izveidot Rīgas centram
raksturīgu vidi, kur ēku konfigurācija, telpas mērogs, programmas konteksts,
vides dizains, skatu līnijas un piekļuve, rezultētos vidē, kur ikkatru – gan
pilsētas viesi, gan iedzīvotāju, piesaistītu plašā programmas un telpas
dažādība, kā rezultātā pilsētu tiktu radīts jaunu dzīves pilns kvartāls, ko
daudzi varētu saukt par savu vietu.