Meža izziņas centrs Tērvetē — Sestais stils

Biroja Sestais stils piedāvāto ēku veido ap centrālo vestibilu sazaroti
apjomi, kuros izvietotas meža izziņas centra telpas. Būvi papildina savdabīgs skatu tornis.


Meža izziņas centra risinājumi
pakļauti dabas vides īpatnībām — reljefa raksturam un no tā izrietošajiem
dažādajiem statiskajiem un dinamiskajiem ēkas uztveres skatu punktiem.

Izvirzītās pamatnostādnes:

  • saudzīga attieksme pret esošo vidi,
    izvairoties no nozīmīgiem vides pārveidojumiem;
  • ēkas apjoma un tēla atbilstība vides
    mērogam;
  • sabalansēta vides faktoru ievērtēšana;
  • energoresursu patēriņa optimizācija;
  • koka konstrukciju un apdares materiālu
    inovatīva izmantošana;
  • iekštelpas un ārtelpas saistība, radot
    pret apkārtni vērstu un ikvienam apmeklētājam pieejamu ēku;
  • veidot ārtelpu, kurā atspoguļotos
    latviešu tradīcijas

Teritorijas organizācija

Ēkas izvietojumu nosaka ideja par
vienotas telpas veidošanu ar autoceļa pretējā pusē esošo Tērvetes dabas parka
ieeju un esošo informācijas centru, iesaistot plānojumā esošos gājēju ceļus un
veidojot jaunu gājēju tiltu pāri autoceļam. Labiekārtojuma segumi paredzēti no
smalkām pelēkā granīta šķembām, kombinējot ar koka laipām, kas daļēji paceltas
virs zemes līmeņa, tādejādi nebojājot zemsedzi un dodot iespēju izvietot
informatīvus stendus pie dabīgās zemsedzes elementiem. Koka terases izveidotas
arī teritorijas dienvidu nogāzē, netālu no brīvdabas izziņas klases. Piedāvājam
teritorijas ziemeļaustrumu daļā veidot ornamentālu Saules laukumu, ar gadskārtu
ieražu kalendāru, kompasu un ugunskura vietu centrā.

Apjomu kompozīcija

Būvapjoma kompozīcija asociēta ar
raženu koka zaru. Tajā ap centrālo vestibilu savstarpēji saistītas visas ēkas
daļas — izziņas centra ekspozīcija, mācību klases un
auditorijas, kafejnīcas un restorāna bloks, kā ari darbinieku telpas. Interaktīvā
izziņas centra ekspozīcijas daļa ieplānota būvapjoma ziemeļu daļā, izvietojot
trīs līmeņos, kas savstarpēji saistīti ar pandusiem. Piedāvātā zāles forma ļauj
saglabājt  ekspozīcijas koncepcijas
autoru piedāvāto apļveida ciklisko struktūru. 

Ēkas ziemeļu pusē, daļā, kura
vislabāk pārskatāma no autoceļa un Tervetes dabas parka ieejas, izvietota
vairāklīmeņu ekspozīcijas daļa ar «kāpjamo priedi». Šāds
risinājums sapludina ēkas iekštelpu ar ārtelpu un labi eksponējas no visiem
nozīmīgajiem skatu punktiem. Latvijas mežu raksturīga iezīme ir arī skatu
torņi, tāpēc piedāvājam kompleksa izziņas ekspozīcijai pievienot arī skatu
torni, kura augšējā platformā izvietotos informācija par redzamo Tērvetes dabas
parku, karte ar ievērojamākajiem apskates objektiem, to atrašanās virzieni.

 Ēkas fasāžu risinājumi pakļauti vides
struktūrai un mērogam. Tā kā ēka izvietota starp lielām priedēm, fasādes apdarē
lietojam sīkāka mēroga elementus, kas, gan vizuāli iekļaujas apkārtnē, gan
kontrastē ar apkārtesošo koku stumbru izmēriem. Šāds neregulārs raksts visā
ēkas augstumā vizuāli «nojauc» ēkas augstumu, iespējami labi ierakstot to
vides kontekstā. 

