Pēdējos mēnešus esmu darījis to, ko vairums no jums – centies noturēties virs ūdens. Izdzīvot. Ar godu nokārtot rēķinus un aiziet pieklājīgi. Savu iespēju robežās. Aiziet, jo pāris klientu neapmaksāti rēķini ir pavilkuši svītru zem viena no maniem lolojumiem – INDIA.
Es nekādi neplānoju atbalstīt nodokļu nemaksāšanu. Ne mirkli neesmu apsvēris iespēju papildināt tā jau kuplās bezdarbnieku rindas. Es neceru, ka mani savā aprūpē ņems un manas intereses aizstāvēs Latvijas arhitektu savienība. Neticu, ka manā vietā diplomātiskā cīņā metīsies Rīgas pilsētas arhitekts. Es pat pieļauju, ka nemaz netikšu uzklausīts. Šīs 2970 teksta zīmes, tā arī pazudīs interneta mēslainē. Es neceru, ka ieviesīšu pārmaiņas. Bet tā ir mana sentimenta pārpilna mīlestība pret paša lolojumu — biroju INDIA — kas liek ar pēdējiem spēkiem turēties, cīnīties un neklusēt.
Ja tu, arhitekt, paskatītos spogulī, tu redzētu kāds tu esi jocīgs radījums! Līdz pat pēdējam centies apkārtējai pasaulei iestāstīt, ka viss ir kārtībā. Problēmu nav! Par tām tiek runāts nelabprāt. Kur nu vēl lai savāktos un vienotos kopējā viedoklī. Varbūt sākam uzvesties mazliet brīvāk, tai brīdī, kad VISS jau ir aiz muguras — sapņi, ieceres un uzņēmums. Tad mēs sākam runāt un… atklājās, ne es viens arhitekts. Ne man vienam neiet.
Es zinu, kāds teiks, ka «treknajos gados» arhitekts ir norijies kā cūka. Iespējams. Bet pat tad viņš ar trekno projektu nodokļiem balstīja tik pat trekno sātu nezinošo valsti. Un varbūt tieši tāpēc kāds no jums ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu. Dzīroja visi. Taču sāpīgākais rēķins piestādīts domino kauliņam, kas atrodies nebeidzamās domino virknes pašā apakšā. Tam, kurš vēl joprojām ir gatavs strādāt.
Brīdī, kad šai valstij nav ne arhitektūras un būvniecības politikas, pat ne mazākās vīzijas nozares sakārtošanai, lielai daļai arhitektu tiek liegta iespēja piedalīties tā jau uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajos valsts un pašvaldību konkursos, kur, atbilstoši publiskā iepirkuma likumam, viens no obligātajiem dalības nosacījumiem ir izziņa par nodokļu parāda neesamību.
Izeja ir maksātnespējas pasludināšana un jauna uzņēmuma dibināšana. INDIA-2 vai INDIA PLUS noteikti nepieder tām vērtībām, ko man ieaudzinājuši vecāki. Tas nav risinājums, kas liktu man lepnumā klapēt dūri pie krūtīm. Tā nav atbilde uz jautājumiem, kuru atbildes es meklēju.
Vai maz pastāv iespēja ko mainīt šai greizo spoguļu karaļvalstī? Vai ir cerības runāt par nodokļu parādu atmaksas grafiku, kas stiepjas nevis viena vai divu gadu garumā, bet patiesi ilgākā laika periodā, kurā vismaz pastāv kaut niecīga cerība par nozares atlabšanu? Vai pastāv iespēja, ka valsts ieklausīs šajās pāris tūkstošu balsīs, kas jau ilgu laiku runā par sistēmu, kad PVN tiek atmaksāts no konta ienākošās summas, nevis pie rēķina izmaksāšanas? Vai arhitekti un to biroji kādam maz ir vajadzīgi? Vai kādam ir vajadzīga ARHITEKTŪRA?
Pilnīgi iespējams, ka atbilde uz visiem šiem jautājumiem ir NĒ.
Un tomēr cerība ir tā, kas mirst pēdējā. Ja mūs nespēj vienot esošas pabalējušas vai jaunas mākslīgas organizācijas, varbūt tomēr ir iespēja vienkārši likt vārdu pie vārda, rindu pie rindas, balsi pie balss un pārtraukt šo neciešamo klusumu. Viens nav karotājs, bet man ir sajūta, ka es neesmu viens.
anonymousarchitects.wordpress.com
* AA programmas pirmais solis ir apzināt savas problēmas un atzīt, ka mūsu dzīves ir kļuvušas nevadāmas. Tāpēc pievienojies un sāc: Mani sauc ……. un es esmu …….
Labs emocionāls un tēlains apraksts, lai arī ar 1 gada nokavēšanos. Nepiekrītu, ka tev ir jāmeklē kautkādi sabiedrotie outsideri. Manuprāt tieši koleģiālai nostādnei ir domāta Arhitektu Savienība. Pagaidām šī iestāde nodarbojas tikai ar ananāsu ēšanu un d…u, bet potences uz vairāk tak ir JAA?
citi biroji daudz negudro, piemēram, kā vēsta būvkomersantu reģistrs, paralēli MARK sācis pastāvēt MARK ARHITEKTI. droši vien iemesls līdzīgs Pētera aprakstītajam.
Paskatījos spogulī, piekrītu.
Dari kā lielākā daļa. Bliez citu kantori. Visi čakarē valsti, jo nepersonificē ar sevi. Savā uzņēmumā tā nedarītos kā ar valsts naudiņām. Kurš lielāks cūka , tas vairāk izrok 😉 .
