Latvijas Arhitektu Prakses likums ?! (projekts, uz 7ām lapām)

Nākas konstatēt, ka LAS valdes(?) pasūtītajā un J.Krastiņa(?) izstrādātajā likuma redakcijā
1) trūkst daudzu, arhitekta profesijai vitāli svarīgu definīciju un nostādņu;
2) ir vērojami vairāki juridiska rakstura nonsensi un antidemokrātiskas konstrukcijas.
Paliek jautājums – vai tās ir nevērības, vai līdzekļu trūkuma(?) sekas, vai tomēr – apzināti uzturēta tendence uz pārmaiņu un attīstības ierobežošanu????
Izcēlums red.

Arhitektu prakses likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants.
Šis likums nosaka arhitektu profesionālās un korporatīvās darbības kārtību Latvijas Republikā.
2. pants.
Arhitekts šī likuma izpratnē ir persona, kurai ir likumam ?Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu? un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 194 ?Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai? atbilstoša kvalifikācija.
3. pants.
Latvijas Republikā ar patstāvīgu arhitekta praksi drīkst nodarboties tikai personas, kuras ir Latvijas Arhitektu savienības (turpmāk tekstā LAS) biedri un kuriem ir Latvijas Arhitektu padomes (turpmāk tekstā LAP) piešķirts arhitekta prakses sertifikāts noteiktā profesionālās darbības jomā.

II nodaļa
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) un Latvijas Arhitektu padome (LAP)
4. pants.
LAS ir neatkarīga Latvijas arhitektu profesionāla apvienība un publisko tiesību autonoms pašpārvaldes subjekts, kas izveidots nolūkā rūpēties par savas profesijas prestižu, veicināt arhitektu profesionālo izaugsmi, izkopt radošās spējas, apgūt pieredzi likumā noteikto uzdevumu veikšanai un risināt arhitektu aroda un savstarpējo attiecību, kā arī attiecību ar klientiem ? (?) jautājumus.
5. pants.
1) LAS darbojas saskaņā ar likumu un LAS kopsapulcē pieņemtiem statūtiem.
2) LAS darbības atbilstību likumam uzrauga Kultūras ministrija.
3) Kultūras ministrija ir tiesīga atcelt likumam neatbilstošus LAS lēmumus.
6. pants.
LAS mērķu un uzdevumu veikšanas nolūkā darbojas atsevišķas pastāvīgas komisijas ? kvalifikācijas, pēcdiploma izglītības, finansu, juridiskā, arhitektūras projektu konkursu un profesionālās ētikas.
7. pants.
LAS augstākais orgāns ir kongress, kas notiek reizi trīs gados. LAS pārvaldes, vadības un pārraudzības institūcija ir LAP.
8. pants.
LAS kokongress:
1) nosaka LAP, revīzijas komisijas un citu komisiju locekļu skaitu;
2) ievēl LAP priekšsēdētāju un revīzijas komisiju un pārvēl 1/3 no LAP locekļiem;
3) apstiprina LAS darbības pārskatus;
4) apstiprina LAS budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatus;
5) pieņem LAS statūtus, LAP nolikumu, arhitektu profesionālās ētikas kodeksu un
citus ar LAS iekšējo darbību saistītus aktus;
6) nosaka kārtību, kādā LAS uzturēšanas un darbības nodrošināšanas nolūkā
arhitektiem izdarāmi maksājumi no ieņēmumiem par arhitektu profesionālo
darbību, maksājumi par arhitekta prakses sertifikāta piešķiršanu noteiktā
profesionālās darbības jomā, kā arī citi kopsapulces vai likumā noteiktie
maksājumi;
7) izskata citus jautājumus pēc LAP, Kultūras ministra, vismaz desmitās daļas LAS
biedru, revīzijas komisijas vai citu komisiju pieprasījuma, kā arī saskaņā ar
kongresa lēmumu.
9. pants.
Reizi gadā notiek LAS regulārā kopsapulce. Kopsapulces sasauc LAP. Ārkārtas kopsapulču sasaukšanu var pieprasīt desmitā daļa no LAS biedriem.
10. pants.
LAS kopsapulce:
1) apstiprina LAS budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatus;
2) pārvēl 1/3 no LAP locekļiem;
3) pieņem aktuāli nepieciešamas izmaiņas ar LAS iekšējo darbību saistītos aktos;
4) izskata citus jautājumus saskaņā ar kopsapulces lēmumu.
11. pants.
LAP darbojas saskaņā ar LAS kongresa apstiprinātu nolikumu, tostarp:
1) uzņem LAS un reģistrē LAS biedrus;
2) izslēdz no LAS;
3) uztur LAS biedru un arhitektu prakses sertifikātu reģistrus;
4) pārzina un uztur LAS lietvedību;
5) piešķir, aptur, atjauno un anulē arhitektu prakses sertifikātus noteiktās
profesionālās darbības jomās;
6) nosaka maksu par prakses sertifikāta piešķiršanu katrā noteiktajā profesionālās
darbības jomā;
7) pārzina LAS īpašumus un finansu līdzekļus un to apsaimniekošanu;
8) uzrauga arhitektu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā
arī uzliek disciplinārsodus;
9) pieņem darbā un atlaiž amatpersonas ? LAS izpildpienākumu veicējas, slēdzot vai
laužot darba līgumus ar tām;
10) no savu locekļu vidus izveido atsevišķas pastāvīgās komisijas, pieaicinot
nepieciešamos ekspertus;
11) apstiprina komisiju darbības nolikumus.
12. pants.
Atsevišķu LAS funkciju veikšanai LAP var izveidot apakškomisijas.
13. pants.
LAP priekšsēdētājs ir Kultūras ministra padomnieks arhitektūras prakses jautājumos.
14. pants.
LAS līdzekļus veido biedru naudas maksājumi un maksājumi no ieņēmumiem par arhitektu profesionālo darbību, kā arī citi šajā likumā noteiktie maksājumi.
15. pants.
Arhitektu un arhitektūras izglītības sistēmas materiālā atbalsta vajadzībām LAS var izveidot speciālus fondus, kuru līdzekļus veido fizisku vai juridisku personu iemaksas vai ziedojumi.
16. pants.
LAP finansiālo darbību uzrauga revīzijas komisija.

