Vakar, Pasaules arhitektūras dienā jau septīto reizi tika pasniegta Rīgas gada balva arhitektūrā, kas šoreiz piešķirta Arhitektoniskās izpētes grupai — arhitektei Liesmai Markovai, arhitektes palīdzei Tatjanai Toropovai un arhitektei Aigai Rozentālei — par Rīgas biržas ēkas atjaunošanu. Papildus galvenajai balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra septiņas atzinības, uzsverot katra apbalvotā darba īpašos aspektus.
«Šī gada Rīgas arhitektūras balvai izvirzītos objektus raksturo ekonomiska, radoša un efektīva pieeja, kas visādā ziņā ir vērtējams pozitīvi, jo pēckrīzes periodā arhitektūrā šie trīs aspekti ir bijuši īpaši nozīmīgi. Savukārt domājot par nākotni, Rīgas arhitektūras gada balvas konkursu organizēsim plašākā mērogā, kandidātu izvēlē un izvērtēšanā daudz aktīvāk iesaistot plašāku sabiedrību, kā arī vairāk akcentējot privāto iniciatīvu un objektus. Objektu izvirzīšana un vērtēšana būs process visa gada garumā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Būves Rīgas balvai arhitektūrā izvirzīja Latvijas Arhitektu savienība, Rīgas pilsētas Būvvalde un Rīgas domes Īpašuma departaments. Starp balvai izvirzītajiem kandidātiem ir gan sabiedriskie objekti, gan arī privātās būves, kopā 17 objekti. Balvas ekspertu komisiju veido Rīgas pilsētas arhitekta biroja un pieaicinātie eksperti, kuru vidū bija gan arhitekti, gan būvinženieri, gan ilgtspējīgas būvniecības speciālisti.
Rīgas 2012. gada balva arhitektūrā — atzinības
- Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskajai draudzei par atklātību attieksmē pret mūsdienīgu draudzes nama veidošanu Torņkalna ielā 3/5.
- Mākslas muzejam Rīgas Birža un birojam Arhitektoniskās izpētes grupa par sekmīgu sadarbību Rīgas biržas ēkas atjaunošanā Doma laukumā 6 un pilsētas telpas publiskās pieejamības paplašināšanā.
- Rīgas Austrumu izpilddirekcijai par konsekvenci publiskās ārtelpas labiekārtošanā pie Daugavas.
- Uzņēmumam Krāsu serviss un arhitektu birojam 1 plus 1 par radošu sadarbību angāra pārveidē krāsu veikala un konsultāciju centra vajadzībām Vienības gatvē 93.
- Arhitektam Ingurdam Lazdiņam par lietpratību un dedzīgumu televīzijas un sakaru retranslācijas torņa projekta īstenošanā Ērgļu ielā 7.
- Pāvula Jurjāna mūzikas skolai un Rīgas domes Īpašuma departamentam par konsekvenci un sadarbību kvalitatīvas pilsētvides veidošanā Baložu ielā 24.
- Rīgas Ukraiņu vidusskolai un Rīgas domes Īpašuma departamentam par konsekvenci un sadarbību kvalitatīvas pilsētvides veidošanā Visvalža ielā 4.
Rīgas gada balva arhitektūrā tiek piešķirta kopš 2005. gada, un galveno godalgu iepriekšējos gados saņēmuši: Tērbatas ielas brāļi — divi biroju un veikalu nami Tērbatas un Lāčplēša ielas krustojumā (Kubs, 2005); VEF divu korpusu pārbūve (Arhitekta J.Pogas birojs, 2006.); Ostas skatu ēka Ķīpsalā (Arhitektonika, 2007); dzīvojamais ēka Dienvidu pakavs II Ziepniekkalnā (Sarma & Norde, 2009), Rietumu Capital Centre ēka Vesetas ielā (Zenico projekts, 2010) un DnB bankas ēka Skanstes ielā (Audrius Ambrasa arhitektu birojs, Viļņa, 2011).
Ir gandarījums un prieks par pavērsienu Rīgas balvas attīstībā – pēc šī gada izvirzīšanas un vērtēšanas procesa tā vairs nešķiet tikai tāda manierīga simpātiju balva un PR pasākums vien, bet drīzāk centieni runāt par kritērijiem un būtisko, iedziļinoties katra projekta tapšanas niansēs un piešķirot atzinību nevis kādai ēkai, bet tieši cilvēkiem, kam visvairāk pateicoties tas tapis; respektīvi – autentisks process, nevis kaut kā noskatīta formāla atdarināšana. Jāvēl, lai šis virziens tiktu turpināts, padziļinot un darot balvu vēl saturīgāku. Tieši tāda tā arī varētu kļūt par instrumentu, kas ļautu plašākai sabiedrībai komunicēt izpratni par vērtībām un viedokli par to, kas ir… Lasīt vairāk »
Ir gandarījums un prieks par pavērsienu Rīgas balvas attīstībā – pēc šī gada izvirzīšanas un vērtēšanas procesa tā vairs nešķiet tikai tāda manierīga simpātiju balva un PR pasākums vien, bet drīzāk centieni runāt par kritērijiem un būtisko, iedziļinoties katra projekta tapšanas niansēs un piešķirot atzinību nevis kādai ēkai, bet tieši cilvēkiem, kam visvairāk pateicoties tas tapis; respektīvi – autentisks process, nevis kaut kā noskatīta formāla atdarināšana. Jāvēl, lai šis virziens tiktu turpināts, padziļinot un darot balvu vēl saturīgāku. Tieši tāda tā arī varētu kļūt par instrumentu, kas ļautu plašākai sabiedrībai komunicēt izpratni par vērtībām un viedokli par to, kas ir… Lasīt vairāk »