Tādus iebildumus var izteikt tas, kurš arhitektūras darbā saskata tikai biznesa intereses. Autora raksts ir tieši par pretējo- izlolotais birojs ir kas vairāk par vienkāršu naudas pelnīšanas mašīnu, tapēc cita, bet tā paša dibināšana neliekas piemērota. Un arh birojam darboties pēc principa "kurš lielāks cūka, tas variāk izrok" ir mazākais neproduktīvi, jo kvalitatīvi produkti šādā veidā nerodas:(
bet par to pārēšanos pirms gadiem dažiem – tiesa gan…
Cien. Pēteri!
Ja Latvijā nav pasūtījumu, vai vainīga nodokļu sistēma? nu nē 🙂
Davaj padomāsim par arhitektūras eksportu! Varbūt mūsu līmenis pietiekams, lai vinnēt konkursus, piemēram Indijā!
Vaitad pieminētais nodokļu murgs ir loģisks un pareizs, secīgs???
zini, man ir sia, un ja es maksaatu visus nodokļus pareizi, man buutu jaatlaiz 4 cilveki, jo es nevaretu viniem samaksaat algas – es uzskatu ka nemaksajot nodoklus uzvedos adekvaati situaacijai, situacija ir murgaina, bet nodoklu sisteema ir ok ( par to parliecinaats)
Dārgie kolēģi, jums līdz jūnijam jāiesniedz VID iesniegums, kurā jūs izvēlaties, kā vēlaties maksāt PVN – avansā vai pēc faktiskās rēķina apmaksas. Protams, mūsu bezgalīgi pretimnākošā valsts ir paredzējusi, ka pēc tam decembrī jums jāiesniedz vēl vienu iesniegumu, kurā jūs paziņojat, vai paliekat pie jūnija izvēles vai nē, bet tā nu būtu mazākā sāpe. Ar atpakaļejošu datumu šī burvīgā kārtība, loģiski, nedarbosies, bet vismaz kaut kas. Starp citu, vai kāds no nelaimes skartajiem ir painteresējies IUB, palūdzis skaidrojumu – ja uzņēmumam VID pagarinājis nodokļu nomaksas termiņu, vai šis uzņēmums ir uzskatāms par parādnieku vai nē? Un vispār – tie, kam… Lasīt vairāk »
starp citu ne tikai arh. biroji sūdzas par to, ka jāmaksā PVN tajā mēnesī, kad piestadināji rēķinu… un kā tā nauda nāk pēcpēctam, kad samaksāji pvn par viņu… vai nenāk…
negribu sākt mācīt, kā jādara un kā ne, es piekrītu Rozei-
"tie, kam ir gudri grāmatveži, lieliski zināja arī līdz šim, kā nepalikt peļķē dēļ PVN avansā maksāšanas kārtības".
Dievs zin vai gudrs grāmatvedis ko palīdzēs gadījumā, kad pāris pasūtītāju nav spējīgi norēķināties par padarīto darbu vai krietni kavē maksājuma termiņu (tā var notikties arī ar pasūtītāju no valsts puses). Un reti kurš arhitekts gribēs pieprasīt no pasūtītāja soda sankcijas par kavētajiem maksājumiem, bet vid šajā ziņā darbojas saskaņā ar likumu – ātri un aukstasinīgi. Loģiski būtu, ka tāds pats pakalpojumu "ātrums" piemistu valsts iestādēm risinot arī nodokļu maksātāju problēmas , tiesu procesus, naudas piedziņu, nevis atstājot arhitektu kreditoru rindas pašā astē un ievelkot pasākumu vismaz uz 5 gadiem.
da visiem tā tagad…
Tik tiešām raksts ir ļoti emolcionāls, un tēma ko tas skar arhitektūras (projektēšanas) nozarei ir akūta. Pēdējā laikā arhitektam vajadzēja kļut par nodokļu, grāmatvedības, ekonomikas, biznesa vadības un citu profesiju specialistam lai kaut kā izlavierēt un noturēties virss ūdens. Pilnīgs sviests, vai nevar tā kad Arhitekts saņem N likmi stundā par savu darbu un noteiktu daļu nomaksā nodokļos. Manuprāt lai nozare izdzīvotu un lai augtu arhitektūras kvalitāte jāievieš minimālā stundas likme. Līdzīga sistēma ir Norvēģijā, Zviedrijā, Vācija kā arī citās valstīs. Minimāla darba likme atrisinās Valstst konkursu problēmas, cels profesionālo atbildību, es ticu ka pazustu arī "haltursčiki"!
