Arhitektu likuma jaunākais variants

Arhitektu likuma rediģētais – 3.(?), J.Lejnieka variants.
10.12.2003.

ARHITEKTU PRAKSES LIKUMS

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants.
Šis likums nosaka arhitektu profesionālās darbības kārtību Latvijas Republikā.
2. pants.
Arhitekts šī likuma izpratnē ir persona, kurai ir likumam ?Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu? un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 194 ?Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai? atbilstoša kvalifikācija.
3. pants.
Latvijas Republikā ar patstāvīgu arhitekta praksi drīkst nodarboties tikai
personas, kuras ir Latvijas Arhitektu kameras (turpmāk tekstā LAK) locekļi un
kuriem ir Latvijas Arhitektu padomes (turpmāk tekstā LAP) piešķirts arhitekta
prakses sertifikāts noteiktā profesionālās darbības jomā.

II nodaļa
Latvijas Arhitektu kamera (LAK) un Latvijas Arhitektu padome (LAP)
4. pants.
LAK ir neatkarīga Latvijas arhitektu profesionāla apvienība un publisko tiesību autonoms pašpārvaldes subjekts, kas izveidots nolūkā rūpēties par savas profesijas prestižu, veicināt arhitektu profesionālo izaugsmi, izkopt radošās spējas, apgūt pieredzi likumā noteikto uzdevumu veikšanai un risināt arhitektu aroda un savstarpējo attiecību, kā arī attiecību ar klientiem jautājumus.
5. pants.
1) LAK darbojas saskaņā ar likumu un LAK kopsapulcē pieņemtiem statūtiem.
2) LAK darbības atbilstību likumam uzrauga Kultūras ministrija.
3) Kultūras ministrija ir tiesīga atcelt likumam neatbilstošus LAK lēmumus. (?)
6. pants.
LAS mērķu un uzdevumu veikšanas nolūkā darbojas atsevišķas pastāvīgas komisijas
? kvalifikācijas, pēcdiploma izglītības, finansu, juridiskā, arhitektūras projektu konkursu un konfliktu (profesionālās ētikas).
7. pants.
LAK augstākais orgāns ir kopsapulce, kas notiek reizi trīs gados. LAK vadības institūcija ir LAP.
8. pants.
LAK kopsapulce:
1) nosaka LAP, revīzijas komisijas un citu komisiju locekļu skaitu;
2) ievēl LAK priekšsēdētāju un revīzijas komisiju un pārvēl 1/3 no LAP
locekļiem;
3) apstiprina LAK darbības pārskatus;
4) apstiprina LAK budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatus;
5) pieņem ar LAK iekšējo darbību saistītus aktus;
6) nosaka kārtību, kādā LAK uzturēšanas un darbības nodrošināšanas nolūkā
arhitektiem izdarāmi maksājumi no ieņēmumiem par arhitektu profesionālo
darbību, maksājumi par arhitekta prakses sertifikāta piešķiršanu noteiktā
profesionālās darbības jomā, kā arī citi kopsapulces vai likumā noteiktie
maksājumi;
7) izskata citus jautājumus pēc LAP, Kultūras ministra, vismaz desmitās daļas
LAK locekļu, revīzijas komisijas vai citu komisiju pieprasījuma, kā arī saskaņā ar
kopsapulces lēmumu.

9. pants.
Reizi gadā notiek LAK kopsapulce. Kopsapulces sasauc LAP. Ārkārtas
kopsapulču sasaukšanu var pieprasīt desmitā daļa no LAK locekļiem. NAV NEPIECIEŠAMS
10. pants. NAV NEPIECIEŠAMS
LAK kopsapulce:
1) apstiprina LAK budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatus;
2) pārvēl 1/3 no LAK locekļiem;
3) pieņem aktuāli nepieciešamas izmaiņas ar LAK iekšējo darbību saistītos aktos;
4) izskata citus jautājumus saskaņā ar kopsapulces lēmumu.
11. pants.
LAP darbojas saskaņā ar LAK kopsapulces apstiprinātu nolikumu, tostarp:
1) uzņem LAK locekļu;
2) izslēdz no LAK;
3) uztur arhitektu prakses sertifikātu reģistru;
4) pārzina un uztur LAK lietvedību;
5) piešķir, aptur, atjauno un anulē arhitektu prakses sertifikātus noteiktās profesionālās darbības jomās;
6) nosaka maksu par prakses sertifikāta piešķiršanu katrā noteiktajā profesionālās darbības jomā;
7) pārzina LAK īpašumus un finansu līdzekļus un to apsaimniekošanu;
8) uzrauga arhitektu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā
arī uzliek disciplinārsodus;
9) pieņem darbā un atlaiž amatpersonas ? LAK pienākumu veicējas, slēdzot vai
laužot darba līgumus ar tām;
10) no savu locekļu vidus izveido atsevišķas pastāvīgās komisijas, pieaicinot nepieciešamos ekspertus;
11) apstiprina komisiju darbības nolikumus.
12. pants.
Atsevišķu LAK funkciju veikšanai LAP var izveidot apakškomisijas.
13. pants.
LAK priekšsēdētājs ir Kultūras ministra padomnieks arhitektūras prakses
jautājumos.
14. pants.
LAK līdzekļus veido biedru naudas maksājumi un maksājumi no ieņēmumiem par arhitektu profesionālo darbību, kā arī citi šajā likumā noteiktie maksājumi.
15. pants.
Arhitektu un arhitektūras izglītības sistēmas materiālā atbalsta vajadzībām LAK var izveidot speciālus fondus, kuru līdzekļus veido fizisku vai juridisku personu iemaksas vai ziedojumi.
16. pants.
LAK finansiālo darbību uzrauga LAK Revīzijas komisija.