Caurspīdīgums paver daudzveidīgas
skatu perspektīvas. Ārējās vides aktīva iesaistīšana ēkas interjerā ir papildus
vērtība, kas šajā risinājumā iegūta vienkāršiem arhitektūras izteiksmes
līdzekļiem. Fasāžu  ārējā apdarē
izmantoti koka apdares paneļi un apdares dēļi.

Tilts

Tilta ideja atvasināta no gravas — plānā tas veidots nedaudz lauzītas formas ar slīpām, gravas
nogāzēm līdzīgām malām. Tilta nesošā konstrukcija veidota no spriegota monolītā
dzelzsbetona, kā telpiska struktūra ar visu elementu kopdarbu, līdz ar to
palielinot katra elementa lietderību un nodrošinot liela laiduma pārsegumus, kas
nepadara tiltu vizuāli smagnēju. Tilta margas — pilnkoka
karkasa konstrukcijā iekārti koka elementi. 

 

Žūrijas vērtējums

(– mīnusi; + plusi)


+ vienīgie, kas konkrēti norāda
citu celiņu seguma alternatīvu — celiņi no smalkām granīta šķembām un paceltas
koka laipas, kas saglabā zemsedzi
+ velosipēdu novietne
+ ieeja zemes līmenī
+ ekspozīcijas apļveida plānojums — (atgriežas sākumā)
+ pamato režģu izvēli stiklojumā un fasādēs kopumā
+ piedāvā skatu torni drosmīgās risinājumā
+ labs paskaidrojuma raksts
+ autoriem ir priekšstats par ekonomiskas būvniecības procesiem
 skatu torņa optimālā forma vēl jāmeklē
– ēka kopumā veidojas smagnēja un šī ideja prasa papildus izvērsumu


Meža izziņas centra risinājumi
pakļauti dabas vides īpatnībām — reljefa raksturam un no tā izrietošajiem
dažādajiem statiskajiem un dinamiskajiem ēkas uztveres skatu punktiem.

Izvirzītās pamatnostādnes:

  • saudzīga attieksme pret esošo vidi,
    izvairoties no nozīmīgiem vides pārveidojumiem;
  • ēkas apjoma un tēla atbilstība vides
    mērogam;
  • sabalansēta vides faktoru ievērtēšana;
  • energoresursu patēriņa optimizācija;
  • koka konstrukciju un apdares materiālu
    inovatīva izmantošana;
  • iekštelpas un ārtelpas saistība, radot
    pret apkārtni vērstu un ikvienam apmeklētājam pieejamu ēku;
  • veidot ārtelpu, kurā atspoguļotos
    latviešu tradīcijas

Teritorijas organizācija

Ēkas izvietojumu nosaka ideja par
vienotas telpas veidošanu ar autoceļa pretējā pusē esošo Tērvetes dabas parka
ieeju un esošo informācijas centru, iesaistot plānojumā esošos gājēju ceļus un
veidojot jaunu gājēju tiltu pāri autoceļam. Labiekārtojuma segumi paredzēti no
smalkām pelēkā granīta šķembām, kombinējot ar koka laipām, kas daļēji paceltas
virs zemes līmeņa, tādejādi nebojājot zemsedzi un dodot iespēju izvietot
informatīvus stendus pie dabīgās zemsedzes elementiem. Koka terases izveidotas
arī teritorijas dienvidu nogāzē, netālu no brīvdabas izziņas klases. Piedāvājam
teritorijas ziemeļaustrumu daļā veidot ornamentālu Saules laukumu, ar gadskārtu
ieražu kalendāru, kompasu un ugunskura vietu centrā.