Laikam derētu atgādināt ne tik seno Konkurences padomes vaikānuviņutur "uzbraucienu" par līdzīgu tēmu – minimālajām projektēšanas izmaksām. LAS tad izvēlējās nevis skriet ar pieri mūrī (tiesāties ar valsti), bet klusi nolaida ausis un piekāpās. Varbūt atmiņa viļ, bet dažās valstīs esmu manījis, ka līdzīga sistēma funkcionē. Varbūt vajadzīga spēcīga arhitektu (u.c. projektētāju, liekas, LBS kaut ko dara) arodbiedrība, kas "treknajos gados" pagalam nebija aktuāli, bet šodien darba vispārēja trūkuma dēļ izskatās būt bezjēdzīgi (kod kur gribi, visur sāp). Par Pētera tēmu – bezcerīgi. Tikai aizmirst pagātni un lūkoties vienmēr uz priekšu (ne velti dažādu tautu pasākās tik bieži ir teicieni… Lasīt vairāk »
Arī pirms 60 milj. gadu notika katostrofālas pārmaiņas uz zemes, izdzīvoja stiprākie un nekāda vaina, bet ja nopietni, vairāk jūtos piederīgs tiem dinozauriem, -tiešām spēki sāk zust kopā ar cerībām, ka kaut kas var mainīties uz labu. Doma, ka pēc 5 gadiem visi tiks pie darba, manu ģimeni nepabaros. Pētera vēstule manī šīs izjūtas tikai pastiprina. Apsveru domu braukt prom un strādāt, visticamāk, ne savā arodā. Līdz šim Arhitektu Savienības "neatlaidīgais" darbs kolēģu interesēs tika "nenovērtēts", tagad par šo smacīgo veidojumu nav vēlēšanās runāt- tāds savējais burziņš- naftalīns, nekas vairāk. Kā jau iepriekš minēja ananāsi un d…šana. P.S. Ko es… Lasīt vairāk »
sveiki visiem, Nav tā ka LAS neko nedara. LASam ir komunikācijas problēmas un nespēja tautu informēt par to kas notiek organizācijā, kaut gan par informācijas apmaiņu un jaunu mājas lapu ir daudzkārt runāts pēdējā gada laikā dažādās LAS komisijās un padomes sēdēs. Notiek darbs pie būvniecības likuma un teritoriālās plānošanas likuma izstrādes, tiek strādāts pie konkursu labas prakses nolikuma, kas tiek pārrunāts arī ar IUB, lai kā nebūt uzlabotu iepirkumu praksi arhitektūrai LV; strādāts pie MK noteikumiem par arhitekta praksi (kas palīdzētu risināt pakalpojumu apmaksas, utt. problēmas); plānoti darbi pašvaldību izglītošanā par konkursu organizēšanu un norisi; starptautisko sakaru uzturēšanas, kā… Lasīt vairāk »
Viss tas ir vajadzīgi un labi, bet kamēr LAS visus šos virzienus bīdīs, arhitekti apmirs kā mušas pa vienam, beigās paliks izbīdītāju pulciņš. Diez vai pašvaldības kaut ko nākamā gada laikā nopietnu spēs iepirkt, kā Jūs cīnāties pret cenu dempingotājiem, kas grauj tirgu, kas notiek lai sakārtotu prasības projektu dokumentācijai un kas notiks ja tiks pieņemts jaunais Būvniecības likums, uz kādas bāzes balstās teritoriālā plānošanas likuma izstrāde, vai ir veikts kaut viens valsts apmaksāts pētījums par demogrāfisko situāciju, aizbraucēju tūkstošiem, vai kāds ir prognozējis, kas vispār šeit paliks un vilks SVF aizdevumu atdošanu, vai kā tas iespaidos visu mūsu dzīvi.… Lasīt vairāk »
Kādēļ LAS aktīvisti nevar piesaistīt palīdzīgas rokas no sprāgstošo mušu bara? Tas ir formāli neiespējami, vai ir citi iemesli?
Nav nekādu formālu šķēršļu kā vien pašu sprāgstošo mušu vīzdegunība no sērijas "ko tad tas LAS, tie jau neko nedara. Senilie ananāsu dalītāji".
Žēl, jo liekas ieguvēvēji būtu abas puses.
"beigās paliks izbīdītāju pulciņš" – tā tad pivienojamies izbīdītāju pulciņam
Pievienojos Zanei- LAS uz šo brīdi dara pietiekami daudz un būtiskas lietas. Patiesībā tik, cik var izdarīt. Jāņem vērā arī tas, ka tā ir sabiedriska organizācija! PVN problēmu jau gadiem politiķi virpinājuši šurpu-turpu, neesam jau mēs vienīgie, kuriem šī problēma ir aktuāla. Bet nedomāju, ka tur LAS vai JAA var kautko panākt. Mums sava lobija kādā no partijām vispār nav, līdz ar to nav pieejas tiešai lēmumu pieņemšanai.
Pēter, turies!
paldies tiem, kas iesaistījās diskusijā. faktiski šis raksts tā arī tapa – nevis lai stāstītu kā man neiet, izkliegtu sāpi, bet raisītu diskusiju, meklētu kādu jaunu komunikācijas veidu, jo tas, kas ir acīm redzams – vecie līdzekļi nedarbojas. re ku atklājas, ka LAS darbojas, JAA darbojas… man pēdējās dienas ir bijušas sarunas ar lazdiņu, ;steimani, pogu, dambi un ko tik vēl ne. visi plus mīnus domā vienā virzienā, komunikācija – nulle. un tad sanāk tieši kā te auns raksta: pēdējā laikā arhitektam vajadzēja kļut par nodokļu, grāmatvedības, ekonomikas, biznesa vadības un citu profesiju specialistam… vai ir jēga katram no mums… Lasīt vairāk »
Neviens šobrīd neiznāks un nesitīs pa krūtīm un neteiks – man iet slikti. Tas būtu pretēji visiem biznesa principiem – jo kāds lielais pasūtītājs var taču par to uzzināt, cerība vienmēr mirst pēdējā. Problēma ir daudz dziļāka un droši vien ka saistīta ar valsts ekonomisko situāciju. Ja esi tāds ideālists, Tev vienkārši šodien pat jāsakravā mantas un jādodas prom. Vai Tu tur nodarbosies ar arhitektūru, cits jautājums, visdrīzāk, ka nē. Pēteri, visapkārt visi ņem kukuļus ( skandāls ar Daimler vien ko ir vērts ), izvairās no nodokļiem kā vien var, čomojas ar varenajiem u.t.t. Izskatās ka esi dzīvojis savā iedomu… Lasīt vairāk »
Jā un pirms "aiziešanas" lūdzu nopublicē savu klientu vārdus, kas nesamaksāja, lai kolēģi neieberztos…
Pēteri, man patiešām patīk Tavs ieguldījums šajā Latvijas situācijā. Es domāju, ka Tu un es un vēl kāds veido Latviju un par to es arī esmu ļoti priecīgs. Tie, kam viņa neeksistē, lai brauc uz citām zemēm un jo ātrāk jo labāk. Dod ziņu par plāniem, Latvija ir ar Tevi 😉
Izstāsti gan, kā Tu veido Latviju?
