Mark
projekts meža izziņas centram Tērvetē piedāvā funkcionāli atdalīt ekspozīcijas
telpas no pārējām, kārtojot visu divos simetriskos apjomos, kuru fasādes veidotas
kā ažūri frēzbaļķu krāvumi.
Tiecoties ievērot
līdzsvaru starp tradicionālo un jauno, globālo un lokālo, mūsu projekts ved pie
ilgtspējīgas arhitektūras. Pamatprincipi, kas to raksturo — resursu taupīšana,
veselīga vide un ilgtermiņa domāšana, ir ievēroti kā būtiski, veidojot mūsu
projekta priekšlikumu.
Izziņas
centra ēka veidota no diviem apjomiem. Viens apjoms pilnībā paredzēts
ekspozīcijai, otrs — darbnīcu, auditoriju, konferenču un administrācijas
telpām. Galvenā ieeja ēkā veidota centrāli, starp abiem apjomiem. Ieeja ēkā
reizē ir kā portāls uz mežu, kā simboliski vārti uz to. Caur šiem vārtiem
apmeklētājs ierauga meža izziņas taku zonu. Ekspozīcija plānota pandusu sistēmā
ap centrālu ātriju. Ātrijā brīvstāvoši kā atsevišķs apjoms atrodas planetārijs.
Ātrija pārsegums — līmētu koka konstrukciju telpisks režģis ar virsgaismu.
Ekspozīcijas ceļš ved pa spirāli augšup un noslēdzas ar ligzdu — kafejnīcu.
Ekspozīcijas
telpās veidoti gaismas, skatu platformas, nepieciešamības robežās nodrošinot
telpas ar dabīgo dienasgaismu. Visu ekspozīcijas ēkas apjomu paredzēts veidot
kā stilizētu frēzbaļķu guļbūvi.
Otrā apjomā
plānotas pārējās centra telpas — auditorijas, konferenču zāle, darbnīcas,
administrācija un kafejnīca ar palīgtelpām, kā arī kase un suvenīru veikaliņš.
Apjoms veidots ap iekšpagalmu, kurā saglabātas esošās priedes.
Konstrukcijas
Ēkas liellaiduma
pārsegumus iecerēts pārsegt ar līmēta koka telpisku siju režģi. Plānojot ēku ir
paredzēta iespēja visu ēkas konstruktīvo sistēmu veidot tikai koka risinājumos.
Teritorijas risinājumi
Meža
interaktīvās izziņas centra teritorijā izdalāmas 3 daļas:
- stiga ar gājēju tiltu,
- ēkas priekšlaukums,
- meža izziņas takas ēkas «pagalmā».
Stiga un gājēju tilts. Stiga ir galvenais apmeklētāju ceļš, kas savieno
jauno meža interaktīvās izziņas centru un Annas Brigaderes muzeju Sprīdīši.
Tilta nesošā
konstrukcija: tārauda stiepļu nesošie kūļi, kas tiek montēti uz koka kopnes
starpbalsta un galos noenkuroti dzelzsbetona masīvos. Uz tērauda stiepļu
nesošajiem kūļiem tiek montēti koka klāja elementi — līmēta koka konstrukcijas
segmenti 1,5 m garuma, kas tiek izgatavoti iepriekš rūpnīcā kopā ar margu
stiprinājumiem. Ietves klājs tiek veidots no šķērsvirziena dēļiem, kuru
periodiski būtu iespējams nomainīt.
Izcirtumā pie
autoceļa, netālu no tilta plānota instalācija gaismas mežs. Gaismas mežu veido dažāda garuma, slaidi gaismas
tuneļi, reizē arī apgaismes objekti.
Ēkas priekšlaukums. Priekšlaukumā netiek veidota kāda mākslīga
labiekārtojuma shēma. Saglabāti iespējami daudz esošie koki, starp kuriem
paredzēts koka gulšņu iesegums. Koka gulšņu iesegums kārtots plašā koka
gadskārtu rakstā. Šāds risinājums neparedz kādas konkrētas trajektorijas
taciņām, bet veido vienotu priekšlaukumu.