III nodaļa
Latvijas Arhitektu kameras locekļi
17. pants.
LAK locekļi var būt arhitekti ar likumā noteikto profesionālo kvalifikāciju,
kuri:
1) prot valsts valodu;
2) pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas vismaz trīs gadus strādājuši patstāvīgi praktizējoša arhitekta vadībā, iegūstot profesionālā darba pieredzi;
4) nav krimināli sodīti, neatrodas aizgādnībā vai ar tiesas spriedumu nav atzīti par maksātnespējīgiem parādniekiem.
18. pants.
LAK locekļiem jāparaksta arhitekta zvērests. (?)
19. pants.
LAK locekļiem
1) godprātīgi jāveic arhitekta profesionālie pienākumi, ievērojot profesionālās ētikas kodeksu;
2) pastāvīgi jāpilnveido savu profesionālo kvalifikāciju;
3) regulāri jāveic visi LAK kopsapulces vai likumā noteiktie maksājumi;
4) regulāri jāpiedalās LAK darbā un jāatbalsta LAK aktivitātes;
5) ik gadus jāiesniedz LAK biedra profesionālā veikuma deklarāciju.
20.pants.
LAS biedriem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā sniegt arhitekta profesionālos pakalpojumus ēku un būvju, kuru apjoms nepārsniedz 1200 m3, projektēšanā, personiski parakstot arhitektūras projektus un veicot to īstenošanas autoruzraudzību. NAV NEPIECIEŠAMS
21. pants.
LAK locekļiem, kuri nokārtojuši arhitekta kvalifikācijas pārbaudījumu, izsniedz arhitekta prakses sertifikātu noteiktā profesionālās darbības jomā.
22. pants.
LAK locekļiem ar arhitekta prakses sertifikātu ir tiesības:
1) personiski parakstīt arhitektūras projektus prakses sertifikātā noteiktajā
profesionālās darbības jomā;
2) ieņemt amatus, kuru statusam nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts;
3) veikt savu projektu īstenošanas autoruzraudzību.

IV nodaļa
Arhitekta patstāvīgā prakse
23. pants.
Arhitekta patstāvīgā prakse ir profesionālo pakalpojumu sniegšana pilsētplānošanā (teritoriju plānošanā), zemes izmantojuma plānošanā, ainavu arhitektūrā, ēku un būvju projektēšanā, iekštelpu arhitektūrā, ēku un būvju paplašināšanā, pārbūvē, konservācijā vai restaurācijā, pirmsprojektu izpētes veikšanā, projektu, maketu, rasējumu un specifikāciju izstrādāšanā, tehniskās dokumentācijas sagatavošanā, tehniskās dokumentācijas, kuru sagatavojuši citi
speciālisti, saskaņošanā, būvniecībā, būvniecības ekonomikā, līgumu administrēšanā, būvniecības uzraudzībā un projektu vadībā.
24. pants.
Arhitekta patstāvīgās prakses sertifikāts tiek piešķirts noteiktās profesionālās
darbības jomās:
1) būvprojektu vadīšanā,
2) pilsētplānošanā (teritoriju plānošanā);
3) ēku un būvju projektēšanā;
4) kultūras pieminekļu restaurācijā;
5) ainavu arhitektūrā.

25. pants.
Arhitektam var būt patstāvīgās prakses sertifikāts vairākās profesionālās darbības jomās. Katrā darbības jomā ir jānokārto atsevišķs kvalifikācijas pārbaudījums.
26. pants.
Arhitekta patstāvīgās prakses sertifikātu jebkurā profesionālās darbības jomā piešķir uz trim gadiem. Katru gadu ir jāsamaksā nodeva sertifikātu reģistra uzturēšanai. Pēc prakses sertifikāta termiņa beigām tā derīgumu atjauno, veicot atestāciju vai nokārtojot kvalifikācijas pārbaudījumu.
27. pants.
Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem Latvijas Republikā ir tiesības nodarboties ar arhitekta praksi likumā ?Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu? noteiktajā kārtībā.
28. pants.
Personām, kuras nav LAK locekļi, LAP var piešķirt 20. pantā noteiktās LAK locekļu tiesības pagaidu sertifikāta formā. Pagaidu sertifikāts ir derīgs vienu gadu.

