Par Cēsīm, un ne tikai

Pēc Local Shift noslēguma pasākuma apmeklējuma radās pārdomas. Faktiski tās mani urda jau ilgāku laiku, un ne tikai Cēsu sakarā – arī Ērgļi, jebkura Latvijas mazpilsēta ir daudzējādā ziņā līdzīgā situācijā. Varbūt nav gluži zinātniska raksta līmenī, galu gala tas ir blogs. Gribējās ātri pierakstīt, un to arī izdarīju.

Apsveicu vasaras skolas organizētājus – bija redzams, ka tas izdevies lieliski! Arī atbalstītājus var apsveikt – viņu ieguldījums ir bijis auglīgs. Ceru uz Toma Kokina solīto risinājumu un ideju apkopojumu rudenī!

Tātad – Cēsis: iedzīvotāju skaits pirms krīzes 18000, krīzes laikā 16000 (ofic.) Neoficiālie dati – reālais iedzīvotāju skaits ap 8000.

Viss vecpilsētas centrs faktiski izlikts pārdošanā.  Cenas – īpašums, kurā šobrīd darbojas mākslas telpa MALA, 250000 Ls. Skaitļi – no sarunas ar Tomu, bet tos, protams, var precizēt.

Cēsīs ir ieliska vide dzīvošanai, daudz darīts, lai pilsētu labiekārtotu. To var padarīt vēl labāku, ko dažādos veidos demonstrēja vasaras skolas dalībnieku darbi. Virziens – kopienas stiprināšana, pilsētniekus iesaistot kopīgās aktivitātēs un ikdienas socializācijā. Arī tas ir ļoti svarīgi, lai pilsētnieki apzinātos kopīgās intereses, un noteikti cels dzīves kvalitāti.

Tomēr, visticamāk, iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Skaidrs, ka iemesls ir ekonomisks, nevis (vai maznozīmīgi) saistīts ar vides kvalitāti. Acīmredzot, pārāk daudziem Cēsīs dzīvot ir par dārgu.

Nepieciešams reālā ekonomiskā stāvokļa audits, līdzīgi, kā reālā iedzīvotāju skaita izpēti bija veikusi kāda iniciatīvas grupa.

Tas būtu (daži pasākumi, kas pirmie iešāvās prātā) :

1. Darba vietu (uzņēmumu, iestāžu) kartēšana, cik daudz darba vietu reāli ir un kāds ir atalgojuma līmenis Cēsīs. Pašvaldībai noteikti ir dati, bet anonīmi vajadzētu noskaidrot pelēko ienākumu apjomu.

2. Cik daudz cēsinieku dzīvo Cēsīs, bet strādā Rīgā vai (piem.) Valmierā. Atalgojuma līmenis.

3. Cik daudz cēsinieku strādā ārzemēs, cik daudz naudas sūta palicējiem (varētu būt sociāla iniciatīva – anonīma vispasaules anketa/aptauja, vai kā savādāk).

4. Nekustamo īpašumu cenas centrā. Kādi ienākumi nepieciešami mājsaimniecībai (vai vairākām), lai varētu dzīvot un uzturēt īpašumu 250 000 Ls vērtībā? Kādu īpašumu var uzturēt mājsaimniecība ar reālajiem šodienas vidējā cēsinieka ienākumiem? Kāda būtu tā vērtība? Cilvēki ar ienākumiem iztikas minimuma līmenī uz 1 ģimenes locekli faktiski var atļauties dzīvot subsidētā sociālajā mājoklī, nevis „overpriced” remontējamā 19. gs. koka ēkā vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām.

5. Cik un kādas darbavietas -> uzņēmumi -> iedzīvotāji papildus esošajam būtu nepieciešami, lai nodokļu plūsma nodrošinātu pilsētas uzturēšanu – to var izanalizēt vairākiem scenārijiem – status quo, mērena attīstība utt. No pašvaldības naudas plūsmas puses (reālās un vēlamās katram scenārijam), salīdzināt ar esošo un nākotnes tendencēm.

6. …utt.

Rezultāts –

– sapratne, kādas sekas būs šodienas virzienam, un cik ātri pilsēta varētu pārvērsties par vienu no LV “Detroitām”. Varētu labi demonstrēt nek.īp. firmām, kāds strupceļš tās sagaida tuvā nākotnē – ķīniešu un krievu „investoru” varētu nepietikt, lai apmierinātu viņu apetīti. Īpašumu cenas nāksies nolaist, bet „Detroitā” atgūt zaudējumus jau būs pilnīgi neiespējami.

– kas ir minimāli nepieciešamais, lai vismaz saglabātu status quo – noteikti ir vajadzīga attīstība, jo šobrīd notiek degradācija, kuru nepieciešams apturēt.

–  mērenas attīstības („skaistās nākotnes”) scenārijs

Pasākumus varētu skaidri definēt, izstrādāt priekšlikumus un nepieciešamo konkrēto rīcību valsts/municipālā/iedzīvotāju līmenī, lobēšanas plānu, investīciju plānu (krājaizdevu kases, turīgi cēsnieki pasaulē), biznesa ideju apkopojumu, nodibināt speciālo ekonomisko zonu, utt. utjpr.

Tas varētu darboties, sākot organizēt spēcīgu vispasaules cēsnieku kopienu, apvienojot vasaras skolas idejas ar ekonomiskās rīcības plānu.

Otrs scenārijs ir – īpašumus centrā izpērk vasarnieki no Krievijas vai citām zemēm, pamatiedzīvotāju skaits turpina samazināties līdz kādiem 5-6 tūkstošiem, daļa no daudzdzīvokļu ēkām kļūst apdzīvošanai nepiemērotas un tiek pamestas, Cēsu Siltums vai kā viņu tur bankrotē pec apm. 5 gadiem, pašvaldība vairs nespēj uzturēt infrastuktūru un pamazām atdod ielu pec ielas, apkaimi pēc apkaimes. Glīti izkrāsots tūristu un vasarnieku centrs daļā Vecpilsētas, pamestība soli ārpus tā. Iespējams, privātmāju rajoni turās, nezinu.

Varbūt ir citi varianti?

Laipni aicināti piebilst.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x