Meža izziņas takas. Vieta izziņas takām plānota ēkai pieguļošā teritorijā
kā iekštelpu ekspozīcijas turpinājums. Izziņas takas, kas veidotas koka laipu
sistēmā, izved apmeklētāju reālā, aizraujošā ceļojumā pa mežu. Šis ceļojums ir
reizē aktīva, izglītojoša un emocionāla pastaiga. Takā veidoti atsevišķi meža
izziņas punkti, pieturas, kas var būt dažādi organizēti. Piemēram, atsevišķām
aktivitātēm — vingrošana, dejošana. Tematiski izziņas punkti — dzīvnieki
(skudru pētīšanas pietura), augi, meža skaņas, smaržas. Centrā izziņas taku
teritorijai saules laukums, kur iespējama
plašāka brīva vieta ar nelielu estrādīti. Saules laukumā zemes līmenī
veidota saules gada shēma. Saules laukums uz ass ar ēkas ieejas asi.
Esošajam
autostāvvietu laukumam dodam asprātīgu risinājumu — katrā auto rindā paredzot
Latvijā sastopamu lielu meža zvēru koka skulptūras.
Žūrijas vērtējums
(– mīnusi; +
plusi)
+ Planetārijs
nav tradicionāli iznests ārā kā bumbiņa, bet iekštelpā
– Kopējā apjomu un fasāžu arhitektūra, lai arī šķiet saskaņā ar mežu
(«frēzbaļķu krāvums»), vairāk atgādina lētu kempinga vai labākajā gadījumā Jūrmalas
privātmājas risinājumu
+ Strikts sadalījums divos funkcionāli atšķirīgos apjomos (ekspozīcija /
darbnīcas, konferences un administrācija) varētu būt labs, bet ar niansēm
(piem., suvenīru veikals — kur optimāli likt?)
+ Pakārto daudz ko latvju rakstiem un mistikai, bet par galveno centru (kam
laikam šķiet noteikti jāatrodas uz āderu krustpunkta) izvēlēta visai prozaiskas
nozīmes vieta — kafejnīca
+ Maksimāli daudz koka konstrukciju
+ Detalizēti pārdomāta tilta konstruktīvā uzbūve
– Par energoefektivitāti un materiāliem tehniski pareizas ziņas. tikai nejūt
autoru pašu attieksmi
– Tilta arhitektūra tautas celtniecības stilā un asimetrija nepārliecina
– Objektam pietrūcis mākslinieciskā tēla, kas to padarītu interesantāku. Tas
sanācis pievilcīgāks ar saturu, bet mazāk ar savu veidolu
Kā koka gulšņu iesegums draudzējās ar cilvēkiem ratiņkrēslos?
Vai tad tiešām mēs vēl nespējam par visiem padomāt?
Nu kāpēc gan koka gulšņus nevarētu tā samontēt, ka veidojas draudzīgs segums? Neredzu problēmu
Slapjā laikā, un vēl ar skujam pa virsu koks ir visnotaļ slidens.
Nav dzirdēts par betona gulšņiem, kas imitē koka materiālu? Siguldas bloks tādus piedāvā jau kādu laiciņu! 😉
Mark ir konkursu kompānija, nevis reālo projektu.
Kopējā apjomu un fasāžu arhitektūra, lai arī šķiet saskaņā ar mežu («frēzbaļķu krāvums»), vairāk atgādina lētu kempinga vai labākajā gadījumā Jūrmalas privātmājas risinājumu
Ja, to ir teicis ISTS architects, meistars, ciena…………….
jaut. Vai stiklotais parsegums ir pilnigi plakans?
Man tas viss tieši šķiet tur piedienīgs!
Tūdaliņ, tāgadiņ, kas nu tur tā tautiski laiž? Kāpēc meža jābūvē tik liels u plakans apjoms, vēl ar lieliem caurumiem vidū ? Cik kokus tur izcērt? Nav labi, nav labi.
Jo šeit noprezentēts un akcentēts, ka šī projekta trumpis un know-how ir frēzbaļķu krāvums(sic!) kā mēdz veidot sērkociņu un zīmuļu kompozīcijas bērnu izklaidēs ar atbilstošu ilgmūžību un stabilitāti, nevis tradicionālā konstrukcija ( ar iecirtumiem un salaidumiem).
Kaut kā kolēģiem patīk tā simetriskā zikurātu formveide: skat. MaMuBi(pašu mājaslapā).