Problēma tiešām ir dziļāka un, ja tā būtu vien Latvijas problēma, tā nebūtu pat pusbēda, bet tā, kāda sestdaļbēda vai vēl sīkāka vienība. Arhitekta profesijai ir viena laba īpašība, ka nekur projām nav jābrauc, lai strādātu citā vietā uz šīs lodītes. Pie tam mums kā milzīgs bonuss ir legāla atrašanās EU ekonomiskajā telpā, ko gan arhitekti tieši tāpat kā praktiski visi pārējie, ne tikai nemāk izmantot, bet pat nespēj iedomāties, ka kas tāds iespējams. Bēda gan ir tā, ka šajā teritorijā projektēšanas ziņā šobrīd neiet pārāk spoži, kaut ne tik bēdīgi kā LV. Daudz cerīgāk izskatās Āzijā, bet tur, atskaitot… Lasīt vairāk »
"liekas jau n-tos mēnešus tiek runāts par A4D blogu" –
par a4d blogu gan nepārmet Andim – viss ir sagatavots, lai blogus tehniski palaistu, uzrunāto kolēģu-arhitektu skaits ir, kā Zane saka, jau uz abu roku pirkstiem skaitāms!! :)) bet neviens no A.Zvirgzdiņa uzrunātajiem, cik zinu, tā arī nav atvēzējies kādu teksta galu iesūtīt… starp citu – Pētera raksts pēc satura būtu bijis ideāls bloga formātam!..
arī es pats savu tēmu blogam vēl neesmu uzrakstījis – jo arī nodorbojos tieši ar to, ko Pēteris par savu biroju raksta – šajā brīdī vnk nebija spēka kaut kam publicistiskam pieķerties
Pēter, par spīti visam, Tu taču esi un paliec Pēteris Bajārs, ARHITEKTS, cilvēks, kurš zīmē mājas – neatkarīgi no tā, kādā SIĀ vai nesiā to dari! Tieši tāpēc, ka neesi ne grāmatvedis, ne ekonomists, ne jurists – varbūt nav vērts tik ļoti sāpēt par juridisku formāciju, sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Jākāpj ārā no šitās peļķes un jāapskatās, kādas jaunas un jēdzīgākas nekā agrāk iespējas tiek piedāvātas. Tam, kurš gaida kautko no LAS, jāsaprot, ka tur arī nav ne juristi, ne ekonomisti, ne grāmatveži (turpmāk – JEG), bet arhitekti – visi kā viens! Un, manuprāt, cīņa par parādnieku pielaišanu iepirkumos nebūtu… Lasīt vairāk »
Roze, Pēteris spēlē augstākajā līgā…
Un?
Strīpainajam uzvalciņam un visiem citiem uzvalciņiem ir dziļi pie kreisās galda kājas tādas līgas 🙁
Jā, tieši par to jau ir stāsts – noteikumi ir tādi, kādi ir – neatkarīgi no tā, kurā līgā.
Pēteris spēlē 2.līgā amatieru komandā. Augstākā līga – Zaha Hadid, Rems Koolhāss un pārējie. Nevajag iedomāties, ka Latvijā kāds spēlē augstākajā līgā. Vajag saprast savas robežas un apjaust savu varēšanu. Spēles noteikumi ir spēles noteikumi, neatkarīgi no tā cik ģeniāls esi, – ja esi bankrotējis, tas pierāda, ka ekonomikā, grāmatvedībā esi punduris un daudz kas vēl jāmācās…
Iesaku šo izcilo klasifikāciju nominēt Mies van der Rohe Award!
par ragaviņām…..ir arhitekti, kuri tās ragaviņas izvēlas nevilkt….."var taču atrast citas nogāzītes"…..citējot kādu lv "augstākās līgas" arhitektu )
…ka pa sarkano gaismu…un Panorāmā, pie tam!
„ . . . meža dzīvnieku bojāeja bargā ziemā nav uzskatāma par katastrofu. Pēdējos gados novēroto bezsniega ziemu dēļ stirnas bija savairojušās tādā skaitā, kas ievērojami pārsniedz dabisko ietilpību, gan barības, gan teritorijas ziņā. Lai arī šoziem visticamāk aizies bojā daudz vājāko dzīvnieku, kopumā stirnu populācija kļūs izturīgāka, bet ar kritušajiem dzīvniekiem barosies kraukļi, jūras un klinšu ērgļi, kā arī citi plēsīgie putni un zvēri.”
SIC TRANSIT GLORIA MUNDI !
Mani sauc Pastnieks, bet lūdzu manu vārdu neminēt. Iespējams, sapņodams un cerēdams uz to labāko – ka arhitektu vidē pastāv koleģiālas un korporatīvas saites, ierosinu padomāt (arī) par darbiniekiem, kas uz laiku ir palikuši bez darba tajos, augstāk minētajos, nepiepildīto sapņu – loloto auklējumu – bankrotējušajos uzņēmumos un, uz izdzīvošanas robežas eksistējošos, projektēšanas birojos. Konkrēts priekšlikums: Pēteris (tas, kurš arhitekts* un Latvijas arhitektu savienības biedrs un jebkurš cits darboties pārstājuša arhitektu biroja īpašnieks) iesniedz savu bijušo darbinieku sarakstu publicēšanai Arhitektu savienības mājas lapā – sadaļā [Gatavi darbam], tā teikt, bija labi darbinieki – rekomendēju! Varbūt kādam tieši šajā brīdī (vai… Lasīt vairāk »
Pilīgi piekrītu, jo skaidrs, ka katrs nevar vadīt savu biroju, bet var būt pat profesionālāks un zinošāks biroja vadītāju 🙂 . Pats atlaišanas process un bezcerība pēc tam ir ārkaŗtīgi sāpīga pieredze arī algotajiem darbiniekiem …
http://www.die…lva-riga-plaza
Par labāko jaunbūvi Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) rīkotajā skate Gada Labākā būve Latvijā 2009 atzīta Pārventas bibliotēka, informēja asociācija.
apsveicu Pēteri!
