Birojs Krauklis Grende
rīko sertificēta pasīvo ēku projektētāja (Certified European Passive House
Designer, CEPH) apmācību kursu, piedāvājot nepieciešamās specifiskās zināšanas
par ēku projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas procesiem, lai praksē spētu
sasniegt tādus energoefektivitātes, komforta un būvniecības kvalitātes
rezultātus, kas atbilst pasīvo ēku standartam. Pievienots — kursa budžets.
Kāpēc kļūt par
sertificētu pasīvo ēku projektētāju?
Labi zināms, ka jaunbūves un ēku rekonstrukcijas iespējams
projektēt, sasniedzot ievērojami zemāku enerģijas patēriņu, nekā ierastā veidā
projektētās ēkās. Eiropā jau uzbūvētas vairāk par 30 000 pasīvo ēku. Šo ēku
enerģijas patēriņš ir vidēji desmit reizes zemāks kā standarta ēkām.
Šis apmācību kurss dod iespēju arhitektiem, inženieriem un
citiem būvniecības industrijas profesionāļiem iegūt nepieciešamās specifiskās
zināšanas par ēku projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas procesiem, lai
praksē spētu sasniegt tādus energoefektivitātes, komforta un būvniecības
kvalitātes rezultātus, kas atbilst pasīvo ēku standartam.
http://eu.passivehousedesigner.de
Pēc kursa noklausīšanās ir iespēja papildus kārtot
sertificēta pasīvo ēku projektētāja eksāmenu sadarbībā ar Pasīvo ēku institūtu
Darmštatē.
Kursa saturs
- Pasīvās
ēkas standarts - Ēkas
čaula - Pasīvās
ēkas projektēšanas programma (PHPP)* - Pasīvās
ēkas ērtības un komforts - Ventilācija
– praktiskas nodarbības - Pasīvo
ēku ekonomiskie aspekti - No
termiskiem tiltiem brīvas un gaisa necaurlaidīgas konstrukcijas - Ēkas
inženiertehniskās sistēmas
Kursa kopējais ilgums: 80 akadēmiskās stundas
*Lai piedalītos kursa daļā Pasīvās ēkas projektēšanas
programma (PHPP), nepieciešams klēpjdators ar PHPP programmatūru.
Kursa lektori
Ervins Krauklis
Arhitekts, kursa vadītājs, sertificēts pasīvo ēku
projektētājs un kursa lektors
Bjørn Kierulf
Bjorns ir norvēģis, kurš jau vairāk kā 20 gadus dzīvo
Slovākijā. Viņam ir maģistra grāds industriālajā dizainā, viņš ir saņēmis
vairākus Valsts līmeņa apbalvojumus par saviem darbiem laika posmā no
1993-2001. Kopā ar sievu, arhitekti, darbojies pasīvo ēku kustībā Slovākijā
kopš 2007. gada, kad viņi pabeidza pirmo sertificēto pasīvo ēku valstī. Kopš tā
laika viņu uzņēmums Createrra veicis projektēšanu un būvniecību vairāk kā 50
pasīvo ēku projektiem. Createrra kā uzņēmums ir īpaši ievērojams ar dabīgo materiālu pielietojumu savos projektos. Bjorns ir
aktīvs starptautiskās pasīvo ēku kustības dalībnieks un Pasīvo ēku konferences
zinātniskās komisijas biedrs. Viņš ir četras reizes referējis starptautiskajās
pasīvo ēku konferencēs, kā arī uzstājies vairākās citās konferencēs Eiropā.
Bjorna praktiskā pieredze ir īpaši nozīmīga Latvijai, jo viņš savos projektos
pievērš īpašu uzmanību ekonomiski pamatotiem un asprātīgiem dizaina
risinājumiem.