Vienas formveides un kompenes atkārtošanās pilnīgi atšķirīgās vietās , par kaut kādiem procesiem konkrētā radošā arhitekta zemapziņā liecina, pilnīgi noteikti,
Duālisms?
kantaini
Grūti iedomāties, kāpēc kaut kas tik četrstūrains būtu jāliek mežā, dabas vidē… un kur paliek oriģinalitāte+mākslinieciskais risinājums, kas bija pieminēti nolikumā? Tad jau lielākā daļa pilsētu apbūves "kastīšu" ainavas arī ir dikti mākslinieciskas un oriģinālas, ne tā?!
Tā vien lien galvā jautājums : kādēļ tiesi mežā jabūvē " meža izziņas centru " , kaitējot pašam mežam, to izcērtot? Vai šajā gadījumā nav iemetusies kāda vaina šī projekta attīstītāju galvās, ja trūkst elementāras loģikas izziņas procesa vārda lietojumā? Kāds tur " izziņas proces tādā centrā, ja visa informācija ir tieši mežā. Ejiet un izziniet! Šāds centrs ir tikai traucēklis un pavisam nepiemērotā vietā. Kāpēc šo centru nebūvēt ciemata apbūves teritorijās ar esošu infrastruktūru, draudzīgi dabai un iedzīvotājiem? Tā vēlme sevi parādīt ir vistīrākā kaitniecība pret Tērveti, kur jau ilgus gadus gaida savu būvniecības kārtu Zemgaļu pils, kas tik… Lasīt vairāk »
Meža izziņās centrā ir liela traktoru izstāde, granulu katlu ekspozicija un citas lietas, kas nav saistītas ar apmeklētājiem, bet meža darbiem un ar meža darbinieku izglītošanu. Tā kā uzstādījums , ka centram jābut tikai apmeklētājiem ir diezgan nepamatots.
Šī informācija, ka tur atradīsies smagā meža tehnika , kā uzskates līdzekļi, neizslēdzot arī tirdzniecību, vispār liek šaubīties par arhitektu lojalitāti veselajam saprātam , piedaloties šajā konkursa pasākumā.
Labi, labi, sāksim pamācīt visus un visapkārt, kā viņiem dzīvot un ko celt, jo MĒS JAU ZINĀM, un kas vainas, ja mežā runā par meža tehniku, ir jau arī cilvēki, kas mežā ne tikai projektē un atpūšas, bet arī strādā un izglītojas par darbu mežā, Tavuprāt Tērvetē labāk iederas debīlie koka rūķi un to Rūķu māja, nevis izglītojošs centrs darbarūķiem
Saruna aizgājusi neceļos.Lieta tāda, ka Tērvetes pasaku mežs tieši māca un izglīto mazo un arī lielo cilvēku mentalitāti. Nu nekorekti saukt koka rūķus par debīliem, labi ka jūs nedzird mazie bērni, kas tā priecājas par pasakainajiem tēliem. Protams ir arī citas meža zonas ar vēsturisko auru, kas arī būtu saudzējamas. Taču meža tehnikas operātorus un ar ražošanu saistītas lietas māca Ogres meža tehnikumā. Vai tad to ir jāpārceļ uz Tērveti? Nekas nebūtu iebilstams, ja šo lielo būvi izvietotu piemērotākā vietā, kā minēts , ciemata apbūves zonā , kur taisni prasās pēc attīstības.
Vispār , jau zona, kurā paredzēta Tērvetes centra būva, ja vien iznāk ieskatīties teritorijas plānos, ir otrā ceļa puse, bloķēta ar lielajām autostāvvietām un ĀRPUS DABAS PARKA TERITORIAS. Tā kā parku ar rūķiem nudien neapdraud. Lai gan, ne visi bērni priecājas par tiem rūķiem, daži arī baidās, un manuprāt pamatoti.Tā kā izpratne par labajiem rūķiem,tāpat ā par būvēm, var būt stipri atšķirīga.
Vai ir dzirdēts par ietekmes zonām, ietekmi uz vidi, kur šajā gadījumā Meža parks ir apdraudēts tīri fiziski ar lielo apmeklētāju skaita pieaugumu. Meža biosfēra . ja ir zināms , ir ļoti jūtīga pret nomīdīšanu un zemes sablīvējumu. Dzīvā daba jūtīga pret trokšņiem, tad kas tur paliek pāri? Jautājums paliek : kādēl tas ir jādara?