Pēteri. Līdzībās runājot – ja projekts ir kā bērns, tad birojs ir mājas. Ja mājas, arī lolotas un rūpīgi iekārtotas, ir jāmaina – tā nav traģēdija, bet skaudrā dzīves realitāte. Izrādās, katram savā dzīves brīdī nākas piedzīvot, ka ir kas lielāks par paša plāniem. Tik un tā – daudz vairāk par mājām Taviem bērniem esi vajadzīgs Tu. Par valsti. Grūti zināt, kur beidzas tās muļķība un sākas apzināta nākotnes degradēšana. (Vai otrādi). Valsts uzskaita nodokļu soda procentus, bet nepamana, ka tās interesesēs būtu palīdzēt saglabāt biroju (nu labi, hokeja komandu) ar veiksmīgu profesionālu darbību. Un skaudrāki ir piemēri: valsts/pašvaldība tērē… Lasīt vairāk »
Nupat Pārventas bibliotēka ieguva 1. vietu nominācijā jaunbūve Gada labākā būve Latvijā 2009. Tas tiešām ir lielisks objekts, kurā viss notiek un perfekti funkcionē! Un lietotāji slavē gan arhitektus, gan būvniekus, kas ir labākā reklāma arhitektam.
Gan jau krīze pāries un viss būs labi!
šajā kontekstā atcerējos, ko reiz viena lauku tantiņa teikusi Viktoram Lapčonokam : … …..nepamet, dēls, dziedāšanu!
Tad nu Pēter, dēls, nepamet arhitektūru!
Es domāju, ka neviens arhitekts nešaubās, ka pēc 5 gadiem viss aizies, ka mēs varēsim turpināt iemīļoto arodu, krīze beigsies utt. Bet sāpīgākais jautājums jau ir kā ‘dzīvot šodien? No kā dzīvot šodien? Un kā pārlaist šo tukšo (tukšāko?) periodu? Iet ziemas miegā? Iet strādāt RIMI? Jo visiem laikam nepietiks to mazo projektiņu, māju siltināšanu un kas nu vēl tagad pieejams… Nedomāju, arī, ka Eiropā situācija darbiem bagātāka. Varbūt vienīgi pavasaris tur atnāks ātrāk…
LABS RAKSTS-LOZUNGS!!! …vajadzētu kaut kā apkopot nemaksātājus, bet TOS, kas "iepērkās" – bet projektētājiem nemaksā… es redzu 2′ sarakstus a)kur ir tie no kuriem jāuzmanās & b)tie, kurus liktenis arī apskādējis un kas nemaksā, jo tik tiešām bankrotē… Tādas 2 slejas labākas, jo nomelnot visus nav ētiski.
Manā praksē ir gan vieni, gan otri. Neliegsimies, ka ir viena tāda tautas daļa, kas apelējot pie krīzes nemaksā apzināti & finansiāli nepamatoti, bet mums tas neko nelīdzēs ne pret VIDu, ne bankām…
Ir arī dzirdēts, ka bankrotē speciāli, lai tiktu vaļā no parādiem… Un tad cieš gan valsts, gan iesaistītie.
Redzi, ja Pēteris pateica A, bija jāpasaka arī B, kurš tad ir vainīgs pie tā, ka pašam jāaiziet. Interesanti un zīmīgi ir tas, ka neviens, lai cik grūti visiem tagad iet, nepieteicās atklātai sarunai. Tas norāda, ka gan jau visi kaut kā pārstartēsies un buisness 2.0 aizies, un nevienam nav nekādu problēmu ar to, ka iepriekšējais birojs bankrotējis, jo visiem Latvijā šobrīd tā. Tas nozīmē, ka arhitekti domā ļoti pragmatiski, mesiāniskais procents ir ļoti zems un pārsvarā visi kaut kādā veidā izdzīvos. Bet tas priecē! Arhitekti, turās…
Birojs – tie ir cilvēki. Ja naudiņas nav, nevienu noturēt nav iespējams, ja vien tam "turamajam" nav iespējas ziedoties (vēlme arī). Attiecīgi jebkuri sapņi noturēt "savu lolojumu" izgāžas ar lielu blīkšķi tikko saskaras ar skarbo realitāti. Attiecīgi vismaz pašam "ieziemoties" un pārlaist "bada gadus" un pēc tam startēt ar biroju Nr.2 ir gandrīz vai vienīgā saprātīgā iespēja.
Ja mēs prastu (vēlētos) kooperēties, iespējams, ka iespēju pārlaist šo laiku būtu vairāk. Ne visur pasaulē iet tik bēdīgi, kā šeit. Pat a4d komentārus raksta cilvēki, kam "ir gali" ārpus bāliņzemes robežām. Varbūt padomāt kopīgi?