Michael Braun
Mihaels ir ieguvis profesionālu izglītību ēku
inženiertehnisko sistēmu montāžas specialitātē. Diplomēts inženieris ēku
inženiersistēmās (Dipl.-Ing. (FH)). Zinātņu maģistrs ēku inženiersistēmās
(M.Sc.). Projektu vadītājs Energieinstitut Vorarlberg (Forarlbergas Enerģijas
institūts, Austrija) energoefektīvas būvniecības nodaļā. Dažādu kursu lektors Enerģijas institūtā. Vācu
Energoefektivitātes likumam atbilstoši sertificēts eksperts. Sertificēts pasīvo
ēku projektētājs. CEPH (Certified European Passive House Designer) kursa
lektors tēmās “Vēdināšana”, “Vēdināšanas praktiskās nodarbības” un
“Siltumapgāde”. Kursa daļas “PHPP praktiskā apmācība” vadītājs.
Franz Freundorfer
Diplomēts inženieris, laika posmā 1995 – 2011 piecpadsmit
jaunu koka logu konstrukciju autors, piecas no tām patentētas Eiropā, Pro
Passivhausfenster GmbH zema energopatēriņa un pasīvo ēku logu kompānijas
pētījumu un attīstības departamenta vadītājs un viens no kompānijas
dibinātājiem, CEPH (Certified European Passive House Designer) apmācību kursa
līdzautors un lektors kursa daļās “Pasīvo ēku logi” un “PHPP”, pasīvās ēkas
īpašnieks.
http://www.propassivhausfenster.net
Mare Reinberga
Mare ir ieguvusi bakalaura grādu
būvniecības inženierzinātnēs Koventrijas universitātē Anglijā. Vairāk kā gadu
strādājusi Forarlbergas Enerģijas Insititūtā (Energieinstitut Vorarlberg),
izveidojot termisko tiltu katalogu logu iebūves situācijām jaunbūvēs.
Strādājusi pie pasīvo ēku sertifikācijas dokumentu pārbaudes. Sertificēta
pasīvo māju projektētāja. Risina siltumfizikas jautājumus un veic ēku enerģijas
bilanču aprēķinus arhitektu birojā SIA Krauklis
Grende.
Kursa maksa
1580 EUR (vai 1110 LVL) + PVN
(Ja kursu dalībnieku skaits pārsniedz 12 cilvēkus, tiek piedāvāts kursu maksas
samazinājums par 10% visiem dalībniekiem)
Kursa maksā tiek iekļauts: kursa materiāli, visas
ēdienreizes un naktsmītne Ērgļu Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā,
kas renovēta ar pasīvo ēku komponentiem.
Kursa norise
10 dienu kurss divās daļās 11-16.11.2013 un 25-29.11.2013
Norises vieta: Ērgļu Profesionālā
vidusskola, Oškalna iela 10, Ērgļi
Pieteikšanās kursam līdz 4.11.2013.
Rīkotāji patur tiesības veikt izmaiņas kursa organizācijas
plānā, kā arī atcelt kursu nepietiekama dalībnieku skaita gadījumā.
Apmācību kursa darba valoda — angļu, ar komentāriem latviešu valodā.
Pieteikšanās un
papildus informācija
Mare Reinberga
SIA Krauklis Grende
m.reinberga@gmail.com
+37126150789
Miķelis jau iepriekšējā rakstā norādīja blaknes…, par tām noteikti runātāji klusēs. Kā tur ar to glabālo sasilšanu? Saules aktivitāte laikam špicka šādā plaknē… Ja nu tā bija lielākoties kļūdaina teorija? Kāds tad veidojas ētiskais pamatojums pasīvām ēkām? Ietaupot uz energoresursiem ,LV gadījumā uz plaši pieejamo šķeldu, granulām, kurus laikam tad rentējas eksportēt uz nepareizi domājošo Skandināviju, kā līdz šim, un palikt uz gāzes( krievu gāzes) koģenerācijām, bet tērēt tās lūk mazāk,uz jaunajām pasīvajām ēkām(cik viņu ,pat teorētiski, var būt?)…, laikam jau 1.5 kārt pārmaksājam par ēku pašu (vismaz pats EK reiz TV izteicās). Ja nu izsakām to 0.5 mājas budžetu… Lasīt vairāk »
Sašķirot savus atkritumus ir apgrūtinoši, kur nu vēl piepūlēties tos radīt mazāk. Būt pieticīgam vārdos ir grūti, kur nu vēl piepūlēties tos mazāk pa mutēm un svešām ausīm izvazāt. Nedarot var ietaupīt laiku savām vaļībām, ar laiku tikai saprāts izļurkājas.
