Rīgas struktūrplāns tiecas atjaunot zudušo skaidrību

Nesen izstrādātais Rīgas
attīstības programmas telpiskās attīstības vadlīniju plāns jeb struktūrplāns ir
Pilsētas attīstības departamenta izstrādāts dokuments, kas atšķirībā no
saraibinātajām un fragmentētajām Attīstības plāna kartēm tiecas skaidri un
saprotami vizualizēt Rīgas telpiskās attīstības galvenos
virzienus un principus.

1.Jūnijā Rīgas domes sēdē tika
apstiprināti grozījumi Rīgas ilgtermiņa stratēģijā līdz 2025.g. un Rīgas
attīstības programmā 2006.– 2012.g. Pirms tam, abu dokumentu publiskajās
apspriešanas ietvaros notika arī diskusija ar dažādu institūciju
(teritoriju plānotājiem, arhitektiem, ministriju un kaimiņu pašvaldību)
pārstāvjiem.

Tieši sarunās ar Latvijas Arhitektu savienības un
teritoriālplānotāju asociācijas pārstāvjiem radās doma par struktūrplānu jeb attīstības programmas
telpiskās attīstības vadlīniju plānu, kas  vizuāli attēlo svarīgākos pilsētas
struktūras un funkcionālos mezglus, kā arī pilsētas interešu virzienus,
kuru  attīstību pilsēta definē, kā prioritātes investīcijām vai
padziļinātai izpētei šīs programmas stratēģisko mērķu izpildes ietvaros.
Struktūrplānā nav attēloti jau eksistējoši dzīvojamie rajoni, dabas pamatnes
teritorijas, tehniskā infrastruktūra un ielu tīkls, tā kā šīm teritorijām un
infrastruktūras objektiem nav paredzēta būtiska transformācija. Struktūrplāns
bija tas, ko LAS un TPA pārstāvji gribēja redzēt.

Struktūrplāns ņem vērā arī
iepriekš LAS diskusijās paustos iebildumus Rīgas decentralizācijas idejai —
respektīvi, nosaucot, kuri no jaunajiem būtu prioritāri, pievēršoties šobrīd vairāk
kompaktas pilsētas modelim, tiesa, nākotnē neizslēdzot arī attīstību
attālākajos centros, kad tam būtu ekonomisks pamats.

Rīgas attīstības programmas telpiskās attīstības
vadlīniju plāns

Rīgas attīstības programmas
telpiskās attīstības vadlīniju plāns (turpmāk Struktūrplāns) akcentē svarīgākos
pilsētas struktūras un funkcionālos mezglus, kā arī pilsētas interešu
virzienus, kuru  attīstību pilsēta definē,
kā prioritātes investīcijām vai padziļinātai izpētei šīs programmas stratēģisko
mērķu izpildes ietvaros. Struktūrplānā nav attēloti jau eksistējoši dzīvojamie
rajoni, dabas pamatnes teritorijas, tehniskā infrastruktūra un ielu tīkls, tā
kā šīm teritorijām un infrastruktūras objektiem nav paredzēta būtiska
transformācija. 

Telpiski Rīga ir izteikti
monocentriska pilsēta, kur pilsētas vēsturiskais centrs ir pilsētas visaktīvākā
un piesātinātākā vieta, koncentrējot sevī pilsētas svarīgākās funkcijas. Tuvākajā
perspektīvā Rīgas attīstību paredzēts balstīt uz tās vēsturiskā plānojuma
bāzes, tajā pat laikā sniedzot pilsētai jaunas attīstības iespējas.

Jaunās attīstības teritorijas, kas varētu attīstīties tuvāko gadu laikā,
tiek plānotas tuvāk eksistējošajam Rīgas vēsturiskajam centram, tādējādi
pakāpeniski plānojot pilsētas inženiertīklu kapacitāti un ievērojot kompaktas
pilsētas apbūves principus. Tās ir teritorijas starp Daugavgrīvas ielu un
Ķīpsalu, Mūkusala un Lucavsala, Krasta ielas rajons, teritorija starp Mežaparka
un Čiekurkalna apkaimēm (Ezerparks). 
Savukārt Daugavas kreisajā krastā iepretim Vecrīgai tiek plānots tā
saucamais jaunais Rīgas centrs. Te
bez jauktas attīstības nozīmīgu lomu varētu ieņemt arī sabiedriski objekti kā Latvijas
Nacionālā bibliotēka, Zinātnes un pašvaldības centra attīstība Torņakalnā, potenciālais
Koncertzāles projekts, u.c.. 

Lielu vērību tuvākajos gados
paredzēts pievērst Rīgas apkaimju
projektam, tādējādi stiprinot vietējos
centrus, kuros būtu vēlams daudzveidīgs pakalpojumu klāsts, tādējādi
uzlabojot šo Rīgas dzīvojamo rajonu funkcionalitāti un pievilcību.

Struktūrplānā attēlots arī
potenciālo jauktas attīstības un ražošanas teritoriju izvietojums.

Viena no galvenajām Rīgas
stratēģiskajām prioritātēm ir Rīgas
brīvostas attīstība. Paredzams, ka jau tuvāko gadu laikā, Rīgas brīvostas
teritorijā būs nepieciešamas lielas investīcijas infrastruktūras kapacitātes
paaugstināšanai.

Kā prioritārs transporta projekts,
tiek izvirzīts Rīgas Ziemeļu koridora
projekts. Viens no Ziemeļu koridora projekta stratēģiskajiem mērķiem ir
radīt ērtu Rīgas pilsētas un Rīgas ostas abu krastu daļu pieslēgumu Latvijas
valsts galveno autoceļu un Eiropas transporta komunikāciju (TEN-T) tīklam,
tādējādi piešķirot šim projektam arī starptautisku nozīmi. Tai pašā laikā
mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu Rīgā, nepieciešams pēc iespējas
ātrāk pabeigt izbūvēt Dienvidu tilta
pieslēgumus un Austrumu maģistrāles
neizbūvētos posmus. Pie nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras
objektiem, kas ir prioritāri pilsētas attīstībai, minami lidosta, pasažieru osta un centrālais dzelzceļa mezgls.
Struktūrplānā parādīts, ka no  lidostas
būtu jāizbūvē sabiedriskā transporta savienojums ar pilsētu. Tas nozīmē, ka
tuvākos gadus jāveic detalizētas izpētes par labāko transporta veida risinājumu
šim savienojumam.

Paredzēts attīstīt multimodālos transporta mezglus Torņakalnā,
Pētersalā un Centrālās autoostas rajonā.

Liela nozīme tiek piešķirta sadarbībai ar Rīgas aglomerācijā
ietilpstošajām pašvaldībām. Struktūrplānā tiek attēlotas Rīgas un pierīgas novadu
savstarpējo interešu saiknes, kā arī pie aizsargājamām vērtībām tiek definēti
apkārtējie meži gar Rīgas administratīvo robežu, kas varētu pildīt «zaļo filtru», tādējādi
nepieļaujot stihiskus suburbanizācijas procesus šajos virzienos. Kā rekreācijas
vērtība ir definēta Rīgas jūras līča piekraste.

Rīgas attīstības programmas telpiskās attīstības
vadlīniju plāns – pdf