pēdējā nedēļa likusi saprast, ka arhitektu vide pa lielam līdzinās episkajai kamerona ‘titānika’ ainai – kuģis grimst, bet orķestris spēlē un pat nedomā kustēt no vietas. tad nu jautājums: tāpēc, ka esam gatavi iet buļ buļ un nav ne mazākās vēlmes ko mainīt vai arī kolēģu / klientu acīs gribam izlikties labāki nekā esam? ikkatrs no kolēģiem, ar kuru sanācis diskutēt klātiene, saka: aiziet, daram kaut ko, tā nevar turpināties! tad kad jādara…. halo, kur jūs esat??? uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas ir atsaukušies un ir gatavi satikties, diskutēt, rīkoties. ko pārējie? gan jau, ka turpinās iesāktās… Lasīt vairāk »
Nav nekādas valsts čakarēšanas, vienkārši valsts, kādā formā tā mums pašlaik ir, vispār neietilpst mūsdienu darbīgā cilvēka, kas rūpējas par savu un savas ģimenes iztiku, leksikonā. Ir VIŅI un esmu es (mēs), mums katram savs bizness, savas darīšanas kārtojamas (kas parasti nevienā vietā nekrustojas) un ideālajā variantā mēs (es) netraucējam viens otram ar to nodarboties. Es piederu tiem, kas ap Atmodas laiku staigāja kā pa mākoņiem, MUMS būs/ir sava valsts, nu tik visi liksim savus spēkus iekšā plauksmei, attīstībai utt. Šodien tā visa rezultātā es skaidri zinu, ka man pensijas nebūs, attiecīgi būs jāzīmē mājiņas, līdz aizkritīs; par tādām izvirtībām… Lasīt vairāk »
Novēroju šo diskusiju vairāk kā no malas, jo … 1. Ziepes ,ja pamanīji ,ieradās mūsu lauciņā krietni pirms 2009.gada, cik zinu dažiem kuriem sākās pirmie sistēmas uzkārieni 2007.gada beigās. 2. Tava sāpe, nav gluži oriģināla, to izsāpējuši ir daudzi(ja ne 70-80%), es tam starpā. Tā atšķirība ,ka Tev viņa atnākusi ir diezgan vēlu,pakam citi jau sen pie tās pieraduši. 3. Ko Tu piedāvā nodokļu sistēmu mainīt lai ar parādiem pie valsts konkursiem pielaiž? 4. Lai valsts palīdz atsist nemaksātājus? 5. Ir taču tiesiskās aizsardzības procedūra -Izmanto, ja viss ar papīriem kārtībā domāju derēs. 6. Vai Tev liekas ,ka ekskluzīvi arhitektu… Lasīt vairāk »
tiekamies un diskutējam. vajag nolikt laiku. tas, ka tauta te pārāk neizpaužas par sāpīgu problēmu nenozīmē, ka tēma nav aktuāla.
Zane, šāds stils ir pilnīgi garām – tiekamies, diskutējam … (kāpēc izmira dinozauri? – ja atceries šo bērnu anekdoti) pareizi būtu tā – es, Zane (Pēteris, Jānis, Maija utt.) aicinu šovakar plkst 19.30 visus ieinteresētos savā birojā, lai parunātos par (te ierakstīt, par ko tad runāt, ļoti konkrēti). Karsts ūdens būs, kafiju vai tēju katrs nes līdzi savu (krīze taču).
nekas nav garām, visi saprot ko darīt. Pēteris uzrunās. nedaudz pacietības.
ir ar jums/mums
Arhitekti, es jūs visus ļoti mīlu, tikai nesaprotu no kurienes jūs visi tādi muģilas. Kas tas par vektoriālo softu, kas jums neļauj atvērt acis un nolaisties no melno staileru burbuļa uz zemes? Jūs varat diskutēt un koleģiāli raudāt cik uziet, bet 50% no jums vairs darba nebūs nekad, nāksies mainīties. Nopietnu diskusiju daudz vairāk ir pelnījuši arhitektūras studenti, jo es šaubos vai RTU vadība apzinās, kam un ko gatavo. Iespējams ir jāsagatavo eksport-studentu programma, lai visi beidzēji būtu nodrošināti ar praksi. Citādi var sanākt tā, ka viena arhitektu paaudze 20-30g vienkārši nebūs…
Nav nekāda pamata tik dziļam pesimismam. Pasaules pieredze rāda, ka "šitie s*di aizmirsīsies un nāks nākamie" (c). Ap 1990-91.gadu Latvijas teritorijā (vai drīzāk jau visā CCCP) pēkšņi vienā brīdī izbeidzās celtniecība vispār. Tikai tiem, kas strādāja lielajos projektēšanas kombinātos tas tieši tajā brīdī vēl nemanījās (liela aparāta inerce). Pēc gada/diviem parādījās ļautiņi ar pirmo lielo naudu (bija gan tādi jau dažus gadus agrāk) un daļai pavērās laba privātprakse. Pēc tam jaunais mežonīgais kapitālisms pievērsās arī krogu interjeriem. Un tā lēnām pamazām mehānisms iedarbojās no jauna, tik jaunās skaņās (nianšu gan vesela jūra un es nebūt nepretendēju uz pilnu apskatu, drīzāk… Lasīt vairāk »
Salīdzinājums nevietā. 90tajos te nekā nebija, nebija ne klubu, ne banku ne viesnīcu, tāpēc arī kulmaņiem bija ko darīt. Tagad jaunas mājas stāv tukšas, tikko uzceltas viesnīcas bankrotē, valsts pasūtījumu nenotiek un diez vai tuvākajos 5 gados notiks.
Ir naivi ticēt, ka viss būs tā kā agrāk, un atnāks kaut kādi megaprojekti un pabaros visus mūs, cālēnus. Protams privātajā sektorā būs šauras nišas kur rosīties, rekonstrukcijas, siltināšanas, privātmājas putraimu audzētājiem un pelmeņu rullētājiem, Bet tas vairs nebūs TAS. Varbūt tev kā optimistam ir kāds risinājums dempingotāju problēmai?