Tapēc, ka pat arhitekti grib tur braukt, visi grib braukt, un labāk ka tualete, kafejnīca, izklaides vieta ir tuvāk autosttāvietām nevis miskaste parka vidu.
Ja būtu mazāk apmeklētāju, tad tualeti nevajadzētu.
Manuprāt, MARK ir cienījams arhitektu birojs. Nesaprotu, kā var lipt tik daudz putekļu ap šo biroju.
Par Tērveti. Svaiga un skaidra arhitektūra. Foršākais darbs no trijnieka, apsveicu! Lai izdodas uzbūvēt!
Lai būvē vesels savu svaigumu un skaidrību kādā pilsētā vai ciematā, bet ne Tērvetes mežā, kur var sabojāt vēlmi uz turieni vispār braukt.
"– Kopējā apjomu un fasāžu arhitektūra, lai arī šķiet saskaņā ar mežu («frēzbaļķu krāvums»), vairāk atgādina lētu kempinga vai labākajā gadījumā Jūrmalas privātmājas risinājumu" … PFFF. Labi ka žūrijas pārstāvis nebija piedzimis kad bija jādod vērtējums šim objektam "http://www.arc…/2009/04/" publiskajā telpā.
Kur objekts , Miku?
Vismaz man atrādās : " No encontrado Error 404 – No se encuentra la página"
Peter Zumthor, Šveices paviljons Hanoverees EXPO kura tur gadā.
Tu domāji šo?
Vai Tu redzi radniecību vidē un lietu garā un dabā?
Neislīgšu laikietilpīgās diskusijās, tik vien piebildīšu, ka koks visur ir koks. Vērtējums, kāds ir publicēts pie MARK projekta man atsauca atmiņā Lukševica un A. Ģelža vērtējumus kurus reiz varējām lasīt laikraksta "Diena" pielikumā "Mājoklis".
P.S. Tikko pamanīju, trešais variants komentāra vērtējumam arī ir par to pašu. Neesu pamanījis ka, piemēram, DEZEEN’ā būtu sadaļa "stulbie projekti", 🙂
Tas jau nav tikai pie MARk darba. Tādi esam, liekas, ka izgāst sakrājušos rūgtumu par nedienām dzīvē, neatzīšanu darbā, veiksmīgākiem kolēģiem u/t/t/ vislabāk iespējams ar noiedzošiem un apvainojošie komentāriem, pie to kolēģu darbiem, kas vsmaz kaut ko dara. Stulbi, ka tiek noliegts viss un komentiem portālā reti kurš vairs reaģē, nosmīn un viss. Bet vispār jau portās par arhitektūru.
Stulbu projektu nav 🙂 ir neveiksmīgi, kas pierādās dzīvē, kā kādreiz Bowlero iebūvētā bezjēdzīgā lode, kas ir neizmantota m3 un nejēdzīgas apkures izmaksas.
Lūk to gan es nesaprotu, zinot, ka šajos platuma grādos ziemas tomēr mēdz būt aukstas, kāpēc to ņem vērā, piemēram, Vaivade Sintija savos projektos, bet LV studējušie kolēgas tik pa mākoņiem par ilgtermiņa lietošanas izmaksām vispār neklapē ar ausīm, jūs paši sev arī kaut ko projektējat jeb tikai "lietotājiem-klientiem" ?
MARKs rulz.
ēka izskatās pēc senas rūnas…
Lai būvē vesels savu svaigumu un skaidrību kādā pilsētā vai ciematā, bet ne Tērvetes mežā, kur var sabojāt vēlmi uz turieni vispār braukt.
"– Kopējā apjomu un fasāžu arhitektūra, lai arī šķiet saskaņā ar mežu («frēzbaļķu krāvums»), vairāk atgādina lētu kempinga vai labākajā gadījumā Jūrmalas privātmājas risinājumu" … PFFF. Labi ka žūrijas pārstāvis nebija piedzimis kad bija jādod vērtējums šim objektam "http://www.arc…/2009/04/" publiskajā telpā.
Kur objekts , Miku?
Vismaz man atrādās : " No encontrado Error 404 – No se encuentra la página"
Peter Zumthor, Šveices paviljons Hanoverees EXPO kura tur gadā.
Tu domāji šo?
Vai Tu redzi radniecību vidē un lietu garā un dabā?