Jāni, kur Tu to prozu ko Tu interpretē,sasmēlies?
Promotē Eločkas Ljudojedka stila vārdapmaiņu? Iesaku Tev pēdējā IRsī interviju ar kvantu fiziķi Kaščejevu… Noderēs! Precīzi pie tā paša ,ko mana pazemīgā persona mēģina apelēt šeit.
Regulāra Eločkas Ļudojedkas pieminēšana Putniņa k-ga īsajos (tāds retums!) komentāros,mēģinot dot kritisku raksturojumu kāda komentētāja grafomāna necienīgai izteiksmes valodai, priecē… Te, laikam , bija domāts kompliments Eločkai…?
Lasot paša R.P. komentārus (reizēm, tie ir par lietu – visu cieņu), nāk prātā pamatskolā mācīts krievu aforisms: "Оно и не что-либо как и не как-либо что. А что касательно относительно — то безусловно. Оно и не надо было бы, но доведись такое дело — вот я вам и пожалуйста…" :)))
slovesnij po*** … 🙂
Pilnībā piekrītu Renār. Kā redzi kursu izmaksas ir diezgan sālītas un acīmredzot Ervīns steidz atsist Austrijā iztērēto, pirms šī Latvijas arhitektūras sadaļa beigsies tīri ekonomiskajai pamatojamībai neesot. Jebkurā jomā arī arhitektūrā jāvalda veselajam saprātam. Nodarbojoties ar PH zūd arhitektūras kā mākslas jēga. Runa iet par ieguviem, zaudējumiem, hermētiskumu, patēriņu un citām prozaiskām lietām, bet ne par arhitektūru. Neviens nerunā par PH ietekmi uz cilvēka kā bioloģiska organisma imūnsistēmu. Zinātnisku pētījumu nav. Visi runā par enerģijas patēriņu, pēc iespējas to samazinot, bet neviens nerunā ka Latvijas grāvju pilni ar CO2 uzkrājušiem kārkliem, alkšņiem un citu kurināmo, ka dzīvojamās mājas var kurināt… Lasīt vairāk »
Nebija iecerēts te pļurkstēt, bet mans prāts paklupa pār piesaukto saprāta klātbūtni arhitektūrā, kas pēc definīcijas nosaka PH kaitniecisko ietekmi uz arhitektūras kā mākslas jēgu. Tiek iznīdēta mākslas jēga! Rodas jautājums … kas ir mākslas jēga? Vai pašapmierināt savu Ego cerot sadomāti skaistus tēlus? Varbūt ir vērts pajautāt pašiem lietotājiem, ko viņu saprāts saka un kādi tēli rodas dzīvojot pēc citiem nosacījumiem? Saprātīgi nosacījumi akcentē pienākuma apziņu, mazinot patērētāju mūsos.
PH nonivilē arhitektūru kā mākslu, papildus uzliekot ievērojamu skaitu ierobežojumu, piedevām, nevis samazina patērētāju mūsos, bet palielina – liekot iepirkt augstākminētās lentas, blīvējamos materiālus, ventilācijas agregātus un rekuperatorus. Vēlamā mājas forma PH ir klucis bez logiem ziemeļu pusē un ar plašu stiklojumu dienvidu pusē. Kādi saprātīgi nosacījumi akcentē pienākuma apziņu PH gadījumā? Vai tas ka lielāku naudu nopelna siltumizolācijas firmu ražotāji, blīvlentu ražotāji u.t.t., tas ka pēc īstena PH adepta sapņa visām dzīvojamām mājām būs būt aptuveni vienādām? Arhitektūra – tā ir arī brīvība, brīvība piedāvāt un brīvība izvēlēties. Tā kā nav ko satraukties, satraukties vienīgi vajadzētu kad maza grupiņa… Lasīt vairāk »
Labāk neceri, bet apmeklē kursus, pirms neesi attapies, izkritis no aprites par likumdošanai neatbilsotšu kvalifikāciju. Citādi sanāks vēl dārgāk. Un atver logu, ieelpo vienkāršu, svaigu gaisu, kamēr var.