ja domājam saimnieciski (valstiski), tad patreizējais brīdis būtu īstais laiks, lai celtu arhitektūras darba kvalitāti ar to es domāju ne gluži māksliniecisko kvalitāti, jo ar spēku nevienu nepiespiedīsi kļūt laikmetīgam, radošam vai viedam – ar to es domāju projektu noformējuma, satura un detalizācijas kvalitāti to varētu pamazām sakārtot, arvien paaugstinot būvvaldes, LASun sertifikācijas prasības pret praktizējošajiem profesionāļiem un viņu darba saturu TĀ PAMAZĀM VARĒTU dabiskā veidā PIETUVINĀTIES EU TRADICIONĀLAJIEM PROJEKTĒŠANAS IZCENOJUMIEM – ne tikai cipariski (%), bet arī saturiski – ar projektu saturu, specifikācijām, detalizāciju, darbu veikšanas stadijām un apjomu. Tieši to ir laiks un ir vērts trenēties uz realtīvi… Lasīt vairāk »
Nekā kopīga ar ticībām, tāda vienkārši ir lietu dabiskā gaita, ko novērojam iemetot aci (plaši atvērtu) senākā un ne tik senā pagātnē. Tāpēc atliek vien gatavoties un, kā Ingurds raksta, celt savu kvalifikāciju. Profsionalitātes celšanas procesā gan ir problēma, ka neeksistējošas sociālās aizsargātības dēļ ar to vislabāk nodarboties tiem, kam savulaik izdevās resnu riepu uzaudzēt. Citiem tā vietā jāiet vagonus krāmēt, lai sevi un pēcnācējus uzturētu. Ļoti iespējams, ka tieši tas šodien būtu tas, ar ko nodarboties gan LAS, gan jo īpaši JAA – pavisam reālas un taustāmas lietas nevis ciņā ar birokrātijas vējdzirnavām (ja hidrai nocērt vienu galvu, tās… Lasīt vairāk »
Eiropā nevienam mūsu projekti nebūs vairāk vajadzīgi to izscilā noformējuma dēļ. Zinu, ka jums ir iestrādes EU projektu noformēšanas standartos, tāpēc likumsakarīgi, ka šajā dīkstāves laikā tas ir veids kā nosist laiku. Nezinu gan kam tas gala rezultātā būs izdevīgi, prasīt vairāk naudas lai pasūtītājam stāstītu, ka saskaņot nevar, jo jāaizpilda 100 eiropas standarta prasības. Tā manuprāt ir birokrātijas audzēšana, kas dzīves laikā ļaus arhitektam uzzīmēt par 50 mājām mazāk. Kam tas ir vajadzīgs? Kam ir vajadzīgs vēl par gadu ievilkts projekts? Paskaties Berči izstādi, katrs projekts uz vienas lapas! Tas ir tas ar ko arhitektam ir jānodarbojas, nevis standarta… Lasīt vairāk »
Ja domājam saimnieciski, valstiski tad šis brīdis nav gluži labākais, lai celtu kvalitāti, ja nu vienīgi Tev, lai izdzīvotu. Būtiski paaugstinot prasības projektiem izdzīvos lielās projektēšanas fabrikas, kuras varēs nodrošināt ar darbu savus n-tos studentus. Kādā veidā Tu iedomājies privāti praktizējošu arhitektu, kurš tā jau knapi savelk galus, un kuram nu būs jāpilda 2X vairāk prasību? Tas ka profesionālas organizācijas ( savu stipro biedru interesēs ) izdomās aizvien latiņu celt augstāk , novedīs pie tās pašas LAS sadalīšanās un pilnīga sajukuma. EU nepastāv tāda arhitektu stratifikācija kā pie mums, ir tomēr minimālais slieksnis, kur arhitekts izdzīvo. Pie mums viss ir… Lasīt vairāk »
nebiju domājis gluži birokrātiju un tās vairošanu, drīzāk – augstākus profesionālos standartus projektu detalizācijā un saistošajos aprakstos (ausschreibung)
un arī ar EU direktīvām tam pavisam nav sakara – drīzāk jau runa ir par jebkura realizējama būvprojekta (arhitekta idejas) ceļu cauri vairākām, secīgām un neizbēgamām realizācijas stadijām – lai rezultātā iegūtais kaut cik līdzinātos iecerētajām
pamanīju, pamanīju akmeni savā dārziņā (par arhitektu rindu LV noslāņošanas it kā veicināšanu)
bet nevajadzētu arī aizmirst, ka visā pasaulē profesija attīstās vienā ģenerālajā virzienā – uz arvien pieaugošu informācijas ietilpību
vienkārši sakot, tas nozīmē, ka birojos uz katru paraksta tiesīgo arhitektu strādā un līdzdarbojas arvien vairāk augsti kvalificētu līdzstrādnieku, t.sk. arī pavisam bez arhitekta izglītības – citu nozaru pārstāvji – un spēks ir komandas darbā
viss kopumā tas raksturo civilizācijas attīstību – no viensētas naturālās saimniecības (katrs pats sev arhitekts un namdaris), caur Berči ģeniālajām skicēm, uz arhitektūras un būvprojektu kā tehniski ekonomisku dokumentācijas apkopojumu
sorry
Jā, Ādažos šogad uzslieta pirmā sija!
Re: TOP VIEW [05/04/2010 18:59]
Papildinot – ta par ko tiek piedāvāta dempinga cena???? Taču jau par radošā potenciāla neieguldīšanu+vāji izstrādātu projektu… Lūk, ja būtu vismaz kādi nebūt standarti jāievēro, tad arī dempingotājiem paliktu mazāk iespēju!
Gan jau ka ne visos kantoros notiek vienādi, bet es izvirzīšu versiju – schuco standarta profilus tomēr lielākā daļa nepārzīmē (ir gatava cad bloku bibliotēka ;)), nauda tiek prasīta par to, ka tiek veltīts laiks atbilstošākā izstrādājuma piemeklēšanai konkrētajam gadījumam. Un tad ir likumsakarīgi, ka šī izvēle, ieguldītais laiks tiek arī atbilstoši parādīti projektā.