Apjomu kompozīcija

Būvapjoma kompozīcija asociēta ar
raženu koka zaru. Tajā ap centrālo vestibilu savstarpēji saistītas visas ēkas
daļas — izziņas centra ekspozīcija, mācību klases un
auditorijas, kafejnīcas un restorāna bloks, kā ari darbinieku telpas. Interaktīvā
izziņas centra ekspozīcijas daļa ieplānota būvapjoma ziemeļu daļā, izvietojot
trīs līmeņos, kas savstarpēji saistīti ar pandusiem. Piedāvātā zāles forma ļauj
saglabājt  ekspozīcijas koncepcijas
autoru piedāvāto apļveida ciklisko struktūru. 

Ēkas ziemeļu pusē, daļā, kura
vislabāk pārskatāma no autoceļa un Tervetes dabas parka ieejas, izvietota
vairāklīmeņu ekspozīcijas daļa ar «kāpjamo priedi». Šāds
risinājums sapludina ēkas iekštelpu ar ārtelpu un labi eksponējas no visiem
nozīmīgajiem skatu punktiem. Latvijas mežu raksturīga iezīme ir arī skatu
torņi, tāpēc piedāvājam kompleksa izziņas ekspozīcijai pievienot arī skatu
torni, kura augšējā platformā izvietotos informācija par redzamo Tērvetes dabas
parku, karte ar ievērojamākajiem apskates objektiem, to atrašanās virzieni.

 Ēkas fasāžu risinājumi pakļauti vides
struktūrai un mērogam. Tā kā ēka izvietota starp lielām priedēm, fasādes apdarē
lietojam sīkāka mēroga elementus, kas, gan vizuāli iekļaujas apkārtnē, gan
kontrastē ar apkārtesošo koku stumbru izmēriem. Šāds neregulārs raksts visā
ēkas augstumā vizuāli «nojauc» ēkas augstumu, iespējami labi ierakstot to
vides kontekstā. 

Caurspīdīgums paver daudzveidīgas
skatu perspektīvas. Ārējās vides aktīva iesaistīšana ēkas interjerā ir papildus
vērtība, kas šajā risinājumā iegūta vienkāršiem arhitektūras izteiksmes
līdzekļiem. Fasāžu  ārējā apdarē
izmantoti koka apdares paneļi un apdares dēļi.

Tilts

Tilta ideja atvasināta no gravas — plānā tas veidots nedaudz lauzītas formas ar slīpām, gravas
nogāzēm līdzīgām malām. Tilta nesošā konstrukcija veidota no spriegota monolītā
dzelzsbetona, kā telpiska struktūra ar visu elementu kopdarbu, līdz ar to
palielinot katra elementa lietderību un nodrošinot liela laiduma pārsegumus, kas
nepadara tiltu vizuāli smagnēju. Tilta margas — pilnkoka
karkasa konstrukcijā iekārti koka elementi. 

 

Žūrijas vērtējums

(– mīnusi; + plusi)

+ vienīgie, kas konkrēti norāda
citu celiņu seguma alternatīvu — celiņi no smalkām granīta šķembām un paceltas
koka laipas, kas saglabā zemsedzi

+ velosipēdu novietne

+ ieeja zemes līmenī

+ ekspozīcijas apļveida plānojums
— (atgriežas sākumā)

+ pamato režģu izvēli stiklojumā
un fasādēs kopumā

+ piedāvā skatu torni drosmīgās
risinājumā

+ labs paskaidrojuma raksts

+ autoriem ir priekšstats par
ekonomiskas būvniecības procesiem skatu torņa optimālā forma vēl jāmeklē

– ēka kopumā veidojas smagnēja un
šī ideja prasa papildus izvērsumu

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
30 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
beciņa

No tāda bēgtu kā no lāča

G.L.

glīti

Bata

Tāds kluņģis jau ir…

alise

profesionāls Tev tas komentārs Beta beciņā

jonis

Ja šādas būves turpinās piegružot Tērvetes parku, tad drīz uz turieni vairs nebūs jēgas braukt.

kocins

kaut kas tur nav slikts , bet shis projekts nav prieksh tervetes parka

kocins

parak daudz lieku detalu aridzen , kas sevi isti neattaisno. tatad bez pamata

nu gan

Nu gan komentētāri, galva piegružojās vairāk kā Tervetes parks

jonis

No augšas izskatās pēc beigta lutauša vai pūstošas zaru kaudzes, kā paskaidrojumos arī norādīts. Kas tā par galvu, kas piegružojas.

