Populārie amerikāņu mediji — The New York Times Magazine, Time, Vogue un pat Playboy par savas ēras nozīmīgāko un artistiskāko arhitektu nosaukuši somu izcelsmes amerikāni Ēro Sārinenu. Šāgada aprīļa pirmajās dienās Jēlas Arhitektūras skolā ASV notiks starptautisks Sārinenam veltīts simpozijs, top grāmata, dokumentāls filma un vērienīga izstāde, kuru 2006.gadā atklās Helsinkos un pēc ceļojuma pa Eiropu un ASV noslēgs Jēlas universitātes mākslas galerijā 2010.gadā.
The Eero Saarinen: Realizing American Utopia ir apjomīgs pētniecības projekts, kas aptver arhitekta darbības posmu no 1930.gada līdz 60.gadu sākumam. Projekts tika uzsākts Ņujorkā 2004.gada septembrī pēc tam, kad bijušais Sārinena partneris — īrs Kevina Rošs — Jēlas universitātei uzdāvināja meistara darbu arhīvu.
Kompleksā projekta mērķis ir pētīt Sārinena stilistisko identitāti un kolektīvā darba praksi — arvien aktuālas tēmas, atklājot arī kritisku skatījumu uz amerikāņu modernismu. Sārinena arhīvs tiek papildināts ar materiāliem no ASV iestāžu krātuvēm un klientu kolekcijām, un to pirmoreiz publiskos izstāde un katalogs, internacionālus projektus rādot blakus mēbeļu dizainam.
Izstādes ekspozīcijā būs apskatāmi dabiska lieluma ēku maketi, neredzēti zīmējumi, modeļi un fotogrāfijas. Interaktīva instalācija eksponēs Sārinena pietāti pretmetiem — dabai un tehnoloģijām. Tiek veidota arī dokumentāla filma, kurā būs intervijas ar arhitekta ģimenes locekļiem, kolēģiem un kritiķiem. Apjomīgā grāmatā savukārt tiks publicētas arhitekta mācību esejas salikumā ar ilustrācijām no profesionālā portfolio.
Lai arī Sārinens mira jau pusmūžā, viņš bija viens no ražīgākajiem, neparastākajiem un strīdīgākajiem XX gadsimta arhitektiem, kura veikumu novērtēja visā pasaulē. Pēc II Pasaules kara — tā dēvētajā amerikāņu laikmetā tieši ar Sārinena talanta palīdzību tika būvēts ASV starptautiskais tēls, radot tādus stratēģiskus objektus kā Sentluisas Rietumu arka (1948—64), General Motors centrs (1948—56), Detroitas un TWA termināli (1956—62) Dž.Kenedija lidostā Ņujorkā.
Ar Sārinena rokraksta diapazonu tika nosprausti brīvās izvēles sabiedrības telpiskie ideāli. Būdams brīvdomīgs individuālists, Sārinens strādāja ciešā sadarbībā ar klientiem — progresīvo tehnoloģiju biznesa haizivīm, kuriem radīja ekvivalentas kvalitātes konstrukciju biroju ēkas. Sārinena projekti pārstāvēja utopiskā kapitālisma Ameriku — vienmēr modernu, dinamisku un saimniecisku.
Sārinena arhitektūrai nav vienota stila. Viņš izmantoja katras situācijas spārnojošo savdabību — novietni, programmu vai garastāvokli, lai ik projektu darītu unikālu. Sārinens gan izspēlēja modernisma trumpi — būvtehnoloģijas, taču minimālisma principus lauza ar skulpturālu izteiksmību un metaforām formām, Mīsa van der Roes deklamēto «mazāk ir vairāk» estētiku ievirzot jaunās un pārsteidzošās dimensijās.