Kā augstākminēto kursu lietotājs varu izteikt savu atzinību PH kursu rīkotājiem par kodolīgo un saturīgo kursa programmu. Iegūtais ne tikai atsver ieguldīto, bet arī krietni papildina LV arhitektu pieticīgās zināšanas siltumfizikas jomā. Ar jaunu, sakārtotu zināšanu bagāžu ir vieglāk un iedvesmojošāk īstenot kvalitatīvu un radošu arhitektūru. PH zināšanu bāze nerada šķēršļus īstenot atbildīgu un, ar augstu māksliniecisko kvalitāti, apveltītu arhitektūru. Katrs pats var, atbilstoši savām prasmēm, veidot to kā zema enerģijas patēriņa, PH vai ar dabīgu ventilāciju aprīkotu ēku. – "PH nonivilē arhitektūru kā mākslu, papildus uzliekot ievērojamu skaitu ierobežojumu" Arhitektūra nav bezkompromisu pašapmierināšanās. Arhitektūra ir vieni vienīgi ierobežojumi, ar… Lasīt vairāk »
Kāds apkures rēķins ir parastam lauku onkulim, kurš kurina savu māju ar malku parasto? Nenoliedzu PH kursu zināšanu svaru, kaut šaubos par šo zināšanu adekvātu novērtējumu naudā. Vai sākumā nevadzēja PH sakarā borēt smadzenes likumdevējiem, veicināt diskusiju sabiedrībā, iesaistīt ieinteresētās puses, vai tomēr izmantojot "partizānu taktiku" stumt uz priekšu izmaiņas likumdošanā. Arhitektūra savā būtībā ir maksla un kā jebkura māksla noliedz mākslīgi radītus sabiedrības šķēršļus, brīvības ierobežojumu tās izpausmēs. Arhitektūra ir arī kompromiss, tomēr saprāta diktēts kompromiss, ne mākslīgi uzspiestu noteikumu ievērošanas kompromiss. Šobrīd PH ir entuazistu pulciņš, kurš cenšas uzstiept savus standartus visai Eiropai un tiek pamatīgi lobēts no… Lasīt vairāk »
Lauku onkulis "parastais" kurina savu māju ar malku "parasto" ar izmaksām 18 LVL/m3 bērumā (x koeficients 0.6 )=18 LVL par 0.6 m3 (t.i. faktiski 30 LVL /m3par blīvi saliktu malku). Nielielas lauku mājiņas (ap 65 m2) apkurei sezonā VIDĒJI (ne bargā ziemā) nepieciešams ap 15 m3 malkas. Tie ir ap 450 LVL sezonā… Vai arī onkulis "parastais" iet uz mežu (ja ir savs mežs) pats, kamēr mundrs un vesels… Kad kājas vairs nenes – aiz vecuma, un naudas nav, par ko nopirkt malciņu, tad viņš sēž savā aukstā "parastajā" lauku mājā, un nezina ko uzsākt… Cik daudz "PARASTO lauku onkuļu"… Lasīt vairāk »
…tad kad lauku onkulis paliek vecs, viņam vēl vienmēr līdzās ir kaimiņi kas to malciņu parasti sagādā. Par tiem 15 m3 malkas tu kaut ko jauc, vai esi aprēķinājis tīri teorētiski, – neviens lauku onkulis pie mājas netur 15 m3 malkas sezonai un neviens netērē 450 Ls sezonā, tad jau lauki sen būtu tukši. Tā kā piedod, neesi laucenieks…
:))) gribētos tādus kaimiņus, kas man malku gādātu… par brīvu…
šeit būs gādātāju saite :
http://www.ss….opped-firewood/
http://www.siltumnieks.lv/hc/
ne vair āk par 200-250Ls sezonā!