Neislīgšu laikietilpīgās diskusijās, tik vien piebildīšu, ka koks visur ir koks. Vērtējums, kāds ir publicēts pie MARK projekta man atsauca atmiņā Lukševica un A. Ģelža vērtējumus kurus reiz varējām lasīt laikraksta "Diena" pielikumā "Mājoklis".
P.S. Tikko pamanīju, trešais variants komentāra vērtējumam arī ir par to pašu. Neesu pamanījis ka, piemēram, DEZEEN’ā būtu sadaļa "stulbie projekti", 🙂
Tas jau nav tikai pie MARk darba. Tādi esam, liekas, ka izgāst sakrājušos rūgtumu par nedienām dzīvē, neatzīšanu darbā, veiksmīgākiem kolēģiem u/t/t/ vislabāk iespējams ar noiedzošiem un apvainojošie komentāriem, pie to kolēģu darbiem, kas vsmaz kaut ko dara. Stulbi, ka tiek noliegts viss un komentiem portālā reti kurš vairs reaģē, nosmīn un viss. Bet vispār jau portās par arhitektūru.
Stulbu projektu nav 🙂 ir neveiksmīgi, kas pierādās dzīvē, kā kādreiz Bowlero iebūvētā bezjēdzīgā lode, kas ir neizmantota m3 un nejēdzīgas apkures izmaksas.
Lūk to gan es nesaprotu, zinot, ka šajos platuma grādos ziemas tomēr mēdz būt aukstas, kāpēc to ņem vērā, piemēram, Vaivade Sintija savos projektos, bet LV studējušie kolēgas tik pa mākoņiem par ilgtermiņa lietošanas izmaksām vispār neklapē ar ausīm, jūs paši sev arī kaut ko projektējat jeb tikai "lietotājiem-klientiem" ?
MARKs rulz.
ēka izskatās pēc senas rūnas…
Kā koka gulšņu iesegums draudzējās ar cilvēkiem ratiņkrēslos?
Vai tad tiešām mēs vēl nespējam par visiem padomāt?
Nu kāpēc gan koka gulšņus nevarētu tā samontēt, ka veidojas draudzīgs segums? Neredzu problēmu
Slapjā laikā, un vēl ar skujam pa virsu koks ir visnotaļ slidens.
Nav dzirdēts par betona gulšņiem, kas imitē koka materiālu? Siguldas bloks tādus piedāvā jau kādu laiciņu! 😉
Mark ir konkursu kompānija, nevis reālo projektu.
Kopējā apjomu un fasāžu arhitektūra, lai arī šķiet saskaņā ar mežu («frēzbaļķu krāvums»), vairāk atgādina lētu kempinga vai labākajā gadījumā Jūrmalas privātmājas risinājumu
Ja, to ir teicis ISTS architects, meistars, ciena…………….
jaut. Vai stiklotais parsegums ir pilnigi plakans?
Man tas viss tieši šķiet tur piedienīgs!
Tūdaliņ, tāgadiņ, kas nu tur tā tautiski laiž? Kāpēc meža jābūvē tik liels u plakans apjoms, vēl ar lieliem caurumiem vidū ? Cik kokus tur izcērt? Nav labi, nav labi.
Jo šeit noprezentēts un akcentēts, ka šī projekta trumpis un know-how ir frēzbaļķu krāvums(sic!) kā mēdz veidot sērkociņu un zīmuļu kompozīcijas bērnu izklaidēs ar atbilstošu ilgmūžību un stabilitāti, nevis tradicionālā konstrukcija ( ar iecirtumiem un salaidumiem).
Kaut kā kolēģiem patīk tā simetriskā zikurātu formveide: skat. MaMuBi(pašu mājaslapā).
Vienas formveides un kompenes atkārtošanās pilnīgi atšķirīgās vietās , par kaut kādiem procesiem konkrētā radošā arhitekta zemapziņā liecina, pilnīgi noteikti,
Duālisms?
kantaini
Grūti iedomāties, kāpēc kaut kas tik četrstūrains būtu jāliek mežā, dabas vidē… un kur paliek oriģinalitāte+mākslinieciskais risinājums, kas bija pieminēti nolikumā? Tad jau lielākā daļa pilsētu apbūves "kastīšu" ainavas arī ir dikti mākslinieciskas un oriģinālas, ne tā?!