tārps

Vai nevajadzētu portālā publicēt Tērvetes parka attīstības koncepciju, lai varētu spriest, kā šāds objekts tur iekļaujas. Redzot patrezējo būvju tapšanu bērnu rotaļu laukumā zem lutauša un sprīdīša, liekas , ka būvniecības māksla mūs ir atstājusi. Kur palikusi etnogrāfija, tektonika, ja baļķi tiek skrūvēti kopā ar bultskrūvju palīdzību pilnīgi bez tektoniskām detaļām, kas visos laikos bijušas par pamatu būvmākslā? Kādēl netiek būvēta zemgaļu pils, kas ilgos meklējumos un pētnieciskos projektos ir pētīta un maketēta. Tā būtu ļoti pievilcīga un paaudzes izglītojoša. Taču mūsu darītāji ieslīguši darījumos, kas saistās ar naudas atmazgāšanas ekonomiskajām teorijām, kuras cenšas realizēt praksē, būvējot tikai ar izklaidi… Lasīt vairāk »

?

Milzu meža traktortrhniku un katlu mājas ietvert nelielā delikātā apjomā, nu, nu

NAV VIENALGA

par jūdaisma mēŗkiem piekrītu! 😉

dubultTprofils

Visi sīki žagariņi sidrabiņu vizināja.

kr

Diezgan delikāti ierakstās vidē, noteikti labāk nekā abi pārējie .

?

Jo vairāk konkursa projektu parādās, jo šis patī labāk-

?

Jo vairāk konkursa projektu parādās, jo šis patī labāk-

beciņa

No tāda bēgtu kā no lāča

G.L.

glīti

Bata

Tāds kluņģis jau ir…

alise

profesionāls Tev tas komentārs Beta beciņā

jonis

Ja šādas būves turpinās piegružot Tērvetes parku, tad drīz uz turieni vairs nebūs jēgas braukt.

kocins

kaut kas tur nav slikts , bet shis projekts nav prieksh tervetes parka

kocins

parak daudz lieku detalu aridzen , kas sevi isti neattaisno. tatad bez pamata

nu gan

Nu gan komentētāri, galva piegružojās vairāk kā Tervetes parks

jonis

No augšas izskatās pēc beigta lutauša vai pūstošas zaru kaudzes, kā paskaidrojumos arī norādīts. Kas tā par galvu, kas piegružojas.

tārps

Vai nevajadzētu portālā publicēt Tērvetes parka attīstības koncepciju, lai varētu spriest, kā šāds objekts tur iekļaujas. Redzot patrezējo būvju tapšanu bērnu rotaļu laukumā zem lutauša un sprīdīša, liekas , ka būvniecības māksla mūs ir atstājusi. Kur palikusi etnogrāfija, tektonika, ja baļķi tiek skrūvēti kopā ar bultskrūvju palīdzību pilnīgi bez tektoniskām detaļām, kas visos laikos bijušas par pamatu būvmākslā? Kādēl netiek būvēta zemgaļu pils, kas ilgos meklējumos un pētnieciskos projektos ir pētīta un maketēta. Tā būtu ļoti pievilcīga un paaudzes izglītojoša. Taču mūsu darītāji ieslīguši darījumos, kas saistās ar naudas atmazgāšanas ekonomiskajām teorijām, kuras cenšas realizēt praksē, būvējot tikai ar izklaidi… Lasīt vairāk »

?

Milzu meža traktortrhniku un katlu mājas ietvert nelielā delikātā apjomā, nu, nu

NAV  VIENALGA

par jūdaisma mēŗkiem piekrītu! 😉

dubultTprofils

Visi sīki žagariņi sidrabiņu vizināja.

kr

Diezgan delikāti ierakstās vidē, noteikti labāk nekā abi pārējie .

30
0
Lūdzu, komentējietx