Hm, radi šķirbainu "līvānieti" sezonā apkurina par 70-80ls.
citēju Miķeli: "Arhitektūra savā būtībā ir maksla un kā jebkura māksla noliedz mākslīgi radītus sabiedrības šķēršļus, brīvības ierobežojumu tās izpausmēs."…
Tas ir spēcīgi un aplami pateikts, ja neteiktu vairāk !!!
JRT konkurss, piemēram, tam lielisks pierādījums, jo īpaši tā "mākslīgi radītus sabiedrības šķēršļus noliegšana"… Miķeli, dzīvē kaut kā viss notiek savādāk, ne?
Milzīgie un arvien pieaugošie apkures rēķini ir absurds, kas izraisa citu absurdu – nepieciešamību izdomāt ēkas, kuras neviens saimnieks, neviens amatnieks vairs nevar uzbūvēt un uzturēt paša spēkiem. Turklāt šīs tehnoloģijas nepasargās no arvien lielākiem rēķiniem, jo to nosaka nevis šķirbas, bet pavisam kas cits. Politika, piemēram. Brīvais tirgus, ha. Ja pārdevējs nevarēs pārdot vairāk – pārdos dārgāk. Nemaz nerunājot par bankām, kas labprāt piešķirs kredītu mājas siltināšanai, kā reizi apmēram uz tām pašām 15-20 sezonām, tā ka maksāsi centīgi – banka nav nekāds štrunta aukstums, džemperis un vilnas zeķes nepalīdzēs. Turklāt maksāsi arī vasarā, jo būs bail, ka nepaliec… Lasīt vairāk »
…ir pievienots rakstam, un katrs interesents var ar to iepazīties. Iespējams, kādam varētu rasties vērtīgi priekšlikumi izmaksu optimizācijai.
ļoti gribētos apmeklēt tos kursus, bet kur tādu naudu atrast… tiešam žēl, ka nav iespējas…
pēc iepriekšēju komentatoru viedokļa angļi, vācieši, austrieši, norvēģi un citi laikam pavisam stulbi, ka nodarbojas ar PH, laikam viņiem jābrauc mācīties pie Miķeļa lai saprastu, ka PH ir nekam nederīgs… es pareizi sapratu?
Dārgais,RS, neviens jau neņemās apgalvot, ka PH Ir nekam nederīgs, bet tikai to , ka tas ir šaurs nišas produkts, entuziastiem, līdzīgi kā gastronomiskā virzienā svaigēdāji. Tevis minētās nācijas ar to lietu nenodarbojas daudz intensīvāk kā LV, vienīgā atšķirība ir ieviešanas laiks, kā arī iedzīvotāju skaits, kā arī ilglaicīgu energoresursu pieejamība( šķelda, biomasas, malka, hidroenerģija)
…būs jāuzraksta atsevišķs raksts, kas īsti šobrīd notiek PH jomā pasaulē, cik lielā mērā PH ir "niša", kā PH saistīta ar drīzumā (2018-2020) gaidāmo pāreju uz "gandrīz nulles" enerģijas ēkām kā normatīvu, par arhitektūru kā mākslu un ēku vērtību, kalpojot saviem lietotājiem. Par veselību un cilvēka imūnsistēmu un PH, protams, arī. Par to, kāpēc mums Latvijā būtu izdevīgi šādas ēkas būvēt un ar šādiem paņēmieniem renovēt. Par sadārdzinājumu un atmaksāšanos.
Ne jau šī sludinājuma komentāros, bez šaubām.
Cik drīz to izdosies paveikt, to gan grūti prognozēt.