Noteikti, ka Tev ir krietni lielāka pieredze EU pieredzes apgūšanā, vien tajos paraugos, ko pamazām sagrābstu no visas pasaules (pamatā privātmāju celtniecība), redzama darba dalīšana – šito dara arhitekts, bet šito būvuzņēmējs (kurš var nodarbināt savu arhitektu štatu, kas zīmē sīkus detaļu rasējumus).
Piekrītu par attīstības tendencēm profesijā, tomēr vajadzētu gradēt projektus pēc sabiedriskās nozīmības – nedomāju ka privātmājas projektam būtu jābūt izstrādātam tādā pašā komplektācijā kā piemēram sabiedriski nozīmīgas ēkas projektam. No šībrīža situācijas raugoties domāju – ka strādāja… augsti kvalificēti līdzstrādnieki birojos. Noslāņošanās arhitektu vidē ir interesanta tēma vispār, jo aizvien jaunu prasību un standartu ieviešana, CAD, arī veicina šo noslāņošanos, jo diemžēl vecākā paaudze netiek līdz tam tempam, kaut gan daudzos jautājumos ir daudzreiz kompetentāka par jauno. Līdz ar to nevajadzētu pāršaut pār strīpu ar kaut kādiem jauniem visu laiku sarežģitākiem jaunievedumiem. Galu galā Ingurd, arī Tu reiz būsi vecā… Lasīt vairāk »
Tu laikam mūs par galīgiem dauņiem uzskati ko? Ārējā birokrātija sākas, kad projekts iesiets pēc zaļās grāmatas un skaņojas būvvaldē. Saskaņots projekts ir likumīgs dokuments, ko drīkst uzcelt un ko var, nevar nodot ekspluatācijā. Jo precīzāku informāciju būs iedevis jūsu birojs (iekšējā birokrātija) un jo precīzāks līgums jums ar pasūtītāju, jo likumīgāks pamats jums prasīt rezultātu. Mani pilnīgi apmierina prasības skaņojamajam materiālam. Neesmu dzirdējis nevienu arhitektu, vai būvvaldes pārstāvi, kas teiktu, ka vajag vairāk un sarežģītāk. Sāku ticēt, ka papildus prasību iekļaušana zaļajā grāmatā ir lielo biroju interesēs. Ja es saskatīšu, negodīgas konkurences lobēšanu, vai mazo arhitektu čakarēšanu, rakstīšu petīciju… Lasīt vairāk »
Pirmajā mirklī gribas Tev piekrist par projektu kvalitātes uzlabošanu. Vienmēr, pēc kāda laika, izvelkot no plaukta labi nostrādātu darbiņu, pārņem patīkamas izjūtas, skatot rūpīgi un čakli sastrādāto.
Tomēr realitāte ir tāda, ka darba zīmējumu detalizācijas jēga ir tad, ja zīmētājs pārzina izgatavošanas tehnoloģiju pietiekami augstā līmenī. Kaut kā nevaru noticēt, ka jaunieši, kuri nesen beiguši studijas varētu labi pārzināt ņe tikai kokapstrādi un metālapstrādi, bet arī citas modernas būšanas.
Es nezinu, taču pieņemu, ka EU šis projektu sadaļas izstrādā pavisam citi speciālisti, nevis mūsu universālā tipa zīmētāji.
Palabo mani, ja runāju aplam.
Modernisms ir atstājis baisu mantojumu. Arī izglītībā. Vairākkārt nācies novērot situāciju, kad RTU sagatavotais speciālists mēģina uzzīmēt kādas detaļas profilu.. bez mazākās nojausmas kā to būtu iespējams izfrēzēt vai sametināt… Laikam tāpēc tas minimālisms tik populārs. Un mācību spēkiem pat prātā neienāk aizvest studentus uz galdniecību un parādīt kā muļķīga līnija uz papīra sarežģī lietu loģisko kārtību. Un padlaiku celtnieku vienības ar betonēšanas praksi arī bija noderīgas.
Labs, īss kopsavilkums, jtd!
Labprāt uzzinātu, kā Tevi pa īstam sauc.
LAS pārtapšana par Arhitektu kameru –
profesijas likumu veidotāju un iedibinātāju, sava veida arodbiedrību –
patreiz ir Lēmuma pieņemšanas/finansējuma piesaistes stadijā.
ab@ab-architekti.lv
iedodiet arī blokzam izlasīt
paldies
Mani sauc Māra, esmu bijusi arhitekte. Tu tiešām neesi viens un man arī gribas runāt. Entuziasma nav, ir ekonomika. Nav intereses un arī vajadzības kādu apburt ar vienreizēju ideju. Pat dīvaini atcereties, ka tas ir bijis svarīgi. Uzpeld domas, ka arhitektu apmācības sistēma institūtā gatavoja uz noturību kādā institūtā, nevis spēju reaģēt uz nu jau aizskrējušā laika prasībām. Viss varēja būt harmoniskāk. Tas viss fakultatei vēl priekšā. Pieteicos bezdarbniekos, lai apmeklētu ES kursus. Lasa ES likumdošanu, mikro- makroekonomiku…Kā zināms, arhitektūra ir kāda aisberga redzamā daļa un šis aisbergs ir nauda. LV ir iespēja ņemt labus piemērus likumdošanā no Vācijas, šveices.… Lasīt vairāk »
patiesi, es vēlos novērtēt LAPO mikrofinansējumu par to, ka man piešķīra aizdevumu 19 000 €, lai rūpētos par savu slimo bērnu. ja jums ir nepieciešams steidzams aizdevums, izvairieties no viltus aizdevēju krāpšanas un piesakieties, izmantojot reālu aizdevumu uzņēmuma e-pastu lapofunding960@gmail.com
Whatsapp +447883183014
Ļoti labs raksts. Es paskatījos spogulī, es piekrītu.