III nodaļa
Latvijas Arhitektu savienības biedri
17. pants.
LAS biedri var būt arhitekti ar likumā noteikto profesionālo kvalifikāciju, kuri:
1) prot valsts valodu;
2) pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas vismaz trīs gadus strādājuši patstāvīgi
praktizējoša arhitekta vadībā, iegūstot profesionālā darba pieredzi;
3) pierādījuši savas zināšanas un spējas arhitekta kvalifikācijas pārbaudījumā vai
iesnieguši patstāvīgi veiktus un LAP akceptētus darbus teorijā, kritikā vai citās
arhitekta profesionālās darbības vai arhitektu sadarbības profesiju jomās;
4) nav krimināli sodīti, neatrodas aizgādnībā vai ar tiesas spriedumu nav atzīti par
maksātnespējīgiem parādniekiem.
18. pants.
LAS uzņemtajiem biedriem jānodod arhitekta zvērests.
19. pants.
LAS biedriem:
1) godprātīgi jāveic arhitekta profesionālie pienākumi, ievērojot profesionālās ētikas
kodeksu;
2) pastāvīgi jāpilnveido savu profesionālo kvalifikāciju;
3) regulāri jāveic visi LAS kopsapulces vai likumā noteiktie maksājumi;
4) regulāri jāpiedalās LAS darbā un jāatbalsta LAS aktivitātes;
5) ik gadus jāiesniedz LAS biedra profesionālā veikuma deklarāciju.
20.pants.
LAS biedriem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā sniegt arhitekta profesionālos pakalpojumus ēku un būvju, kuru apjoms nepārsniedz 1200 m3, projektēšanā, personiski parakstot arhitektūras projektus un veicot to īstenošanas autoruzraudzību.
21. pants.
LAS uzņemtajiem biedriem, kuri nokārtojuši arhitekta kvalifikācijas pārbaudījumu, bez LAS biedra kartes izsniedz arī arhitekta prakses sertifikātu noteiktā profesionālās darbības jomā.
22. pants.
LAS biedriem ar arhitekta prakses sertifikātu ir tiesības:
1) personiski parakstīt arhitektūras projektus prakses sertifikātā noteiktajā
profesionālās darbības jomā;
2) ieņemt amatus, kuru statusam nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts;
3) veikt savu projektu īstenošanas autoruzraudzību.

IV nodaļa
Arhitekta patstāvīgā prakse
23. pants.
Arhitekta patstāvīgā prakse ir profesionālo pakalpojumu sniegšana pilsētplānošanā (teritoriju plānošanā), zemes izmantojuma plānošanā, ainavu arhitektūrā, ēku un būvju projektēšanā, iekštelpu arhitektūrā, ēku un būvju paplašināšanā, pārbūvē, konservācijā vai restaurācijā, pirmsprojektu izpētes veikšanā, projektu, maketu, rasējumu un specifikāciju izstrādāšanā, tehniskās dokumentācijas sagatavošanā, tehniskās dokumentācijas, kuru sagatavojuši citi speciālisti, saskaņošanā, būvniecībā, būvniecības ekonomikā, līgumu administrēšanā, būvniecības uzraudzībā un projektu vadībā.
24. pants.
Arhitekta patstāvīgās prakses sertifikāts tiek piešķirts noteiktās profesionālās darbības jomās:
1) būvprojektu vadīšanā,
2) pilsētplānošanā (teritoriju plānošanā);
3) ēku un būvju projektēšanā;
4) kultūras pieminekļu restaurācijā;
5) ainavu arhitektūrā.