Ervīn, to, ka Latvijas ierēdņiem (vēl dullāk, ka to ir proporcionāli visvairāk ES, bet visi viņi grib radīt iespaidu par savu neaizvietojamību) ļoti tīk, akli striet līdzi citu diktētiem virzieniem ( Jānim Skanim jau norādīju perfektu interviju (IRā) ar Latvijas jauno kvantu fizikas zinātnieku Kaščejevu, konkrēti par domāšana dziļuma trūkumu un riskiem ,ko tas izraisa), it sevišķi, ja ir jūsmīgi iedvesmotāji ( dažādi PRotāji, liekas viens no tiem arī Tu) un gudri organizētāji no Rietumiem (tie ,kas to visu "stafu" ražo un protams labvēlīgi izplata, reklamē), nav sevišķi jālielās – tas par Tavām likumdošanas prognozēm. Tieši ar tādiem pašiem argumentiem… Lasīt vairāk »
Nu re, nu re sāk pamazām parādīties īstie mērķi – lai nopelnītu Eiropas ražotāji, lai "vatenieku" bizness attīstītos, jārada viedoklis, jāmaina normatīvā bāze un visi JĀPIESPIEŽ projektēt PH mājas. Absolūti identiski notika ar tik labi pazīstamām kvēlspuldzēm, un direktīvas rezultātā tagad visi pērkam kaitīgās dzīvsudraba spuldzes, kuru saplīšanas gadījumā, tās jāsavāc ar cimdiem, respiratorā un speciālā apģērbā, jo tās satur dzīvsudrabu. Te arī redzam PHL īstenos mērķus – uzspiest katram Latvijas iedzīvotājam absolūti nevajadzīgu būvveidu, kalpojot par Briseles lēmumu sargsuņiem, iefiltrēties LR ministrijās, radīt viedokli par PH kā neizbēgamu nākotni u.t.t. Zem skaistiem lozungiem slēpjas Latvijas valstij absolūti neizdevīgi likumi.… Lasīt vairāk »
…zinātniski pētījumi par ietekmi uz cilvēka imūnsistēmu Latvijā nav veikti, cik man zināms, jo uzceltas vien dažas PH mājas pa dažiem gadiem. Ja tas darīts pie skandināviem, būtu interesanti redzēt šos datus, jo tur klimats ir līdzīgs. Interesanti cik, piemēram, PH ēku ir uzcelts Somijā, Zviedrijā vai Norvēģijā? Kas attiecas uz nopietniem zinātniskiem pētījumiem Vācijā vairāku gadu garumā – neesmu atradis, padalies, ja vari.
Miķeli, es pirms brīža tieši ko tādu gribēju uzrakstīt – bet Tu esi to izdarījis manā vietā! 🙂 Šis rakstu darbs pārspēj jebko, ko mūsu tēmas sakarā esmu līdz šim sastapis. Bravo!
Nu re, tad jau būs vieglāk atbildēt uz parastā lauku guļbūves iemītnieka jautājumu – kas tas PH tāds – kā arī pamatot kāpēc, piemēram, rekonstruējot kādu vēsturisku muižu to vajadzētu ietērpt PAROC 400 mm mētelītī ar gaisa necaurlaidīgu membrānu, vai siltinot kādu lauku skolu ar 400 mm vates pikuci atbildēt uz jautājumu kāpēc tas viss atmaksāsies tikai 100 gados un kāpēc bērni starpbrīžos vairs nevar iziet ārā izskrieties un virināt durvis kad tas tiem iepatīkas, kāpēc pirmo pasīvo ziemas māju nācās tomēr papildus piesildīt, kāpēc lauku onkulis savu dzīvojamo māju vairs nevarēs celt pats, jo vajadzēs apmeklēt kursus, kuros viņam… Lasīt vairāk »
Tieši tā, Miķeli, uz visiem šiem jautājumiem ir atbildes. Un bērni var droši iet izskrieties, un logus var virināt pēc sirds patikas, ja šāda darbošanās sagādā prieku.