V nodaļa
Arhitekta kvalifikācijas pārbaudījums un atestācija
29. pants.
Arhitektu kvalifikācijas pārbaudījumus, kā arī atestāciju prakses sertifikāta derīguma atjaunošanai veic saskaņā ar LAP noteiktu kārtību un apstiprinātu nolikumu.
30. pants.
Arhitektu kvalifikācijas pārbaudījumu un atestāciju prakses sertifikāta derīguma atjaunošanai vada LAP iecelta kvalifikācijas komisija. Pārbaudījumu norises laiku vismaz trīs mēnešus iepriekš izsludina laikrakstā ?Latvijas Vēstnesis?.
31. pants.
Atestācija prakses sertifikāta derīgumu atjauno, izvērtējot ikgadējo LAK locekļa profesionālā veikuma deklarāciju un samaksājot gada nodevu par sertifikāta uzturēšanu. Profesionālā veikuma deklarācijas ir brīvi pieejamas valsts ieņēmumu dienestam.
32. pants.
Arhitekta prakses sertifikāta pretendentam par kvalifikācijas pārbaudījumu jāsamaksā, atlīdzinot kvalifikācijas pārbaudījuma izdevumus.

VI nodaļa
Arhitekta prakses veidi un profesionālā darbība
33. pants.
Sertificēti arhitekti var praktizēt individuāli kā pašnodarbinātas personas vai veidot kopēju praksi ar citiem sertificētiem arhitektiem vai sadarbības profesiju pārstāvjiem.
34. pants.
Arhitektu sadarbības profesiju pārstāvji ir būvinženieri, inženieri vēdināšanas, siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas, elektrotehnikas, enerģētikas, telekomunikāciju, materiālzinātnes, ģeodēzijas un kartogrāfijas, ceļu būves, un citās jomās, tehnologi, arheologi, dizaineri, mākslinieki, ainavu arhitekti, agronomi, mežkopji, ekonomisti un citu nozaru speciālisti.
35. pants.
Arhitektu kopējās prakses var tikt veidotas atbilstoši Civillikuma un Komerclikuma prasībām.
36. pants.
MK nosaka prasības un kārtību, kādā veicama arhitektu prakses apdrošināšana.
37. pants.
Arhitekta profesionālā darbība bez šī likuma 23., 33. un 35. pantā noteiktajiem
patstāvīgās prakses veidiem var būt arī pedagoģiskā, zinātniski-pētnieciskā,
publicistiskā, administratīvā un cita veida darbība.
38. pants.
MK nosaka amatus, kurus drīkst ieņemt tikai LAK locekļi.
39. pants.
Pašvaldības arhitektam nedrīkst būt profesionālā prakse, kas saistīta ar
projektiem attiecīgajā pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot
projektus, kuri ieguvuši augstāko novērtējumu arhitektūras projektu konkursos.
40. pants.
Pensijas vecuma arhitektiem, kas pārtraukuši patstāvīgu profesionālo praksi un
aktīvu komercdarbību, LAK sertifikāta uzturēšanas naudas apjomu nosaka LAP.

Pārejas noteikumi.

1. Kultūras ministrs 6 mēnešu laikā no likuma pieņemšanas sasauc pirmo Latvijas arhitektu kopsapulci. Tajā ar balss tiesībām LAK izveides un pārvaldes jautājumos var piedalīties visi sertificētie arhitekti. Par sertificētu arhitektu uzskatāms spēkā esoša sertificēta turētājs.
2. LAS saglabā sabiedriskās organizācijas statusu. Latvijas arhitektu kopsapulcē LAS Statūti tiek modificēti atbilstoši šim likumam. Tajā ar balss tiesībām jautājumā par LAS Statūtu maiņu var piedalīties LAS biedri. Par LAS biedriem uzskatāmi tie LAS biedri, kuri līdz Latvijas arhitektu kopsapulcei ir nokārtojuši LAS biedru maksas.
3. LAK 6 mēnešu laikā pēc LAK nodibināšanas veic esošo arhitektu sertifikātu apmaiņu. Jauni arhitektu sertifikāti tiek izsniegti atbilstoši šī likuma prasībām.
4. Visi sertificētie arhitekti līdz Latvijas arhitektu kopsapulcei saglabā līdzšinējās sertificēta arhitekta tiesības ar līdzšinējiem prakses sertifikāta uzturēšanas noteikumiem.