25. pants.
Arhitektam var būt patstāvīgās prakses sertifikāts vairākās profesionālās darbības jomās. Katrā darbības jomā ir jānokārto atsevišķs kvalifikācijas pārbaudījums.
26. pants.
Arhitekta patstāvīgās prakses sertifikātu jebkurā profesionālās darbības jomā piešķir uz trim gadiem. Katru gadu ir jāsamaksā nodeva sertifikātu reģistra uzturēšanai. Pēc prakses sertifikāta termiņa beigām tā derīgumu atjauno, veicot atestāciju vai nokārtojot kvalifikācijas pārbaudījumu.
27. pants.
Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem Latvijas Republikā ir tiesības nodarboties ar arhitekta praksi likumā noteiktajā kārtībā.
28. pants.
Personām, kuras nav LAS biedri, LAP var piešķirt 20. pantā noteiktās LAS biedru tiesības pagaidu sertifikāta formā. Pagaidu sertifikāts ir derīgs vienu gadu.

V nodaļa
Arhitekta kvalifikācijas pārbaudījums un atestācija
29. pants.
Arhitektu kvalifikācijas pārbaudījumus, kā arī atestāciju prakses sertifikāta derīguma atjaunošanai veic saskaņā ar LAP noteiktu kārtību un apstiprinātu nolikumu.
30. pants.
Arhitektu kvalifikācijas pārbaudījumu un atestāciju prakses sertifikāta derīguma atjaunošanai vada LAP iecelta kvalifikācijas komisija. Pārbaudījumu norises laiku vismaz trīs mēnešus iepriekš izsludina laikrakstā ?Latvijas Vēstnesis?.
31. pants.
Atestācija prakses sertifikāta derīgumu atjauno, izvērtējot ikgadējo LAS biedra profesionālā veikuma deklarāciju un samaksājot gada nodevu par sertifikāta uzturēšanu. Profesionālā veikuma deklarācijas ir brīvi pieejamas valsts ieņēmumu dienestam.
32. pants.
Arhitekta prakses sertifikāta pretendentam par kvalifikācijas pārbaudījumu jāsamaksā, atlīdzinot kvalifikācijas pārbaudījuma izdevumus.

VI nodaļa
Arhitekta prakses veidi un profesionālā darbība
33. pants.
Sertificēti arhitekti var praktizēt individuāli kā pašnodarbinātas personas vai veidot kopēju praksi ar citiem sertificētiem arhitektiem vai sadarbības profesiju pārstāvjiem.
34. pants.
Arhitektu sadarbības profesiju pārstāvji ir būvinženieri, inženieri vēdināšanas, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas, elektrotehnikas, enerģētikas, telekomunikāciju, materiālzinātnes, ģeodēzijas un kartogrāfijas, ceļu būves, un citās jomās, tehnologi, arheologi, dizaineri, mākslinieki, ainavu arhitekti, agronomi, mežkopji, ekonomisti un citu nozaru speciālisti.
35. pants.
Arhitektu kopējās prakses var tikt veidotas atbilstoši Civillikuma un Komerclikuma prasībām.
36. pants.
MK nosaka prasības un kārtību, kādā veicama arhitektu prakses apdrošināšana.
37. pants.
Arhitekta profesionālā darbība bez šī likuma 23., 33. un 35. pantā noteiktajiem patstāvīgās prakses veidiem var būt arī pedagoģiskā, zinātniski-pētnieciskā, publicistiskā, administratīvā un cita veida darbība.
38. pants.
MK nosaka amatus, kurus drīkst ieņemt tikai LAS biedri.
39. pants.
Pašvaldības arhitektam nedrīkst būt profesionālā prakse, kas saistīta ar projektiem attiecīgajā pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot projektus, kuri ieguvuši augstāko novērtējumu arhitektūras projektu konkursos.
40. pants.
Pensijas vecuma arhitekti, kas pārtraukuši patstāvīgu profesionālo praksi un aktīvu komercdarbību, saglabā visas LAS biedra tiesības. LAS biedra naudas apjomu pensijas vecuma biedriem nosaka LAP.

Pārejas noteikumi.
(1) LAS ir esošās Latvijas Arhitektu savienības (turpmāk tekstā Savienība)
īpašuma, tiesību un pienākumu pārņēmēja. Līdz Likumā noteiktajai kopsapulcei
LAP funkcijas pilda Savienības Valde.
(2) Pēc šī likuma stāšanās spēkā:
(2.1) Kultūras ministrs viena gada laikā sasauc pirmo LAS kopsapulci. Tajā ar balss
tiesībām var piedalīties visi Savienības biedri;
(2.2) Vienu gadu pēc pirmās LAS kopsapulces tiek sasaukts LAS kongress;
(2.3) Visi arhitekti-Savienības biedri līdz pirmajam LAS kongresam var reģistrēties
par LAS biedriem;
(2.4) Visi arhitekti ar sertifikātu arhitekta praksei līdz pirmajam LAS kongresam
saglabā līdzšinējās sertificēta arhitekta tiesības ar līdzšinējiem prakses sertifikāta
uzturēšanas noteikumiem.
(3) Līdz pirmajam LAS kongresam LAS darbojas pēc Savienības Statūtiem, izņemot
punktus, kas neatbilst šim likumam.