…par honorāriem. Vai tad vācieši, austrieši divas vai trīs reizes labāki par latviešiem, ka šie saņem 2 vai trīs reizes vairāk, vai arī tā vienkārši ģenetiskā latviešu atmiņa, ka vēlams kungu priekšā mazliet pieliekties. Diez vai ar 200-300 eiro būs pietiekami lai atlidotu un aizlidotu uz mūsu mazo zemīti, – tur "kāsis" aprēķinos. Nav skaidrs ko šie ēdīs vakariņās par 25 Eiro, ja pusdienās tērēs knapi 5 Eiro. Pirms gulētiešanas nav labi daudz ēst, to taču visi vācieši lab zin. 3500 Eiro par organizēšanu tās tādas pirmskrīzes vācu cenas…Tā kā atklātība ir laba lieta, tomēr vēl to tāmi vajadzēja pieslīpēt,… Lasīt vairāk »
…ar atbildēm, nopublicē un iesaisti diskusijā pārējos LV arhitektus. Pārliecini un varbūt pat nopirkšu biļeti uz kursiem, – bet tā noslēpumaini kā citkārt – atbildes ir zināmas, laika man īsti atbildēt nav, jo jūs jau te neviens nesaprotat lietu, pasaulē PH rullē, bet es vadošais speciālists LR. Ejiet uz kursiem, iemaksājat 1200 LVL naudiņas un angļu valodā dabosiet atbildes. Nu kas tas par dīlu, esi varonis, tad stāvi un krīti par lietu un argumentē savu viedokli. A tā tāds indiāņu slazds sanāk, ne reklāmraksts. Nu virsaiti Ervīn, runā taču beidzot…Huk esmu runājis…
Kā jau rakstīju iepriekš, būs atsevišķs raksts, kura sagatavošanai nepieciešams laiks. Šajā brīdī man tā trūkst.
Nevienam nepārmetu nezināšanu, neesmu sevi īpaši izcēlis. Esmu publiski savas idejas, motivāciju un pārliecību paudis regulāri kopš 2009. gada, un daudzi kolēģi to labi zin.
Būs patīkami, ja kursu izdosies noorganizēt. Būs mazliet žēl, ja neizdosies – bet ne līdz šim ieguldītā organizēšanas darba dēļ.
Tev taču bija laiks reklāmrakstam. Reklāmraksta būtība taču ir reklamēt, ja pie tā izraisās diskusija, tad diskutēt un aizstāvēt savu viedokli ātri un pārliecinoši, nevis gatavot rakstu. Ja uz šiem jautājumiem tev šobrīd nav atbildes, tad tā arī pasaki – par šiem jautājumiem šobrīd vēl neesmu domājis, pameklēšu atbildes un nopublicēšu rakstu. Godīgi Ervīn, ne augstprātīgi un nicinoši vai noraidoši. Ne tikai es viens, bet daudzi arhitekti LV labprāt saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem. Nav laika nav aizbildinājums, bet nevērība. Tad ja nebija laika, nevajadzēja publicēt reklāmrakstu, mums taču visiem citiem bija laiks izlasīt, iedziļināties, uzdot jautājumus…
Daļa strīdnieku jau būs ievērojuši, ka šogad atbildīgie dievi [droši vien tie paši, kas, kā rakstīts LA š.g. septembra burtnicā “kūrē katrs savu debespusi” ] izspēlējuši nelāgu joku ar warmistiem – ledus daudzums Antarktīdā pārsniedzis pagājušā gada rekordu un ir sasniegts max kopš mērījumu uzsākšanas tālajos 70os. Ciniķi izmanto izdevību un visādi apķiķina Goru Alana 2007. gada pareģojumu, ka tieši 2013ā ledus sega būšot izzudusi pavisam; leduslāču draugi joprojām nepārstāj uztraukties – nez kā būšot pavasarī, jo lopiņiem tieši tad dikti ēst gribēsies, savukārt siltinātāji priekā berzē rokas – tiem vienalga globālā sasilšana, vai globālā atdzišana – ka tik noiets… Lasīt vairāk »
„Uz Tālavas druvām un mežiem
Nakts pelēkus palagus klāj;
Pār klusiem koku galiem
Jodi un murgi jāj.
