Nepretendēju uz zinošākā arhitekta titulu stratēģiskajā plānošanā, tomēr aizvien lielākas problēmasmūsu visu arhitektūras lauciņā – tirgus sašaurināšanās, arhitektoniskās kvalitātes kritums,konkursu neatrisinātā problēma, izglītības problēmas un citi neminēti apstākļi –rāda, ka arhitektu kopienai nepieciešams pieķerties organizatoriskiem jautājumiem par mērķu unstratēģijas formulēšanu mūsu nozarē un šīs manas pārdomas cerams raisīs kāduauglīgu diskusiju.
1.Izglītība.Diskusijās iezīmējas skaidrs fakts – mēs neprotam zīmēt mezglus sarežģītiemarhitektoniskiem objektiem, – nepieciešamais darbaspēks mums jāimportē. Lai tolabotu nepieciešams mainīt izglītības sistēmu, ieviešot jaunu izglītības pakāpi – arhitekts-tehniķis ( varbūt jau pat tehnikuma līmenī ), kurš spējsekot līdz ne tikai vietējai būvniecības tehnoloģijai, bet arī adaptētiespasaules piedāvājumam. Esošie arhitekti-tehniķi, kuri absolvē celtniecības koledžu jau ir sagatavoti pat arhitekta darbam ( skat Diplomdarbus ). Vai kārtējo reizi špikot no vāciešiem ( šeit vairāk pakomentētvarētu Ingurds ) ar divpakāpju sistēmu arhitektu augstākajā izglītības sistēmā.
2.Tirgussašaurināšanās. Kā tikko nokomentēja Skonto šefs Rāvis – 2016.gadā 250specialistu no viņa uzņēmuma strādās Stokholmā, jo uz vietas darba nav. Tas patsattiecas uz metāla un fasāžu konstrukcijām – rekordapgrozījums 30 Mio EUR tikssasniegts ārvalstīs. Latvijā prognozētais apgrozījums „0” EUR.Un… Ko darīs arhitekti? Nedosies taču uz Stokholmu darba meklējumos?
3.Tirgusaizsardzība. Pēdējā laika notikumi liecina, ka esam gatavi atvērt savu tirguārvalstu studentu komandām. Vai tikai tas nav „Trojas zirgs”, kuram lemtssagraut nacionālo arhitektūras kompāniju tirgu? Ko darīt, kā slāpēt globalizācijas sekas un saglabāt arhitektu darba vietas? RAIL BALTIC projektā – kas mēs būsim – zīmētāji un kafijas pienesēji ārvalstu lielajiem birojiem, vai tomēr aizsargāsim SAVU TIRGU? Iepirkuma likums ar prasību par trīs objektu pieredzi ,piemēram, multimodāla transporta mezgla projektēšanā pēdējos trīs gados. Kuram tāda no Latvijas arhitektiem ir?
4.Konkursi.Šeit liekas nepieciešams speciāls likums, kas vienlaicīgi aizsargātu lokāloarhitektūras tirgu, nodrošinātu adekvātu arhitekta darba samaksu, precizētu būvprojektameta stadijas sastāvu, regulētu gan vērtēšanas kritēriju izvēli, gan žūrijasizvēli pēc „nejaušības” principa iekļaujot tajās praktizējušus arhitektus utt.Domāju te visiem kuri kaut reizi piedalījušies konkursos, ideju varētu būt daudz. Un protams neiztrūkstošais FAIR PLAY jautājums.
5. LBN,standarti un citas ar būvniecību saistītās tehniskās lietas. Kuri standartibūtu adaptējami Latvijai bet kuri pārņemami 1:1. Šobrīd eksistē tūkstošiemnetulkotu standartu angļu valodā, kurus neviens no mums nav lasījis, bet kuripieņemti Latvijā izpildei un neredzamā veidā darbojas. Absurda situācija, ka Latvijā darbojas DIN. Ieklausietiesvēlreiz – Vācijas Industriālās Normas darbojas Latvijā. Būvmateriālu, apdaresmateriālu datu bāzes ar brīvu piekļuvi arhitektiem – vēl viens virziens, kura attīstībai vajadzētu dot paātrinājumu, jo visās Eiropas valstīs tāda vai līdzīga sistēma eksistē un tā pamatīgi atvieglo arhitektu ikdienas darbu.
6. Teorētiskājoma. Acīmredzami diskusijas nenotiek. Varbūt mēs nesaprotam ko projektējam unmūsu darba rezultāts rodas mūsu zemapziņā, apejot racionālās prāta struktūras?Vai spējam formulēt tos „spēkus”, kas iespaido mūsu darba rezultātu? Konference par mūsdienu arhitektūras teorijas jautājumiem – kad kaut kas tāds pēdējo reizi noticis Latvijā? Ar ārvalstu viesprofesoriem, konferences tēmu, paneļu diskusiju grupām.
7. Būvniecībaslikums. Tur katram varētu būt savi ieteikumi, jo esošā situācija ,manuprāt, ir katastrofāla ( arhitektu intereses, klientu intereses ir pamatīgi apdraudētas ). Nerunājot par arhitekta atbildības jautājumiem. Kas tad ir arhitekts – arhitektūras daļas izstrādātājs vai cilvēks, kurš visos smalkumos pārzin un ATBILD, piemēram, par būves konstruktīvo noturību kā būvprojekta vadītājs? Tāda atbildība arhitektam nav nevienā Eiropas valstī. Kā domājat Jūs?
Miķelis
P.S. Neformāla diskusija a4d.lv ietvaros varētu būt arī produktīva,saskaņojot viedokļus. Skaidrs, ka rūgšanas process savos podiņos ir ganpatīkams, gan pašapziņu kņudinošs, bet varbūt spējam vienoties kopējā mērķalabā, apvienojot rūgšanas sastāvus, tā sasniedzot kritisko masu un atstājot pēctečiem sakārtotu un skaidru arhitektūras vidi, kurā rodas kvalitatīva Arhitektūra?
