Vai vajag urbanizēt Grāpju pussalu?

Vēlos pievērst uzmanību plānotajam veloceliņam Centrs – Dārziņi (precīzāk Centrs – Ķengarags), kas šobrīd esot projektēšanas stadijā. Plānotais posms nodrošinās saikni starp Ķengaragu un būvniecības stadijā esošo Spīķeru promenādi.

Pēc būtības jau pati iecere ir apsveicama un loģiska. Tomēr ir virkne jautājumu attiecībā uz izvēlēto maršrutu, īpaši jauna tilta (starp Zvirgzdusalu un Grāpju pussalu) pamatotību.

Padalīšos ar vēl vienu alternatīvu variantu (bez apjomīgiem tiltiem), kurš man vismaz liekas daudz pamatotāks. Varianti A un B (skat. pielikumu). Abi nodrošina saikni ar Ķengaraga promenādi.

Variants A paredz izbūvēt jaunu veloceliņu gar Daugavu. Lai nodrošinātu ūdenstransportu funkcionēšanu projektējamais tilts būs 7-8m augsts, attiecīgi lai nodrošinātu daudz-maz pieņemamu kritumu (3%) tā garums būs 500m.

Variants B. Funkcionāls veloceliņš izmantojot esošo infrastruktūru + dažādas atpūtas iespējas pie ūdens.

Risinājumu kvalitātes kritēriji:

  • Funkcionalitāte un pieejamība.
  • Atpūtas iespējas
  • Ekonomiskais pamatojums.

1. Funkcionalitāte un pieejamība.

Projektējamam savienojumam starp Ķengaragu un Salu tiltu ir jābūt maksimāli funkcionālam un pieejamam iedzīvotājiem. Pēc manām domām, variants B ir funkcionālāks un pieejamāks.

Attiecībā uz pieejamību, es nevaru saprast- kādā veidā variantā A Maskavas forštates iedzīvotāji nokļūs līdz Grāpju pussalai un Daugavai? Vai ir paredzēts izbūvēt vēl vienu 500m garu un 7-8 augstu tiltu no Krīdenera dambja uz Grāpju pussalu? Manuprāt, perpendikulāras jeb vēsturiski pārrautās saiknes ar ūdensmalām ir viens no svarīgākajiem pieejamības jautājumiem, jo primārā mērķauditorija jeb potenciālie lietotāji (līdzīgi kā Ķengaragā) ir konkrētās apkaimes iedzīvotāji.

Arī no funkcionalitātes viedokļa, es nezinu cik ērti būs pavecākam cilvēkam ar velosipēdu uzbraukt uz lielā tilta, bet lejā noteikti tiks braukts ar vēju 🙂

2. Atpūtas iespējas un ainaviskās kvalitātes

Ja runājam par atpūtas velo-maršrutiem, tad iedomājos, ka šādiem celiņiem ir pavisam citas prioritātes. Šeit mobilitāte jeb pārvietošanās ātrums ir pakārtota lieta. Celiņam nav jābūt ne platam, ne ļoti taisnam un pat ne obligāti asfaltētam. Šodien jau ikviens var brīvi aizbraukt uz Grāpju pussalu. Risinājuma kvalitāte ir mērāma ar atpūtas iespēju skaitu un maršruta ainaviskām kvalitātēm. Manā skatījumā variantā B – papildus funkcionālam velo-savienojumam, tiek piedāvāts maksimāli plašs atpūtas iespēju klāsts. Šai vietai ir ne mazāk liels potenciāls kā Andrejostas ūdensmalai – piestātnes, kafejnīcas ar skatu uz kuteriem, iespējas uz/pie ūdens.

Pussalu un salu gali ir klusas un tādēļ unikālas vietas pilsētā, kas, pēc manas pārliecības ir saglabājamas nākamajām paaudzēm. Šādas vietas nodrošina publiskās ārtelpas izmantošanas daudzveidību, savukārt, daudzveidība ir objektīva kvalitāte pilsētā. Vai apjomīgs 500m garš tilts neiznīcinās šīs vietas vēsturiskās un ainaviskās vērtības? Vai pussalu klusie gali saglabās savas kvalitātes variantā A?

Nezinu, bet man liekas, ka tilts drīzāk izpostīs šīs vērtības.

Variantā B ikviens varēs ātri nokļūt no Salu tilta līdz Ķengaragam, bet atpūties gribētāji varēs netraucēti un nesteidzoties aizbraukt uz Krīdenera dambji un Grāpju pussalu, apskatīt kuterus, kā arī šeit, atšķirībā no Daugavmalas, būs vismaz kaut kādi pakalpojumi, serviss un iespējas apmeklētājiem.

3. Ekonomiskais pamatojums

Piemetu ļoti provizorisku aprēķinu un man sanāca, ka variants B izmaksās ~1 milj. latu lētāk. Protams, ja jaunais celiņš nav plānots kā iebradāta, applūstoša un neizgaismotu taciņa, un ja jaunais tilts būs augstvērtīgs risinājums.

Salīdzinot abus variantus būtu jāņem vērā ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā. Veloceliņš gar Daugavu (A) ir jauna infrastruktūra – papildus jākopj, jāizgaismo, jātīra no sniega u.t.t., kamēr veloceliņš pa Krasta ielu neprasīs papildus uzturēšanas izmaksas, jo tā jau ir esoša infrastruktūra un jau tiek uzturēta, bet šobrīd faktiski neizmantota. Objektīvi būtu pie varianta A izbūves izmaksām pieskaitīt ~25-30 gadu uzturēšanas izmaksas.

Vēl neskaidrs jautājums ir ar privātīpašumiem, proti, ja zemes īpašnieki projektu neskaņos, tad cik tas apiesies?

Secinājumi:

– Variants B būs funkcionālāks un apkaimes iedzīvotājiem pieejamāks.

– Variants B piedāvā pat vairāk atpūtas iespēju apmeklētājiem un apkaimes iedzīvotājiem. Šeit arī ir lielāks ūdensmalu izmantošanas potenciāls saglabājot salu un pussalu pievilcību jeb ainaviskās vērtības (droši vien subjektīvs arguments, jo neizslēdzu, ka daudziem vairāk patiks lieli tilti).

– Variants A būs par ~1miljonu latu dārgāks nekā variants B. Faktiski tas nozīmē, ka izbūvējot variantu B par atlikušo summu (1 miljons latu) ir iespējams veikt arī Maskavas ielas 1. posma rekonstrukciju. Lieki pieminēt, ka investīcijas Maskavas ielā būs ar DAUDZ REIZES LIELĀKU ekonomisko atdevi, nekā apjomīgu tiltu būvniecībā, kas tomēr vairāk ir tāda sezonāla rakstura ekstra.

Visiem, kas izlasīja – paldies!

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx