Kāpēc Latvijas arhitektūra šobrīd nav eksportspējīga? Atbilde slēpjas Latvijas arhitektūras izglītības nespējā piedāvāt darba tirgum atbilstošas zināšanas. Ir vismaz trīs eventuālās arhitektūras doktora disertāciju tēmas, kuras joprojām nav uzrakstītas: “Kāds ir arhitektūras tirgus Latvijā?”, “Dati, uz kuriem balstās valsts pasūtījums arhitektūras izglītībā”, “Kādas ir nepieciešamās arhitekta iemaņas 21.gadsimtā pasaulē un Latvijā?”.
Mēģināšu ieskicēt pēdējās tēmas problemātiku. Arhitekts šodien ir starpdisciplināra profesija, kuram jāmāk labi komunicēt ar daudzo projektā iesaistīto inženierdisciplīnu pārstāvjiem. Arhitektam jāspēj orientēties daudzajās inženiertehniskajās finesēs, kuras nepārtraukti mainās ,tiek regulāri pārskatītas, uzlabotas un nomainītas.
Problēma Nr.1 – samērības trūkums. RTU APF šobrīd piedāvā apgūt Būvmehāniku ( koka konstrukcijas, dzelzsbetona konstrukcijas, mūra konstrukcijas u.c. ), ūdensvada un kanalizācijas, apkures, elektroapgādes u.c. tehniskās programmas, kur studenti gluži kā 20.gs 70.gados veic slodžu aprēķinus, zīmē shēmas, mācās projektēt ventilācijas sistēmas. Kāpēc? Nekas no apgūtā darot reālu arhitekta darbu nebūs vajadzīgs. Neviens arhitekts NEPROJEKTĒ ventilācijas, ūdensvada un kanalizācijas, elektroapgādes sistēmas. Neviens arhitekts šodien neveic sarežģītus koka, mūra un dzelzbetona konstrukciju aprēķinus. Viss, ko arhitektam nepieciešams zināt par šīm tēmām, apkopots dažās rokasgrāmatās, kuras izdotas ASV, Anglijā un Vācijā. Šeit mēs nonākam pie otrās problēmas.
Problēma Nr.2 – Tehnisko rokasgrāmatu trūkums latviešu valodā. Ir pagājuši jau 23 gadi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un latviešu valodā nav iztulkota neviena arhitektu rokasgrāmata ( piem. Neiferts. Arhitect’s Data, Architectural Graphic Standards (AGS), Metric Handbook: Planning and Design Data ) . Kam tas būtu jādara? Man šķiet RTU, kas ir vienīgā valsts finansētā arhitektūras izglītības iestāde Latvijā.
Problēma Nr.3 – Struktūras un mezgli. Jebkuras inovatīvas arhitektu izstrādes pamatā ir spēja 21. gadsimtā veikt savas idejas projekta izstrādi izmantojot modernus konstruktīvos materiālus, zināt to pielietojumu un iespējas. 21.gadsimta arhitektūra nav sienas, pārseguma un jumta tradicionālā kombinācija. 20./21.gadsimta mijā sers N.Fosters, R.Rodžers, R.Piano un citi strādā ar telpiskām struktūrām, veido inovatīvus risinājumus konstrukcijām, kas veido ēkas tēlu. Latvijas arhitektūras izglītības sistēma šādas iespējas – moderno struktūru un materiālu mezglu kursus – nepiedāvā vispār, līdz ar to nonākam pie 4.problēmas.
Problēma Nr.4. Arhitekta un būvkonstruktora sadarbības sinerģijas trūkums. Tam jābūt ieliktam izglītības pamatā – spējai komunicēt un veidot sadarbību ar būvkonstruktoru. Vismaz vienam kursa darbam RTU APF jābūt veidotam šādā sasaistē un arhitektam jādzen uz priekšu būvkonstruktors. Latvijas realitāte šodien – mēs projektējam tikai fasādes ar 19. un 20. gadsimta metodēm un būvkonstruktoru kapacitāte, spēja meklēt netradicionālus risinājumus ir ļoti vāja.
Problēma Nr.5. Meistardarbnīcu iztrūkums. Ja domājam par praktisko iemaņu nodošanu jaunajai paaudzei, meistardarbnīcas ir jautājums nr.1. Kas tad labāk par praktizējošiem arhitektiem spēj nodot savas zināšanas tālāk? Neviens – to spēj tikai Meistari. Zaiga Gaile, Liesma Markova, Ilmārs Dirveiks, Uldis Lukševics, Ingurds Lazdiņš, Andis Sīlis, Andris Kronbergs, Varis Bokalders un daudzi, daudzi citi. Japāņi nenodod savām nākamajām paaudzēm tradicionālos dārzus, viņi nodod zināšanas kā tos veidot. Vai mēs esam sliktāki?
Problēma Nr.6. Dizaina vēstures kursa iztrūkums.
Problēma Nr.7. Kursa iztrūkums – Modernie mēdiji, kā arhitektu darba instruments.
Problēma Nr.8. Filozofijas priekšmets – nevis izvēles, bet pamata arhitekta izglītības stūrakmens. Arhitektam jābūt spējīgam orientēties modernās pasaules garīgajā spektrā.
Problēma Nr.9. Arhitektūras muzeja potenciāla neizmantošana izglītības sistēmā. Kopēja RTU un Arhitektūras muzeja programma dotu pavisam citu dziļumu Latvijas arhitektūras vēsturei.
Problēma Nr.10. BIM’s. RTU APF – laiks sākt to mācīt jaunajiem arhitektiem.
Problēma nr.11. Interneta tiešsaites apmācība. Šobrīd arhitektiem ir iespēja iziet ļoti labus apmācības kursus MIT ( Masačūsetas tehnoloģiju institūtā, Harvārda universitātē u.c. mācību iestādēs ) un saņemt par tiem kredītpunktus. Kāpēc lai šos kursus neieskaitītu studentu apmācībā? Kāpēc lai tos neieskaitītu tālakizglītībā?
Problēma nr.12. Brīvība. Studentiem jādod iespēja vismaz 30% kursu izvēlēties brīvi, neuzspiežot, bet veicinot un atbalstot specializāciju kādā jomā. 21.gadsimts ir specializācijas gadsimts. Izglītības sistēma mainās un ja RTU APF nemainīsies, nepārskatīs prioritātes, tad tikai jaunā ēka studentus nenoturēs.
Tas īsumā. Pārdomas radās apmeklējot pēdējā laikā lielāko A.K.Bressona ( Henri Carte Bresson ) fotogrāfiju retrospekcijas izstādi Ž.Pompidū centrā Parīzē 2014.gada martā. Visiem, kuri mīl fotogrāfiju un domā arī par arhitektūras kompozīciju ir iespēja to apskatīt līdz 2014.gada 9.jūnijam.
Miķelis
