Jaunajā žurnāla numurā — plašs, apkopojošs materiāls par
amatniekiem Latvijas būvniecības nozarē, būvniecības kontroles pieredze no Skandināvijas
un Francijas, dendrohronoloģijas nozīme un lietojumu Latvijā, kā arī aktuālo
būvobjektu apskats.
Žurnāla viesredaktors Latvijas Amatniecība kameras meistars
Roberts Vecums – Veco kopā ar LAK prezidenti Diānu Karašu apkopojuši plašu
materiālu par Latvijā strādājošiem amata meistariem — zeltītājiem, veidotājiem,
jumiķiem, restauratoriem, utt. «Desmit amatnieki un viens inženieris māju
uzbūvēs, turklāt labu māju, bet desmit inženieri un viens amatnieks laikam
nekur tālu netiks,» R.Vecums-Veco atzīmē redaktora slejā.
Būvniecības valsts kontroles birojs dalās ar Skandināvijā un
Francijā gūto pieredzi. Iespējams, kaut kas noderētu arī Latvijai, ja pašmājās
pietrūkst kompetences, kā risināt vienu vai otru valstiski samilzušu problēmu.
Piemēram, Francijā valda apdrošinātāju regulēts tirgus, kas automātiski no
tirgus izsviež un konkurētnespējīgus padara būvkomersantus, kuriem konstatēti
tehnisko prasību pārkāpumi.
Objektu apraksti: Rīgas 1. slimnīcas fasādes rekonstrukcija,
kas pārtapa par apjomīgu restaurāciju; Rīgas 6. vidusskolas fasādes
atjaunošana; Latvijas Ugunsdzēsēju muzeja vēsturiskās fasādes atjaunošana;
Rakstniecības un mūzikas muzeja pārvērtības (arh. 5. iela, Ija Rudzīte, Ints Pujāts), Sv.Jāņa baznīcas zelmiņa
restaurācija (arh. Artūrs Lapiņš), darbnīcas pārbūve par dzīvokļu ēku Brīvības
ielā (arh. Iļja Miļgroms), vērienīgākā aktīvās atpūtas zona Baltijā līdzās
Rīgas 84.vidusskolai, angārs lidmašīnu apkopei, multifunkcionāls veloparks
Daugavpilī, privātmāja Vēlavu ielā (arh. ar.4,
Andris Vītols).
Problēmraksti: Koks — būvmateriāls nr.1. Latvijā, par
dendrohronoloģiju, tās nozīmi un lietojumu Latvijā, Baltijas paviljons Venēcijā
— stāsta otrā daļa, kā ekspozīcija tika pārvietota patrepē.