Dus Miervaldis savā pilī,
Guļ viņa ļaužu pulks,
Guļ vaidelaiši un sargi,
Un zīmju gudrais tulks.
Tik augstākās egles galā
Taurētājs nomodā,
Tas spiego pēc ienaidnieka
Tuvu un tālumā…”
Dienas laikā šitādiem pekstiņiem laika pietrūkst, tas tiesa.
Kā tad pats no PH līdz RB nodzīvojies?
…piekrītu ka brīvā valstī tas tā kā būtu vienalga, brīvā valstī par tādām lietām neviens nesatrauktos, tomēr vienādu taisnu gurķu, LVS standartu angļu valodā, direktīvu valstī vajadzētu turēt ausis spici augšā. Eiropas līmenī ražotāju lobiji strādā ka vai prieks, ja vēl atrodas maza grupiņa entuazistu, kas gatavi pārveidot vietējo likumdošanu, tad tas nebūt nav vienalga, jo beigu beigās nonāk līdz ikdienas projektēšanas praksei. Ja reklāmraksta autori nespēj atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem, tad kaut kas jau nu īsti kārtībā ar to PH nav. Kur ir tā saprāta robeža, kas liks "vatenieku" draugiem apstāties – 400 mm vai varbūt 800 mm ?… Lasīt vairāk »
…atļaušos rezumēt mūsu diskusiju: 1. PH kursi sniedz arhitektiem padziļinātu izpratni siltumfizikā. 2. PH uzbūvēto ēku daudzums Latvijā ir aptuveni 10-20 ēkas. 3. Nav ticamu zinātnisku pētījumu par PH pielietoto tehnoloģiju iespaidu uz cilvēka imūnsistēmu ne Latvijā, ne Skandināvijā. 4. PH būvveids ir dārgāks par konvenciālo 20-50% atkarībā no izvēlētajām tehnoloģijām un prasa specifiskas zināšanas būvniecībā būvētājiem un projektētājiem. 5. PH būvveida jēga zūd būvējot ēkas lauku rajonos, kur apkurei parasti izmanto malku, kā arī Pierīgas rajonos,kur apkurei izmanto granulas un koksnes izstrādājumus. 5. Ar 2018-2020 gadu gaidāmas izmaiņas sākumā Eiropas likumdošanā un pēc tam arī Latvijas, kas tieksies uz… Lasīt vairāk »
Vēl viena šķautne, pateicoties PHL&Vides ministrijas&co aktivitātēm (sākot ar 2009.gadu), jau tā krīzes novājinātajā projektēšanas tirgū tika ielaisti visādi jocīgie uzņēmumi (info iub.gov.lv, un tīkla dati), kuri loģiski nevarēja pārtikt tikai no "vatenieku" biznesa, tikai teorijā tas bija pietiekošs apgrozījuma apjoms, praksē celtnieks&būvuzraugs&piegādātājs+pieaicināts siltuminženieris ir objektīvi daudz saprātīgāki (teorija un prakse vienā) ,konkrēto mezglu izbūvēšanā, kā arhitekti, kuriem savukārt jāsamierinās ar fasādes krāsojumu (neviens nav gatavs par fasādes renovāciju arhitektam neko vairāk par vēdertiesu maksāt, it sevišķi ja mezgli ir klonējami). Tad nu šie speci, kuriem PHL&ministrijas kursos saborēja par šādas jomas nepieciešamību būvniecības tirgū, jau ir eksperti visur ,… Lasīt vairāk »
Jau vairāk kā pirms 100 gadiem, cilvēce ieraudzīja pirmo PH kemperi – tā, ka nav te ko ņemties, labāk ejam laimē diet, kamēr vēl mūsu rokās ir varenais Finanšu Instruments, ar kuru atņemt naivajiem svešzemniekiem viņu sūrā darba augļus – gan vati, gan lentas, gan sūkņus un baterijas, un, kas svarīgi, neiztērējot ne grama mūsu pašu, pasaulē viszaļākās, enerģijas.