Tā vien lien galvā jautājums : kādēļ tiesi mežā jabūvē " meža izziņas centru " , kaitējot pašam mežam, to izcērtot? Vai šajā gadījumā nav iemetusies kāda vaina šī projekta attīstītāju galvās, ja trūkst elementāras loģikas izziņas procesa vārda lietojumā? Kāds tur " izziņas proces tādā centrā, ja visa informācija ir tieši mežā. Ejiet un izziniet! Šāds centrs ir tikai traucēklis un pavisam nepiemērotā vietā. Kāpēc šo centru nebūvēt ciemata apbūves teritorijās ar esošu infrastruktūru, draudzīgi dabai un iedzīvotājiem? Tā vēlme sevi parādīt ir vistīrākā kaitniecība pret Tērveti, kur jau ilgus gadus gaida savu būvniecības kārtu Zemgaļu pils, kas tik… Lasīt vairāk »
Meža izziņās centrā ir liela traktoru izstāde, granulu katlu ekspozicija un citas lietas, kas nav saistītas ar apmeklētājiem, bet meža darbiem un ar meža darbinieku izglītošanu. Tā kā uzstādījums , ka centram jābut tikai apmeklētājiem ir diezgan nepamatots.
Šī informācija, ka tur atradīsies smagā meža tehnika , kā uzskates līdzekļi, neizslēdzot arī tirdzniecību, vispār liek šaubīties par arhitektu lojalitāti veselajam saprātam , piedaloties šajā konkursa pasākumā.
Labi, labi, sāksim pamācīt visus un visapkārt, kā viņiem dzīvot un ko celt, jo MĒS JAU ZINĀM, un kas vainas, ja mežā runā par meža tehniku, ir jau arī cilvēki, kas mežā ne tikai projektē un atpūšas, bet arī strādā un izglītojas par darbu mežā, Tavuprāt Tērvetē labāk iederas debīlie koka rūķi un to Rūķu māja, nevis izglītojošs centrs darbarūķiem
Saruna aizgājusi neceļos.Lieta tāda, ka Tērvetes pasaku mežs tieši māca un izglīto mazo un arī lielo cilvēku mentalitāti. Nu nekorekti saukt koka rūķus par debīliem, labi ka jūs nedzird mazie bērni, kas tā priecājas par pasakainajiem tēliem. Protams ir arī citas meža zonas ar vēsturisko auru, kas arī būtu saudzējamas. Taču meža tehnikas operātorus un ar ražošanu saistītas lietas māca Ogres meža tehnikumā. Vai tad to ir jāpārceļ uz Tērveti? Nekas nebūtu iebilstams, ja šo lielo būvi izvietotu piemērotākā vietā, kā minēts , ciemata apbūves zonā , kur taisni prasās pēc attīstības.
Vispār , jau zona, kurā paredzēta Tērvetes centra būva, ja vien iznāk ieskatīties teritorijas plānos, ir otrā ceļa puse, bloķēta ar lielajām autostāvvietām un ĀRPUS DABAS PARKA TERITORIAS. Tā kā parku ar rūķiem nudien neapdraud. Lai gan, ne visi bērni priecājas par tiem rūķiem, daži arī baidās, un manuprāt pamatoti.Tā kā izpratne par labajiem rūķiem,tāpat ā par būvēm, var būt stipri atšķirīga.
Vai ir dzirdēts par ietekmes zonām, ietekmi uz vidi, kur šajā gadījumā Meža parks ir apdraudēts tīri fiziski ar lielo apmeklētāju skaita pieaugumu. Meža biosfēra . ja ir zināms , ir ļoti jūtīga pret nomīdīšanu un zemes sablīvējumu. Dzīvā daba jūtīga pret trokšņiem, tad kas tur paliek pāri? Jautājums paliek : kādēl tas ir jādara?
Tapēc, ka pat arhitekti grib tur braukt, visi grib braukt, un labāk ka tualete, kafejnīca, izklaides vieta ir tuvāk autosttāvietām nevis miskaste parka vidu.
Ja būtu mazāk apmeklētāju, tad tualeti nevajadzētu.
Manuprāt, MARK ir cienījams arhitektu birojs. Nesaprotu, kā var lipt tik daudz putekļu ap šo biroju.
Par Tērveti. Svaiga un skaidra arhitektūra. Foršākais darbs no trijnieka, apsveicu! Lai izdodas uzbūvēt!