Kongress noslēdzies. Jau sākas progress?

Latvijas Arhitektu savienības XVIII kongresam noslēdzoties, sākotnēji izmainīti valstī vienīgās profesionālās organizācijas gars un būtība. Baidīšanās ieņemt stingru stāju, paužot pelnītu profesionālo kritiku, paliek.

Lai arī LAS XVIII kongresa [turpmāk — Kongress] turpinājumam 11.martā tika rasta Latvijas arhitektu prātus atvēsinoša vieta Rīgas Tehniskās universitātes galvenā nama neapkurinātajā aulā, pagājušā gada 11.novembra Kongresa pārdrošais lēmums reorganizēt LAS pārvaldes sistēmu pēc tās strukturējošo principu kolektīvās labošanas tika pieņemts līdz galam, padarot Kongresa starplaikā — 4 mēnešos — LAS valdes [turpmāk — Valdes] apstiprināto jauno LAS statūtu [turpmāk — Statūti] redakcijas projektu par turpmākai LAS darbībai saistošu dokumentu.

Līdz ziņām par jauno LAS prezidenta kandidātu, ko izraudzīs jaunievēlētā LAS padome [turpmāk — Padome], LAS priekšsēža amatā vēl esošā Sergeja Ņikiforova aicinājumam apzināties Kongresa nozīmīgumu un būt klāt tā pavasara sesijā atsaucās kvorumam pietiekams skaits LAS biedru [turpmāk — Biedri]. Kongress tika atklāts, klātesot 276 balsstiesīgajiem. Lūgumam kandidēt Padomes vēlēšanās mandāta saņemšanas brīdī pieteicās 110 arhitekti.

Trīspadsmit no līdzšinējās Valdes dalībniekiem [pavisam 17] saglabājuši savas pozīcijas [balsojuma līderis — Andris Kronbergs] arī jaunajā Padomē, kuras sastāva trīsdesmit pirmrindnieku domāšanu, cerams, spirdzinās 8 no tiem, kuri vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu un nekad nav strādājuši LAS vadībā [vēl 5 jaunie iekļuvuši to ievēlēto desmitniekā, kuru pieļauj statūtu punkta 8.1 noteiktais padomnieku daudzums «ne vairāk kā 40»]. Miķelis Putrāms, Reinis Liepiņš, Mikus Lejnieks, Zanda Redberga, Raimonds Saulītis, Juris Lasis, Mārtiņš Jaunromāns, Guntis Grabovskis [Vents Vīnbergs, Eduards Beernaerts, Māra Ābele, Jānis Sauka, Nora Saulespurēna]. LAS lēmējvaras plašākajā pulkā atgriezīsies kādreizējais Valdes darbinieks Ingurds Lazdiņš, izglītības sektora pārstāvniecību papildinās RTU APF dekāns Uģis Bratuškins, gaidītas ir sabiedriski aktīvā LAS vecbiedre Ausma Skujiņa un LAS atbildīgā sekretāre Velta Holcmane. Saskaņā ar jaunajiem Statūtiem jaunajai Padomei pirmoreiz kopā jāsanāk līdz šāgada 31.martam [pirmā sēde — 18.martā], nākamo sanākšanu biežums — ne retāk kā 2 reizes gadā. Priekšā LAS prezidenta atrašana, piecu speciālistu [no kuriem vairākums — Biedri] deleģēšana izpildošajām saistībām jaunajā Valdē, kā arī kooptēšanas procedūras. .

Kongresa pirmās daļas kļūdas bija ņemtas vērā — turpinošo sapulci vadīja konstruktīvākie vai publiskajā darbā pieredzējušie, ilggadējie bijušās Valdes pārstāvji, kā arī netika izlaisti aukstuma pieciešanā un līdzi domāšanā zaudēto kaloriju atgūšanas starpbrīži. Ievadā Jānis Krastiņš īsi informēja par korekcijām Statūtu saturā, kuras parādījušās pēc daļējā tā apstiprinājuma Kongresa iepriekšējā norisē: «Izmaiņas nav pēc jēgas un būtības. Ir veikta virkne pārkārtojumu, tajā skaitā tos juridiski korekti formulējot, kas ļautu šo dokumentu vieglāk uztvert. Ir ieviesta papildus 3.nodaļa, kur, pirmkārt, pateikts, kāda ir jaunā LAS organizatoriskā uzbūve. Tai jāaktivizē mūsu rindās pēdējā laikā ienākušos jaunos kolēģus, lai caur profesionālo biedrību realizētu savas radošās un organizatoriskās spējas.»

Lai gan iebildes līdzšinējās Valdes nozīmētās darba grupas sagatavotajai dokumentācijai — Statūtu redakcijas projektam, kā arī nolikumiem par biedrības struktūrvienībām un Padomes ievēlēšanas kārtību, — varēja iesūtīt LAS sekretariātam jau pirms Kongresa, kārtēji vētrainas izvērtās klātienes diskusijas par Statūtos 4.1 punktā paplašināti noteikto Biedra formātu. Ilgi nenomierināmo prātu vētrā LAS namīpašumu Torņa ielā it kā apdraudošā termina «juridiskās personas» atrunājošajā palīgteikumā tika skaldītas zilbes, kuras to izstrādātāji lika atpakaļ ar pamatojumiem citos punktos, piemēram, 5.1 vai 7.9 «Mūs interesē nauda, bet neinteresē, ka mūs nopērk,» drošinoši skaidroja Juris Poga.

Iepretim Arta Zvirgzdiņa ieskicējumam par amerikāņu arhitektu profesionālās organizācijas atbalstu jaunā ASV prezidenta Baraka Obamas valstiskajiem centieniem nestabilās ekonomikas atdzīvināšanā, piedaloties ar risinājumu meklēšanu tieši būvindustrijas prioritāšu konkretizēšanā, latviešu arhitektu pārbūves un atjaunošanas plāns mūsu «vecā» prezidenta «bezcerīgā projekta» — Latvijas valsts — ietvaros skar pagaidām vien savas organizācijas infrastruktūru un Torņa ielas nezaļo ēku. Kā Latvijas valdības akceptēšanai iesniedzamās idejas, sacīsim, atbilstošāku mērķu īstenošanai profesijā un arhitektūras profesionāļu ietekmes nostiprināšanai Latvijas krīzes zonās bailīgi tika formulētas divas rezolūcijas — par dokumenta Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009.—2015.gadiem lietderības atzīšanu un par Rīgas attīstības plāna pārstrādes [nokavēto] nepieciešamību. Turklāt otrās rezolūcijas redakcionālā labskanīguma uzlabošanā uzrādot nāvīgas bailes no jūtelības politiskās varas nocietinātajos ešalonos…  Biedri arvien nav gatavi nedz uzstāt [!] par visai sabiedrībai nozīmīgām pārmaiņām, nedz pārliecinoši aizstāvēt profesionālās intereses, nedz skatīties pāri galvaspilsētas teritoriālajām robežām, viņi pat baidās no vārdiem «viss» vai «kopējas intereses». Pašiem pasprukušās revolūcijas afektā Latvijas arhitekti labprātāk lūdzoši «aicina», nevis beidzot pašapzinīgi «norāda». Viņi pacietīgi pārcieš arī Kongresa gaitu, iestiprinoties, knibinot adīkli [rokdarbniece darbosies LAS Ētikas komisijā] vai kaļot privātā biznesa plānus. Vai viņiem vismaz ir cerības vispirms uz pārmaiņām pašos?