Atzīšos, – biju diezgan lielās pārdomās – vai vajag un kā vajag blogot. Bet vakar pēcpusdienā noklausījos CD “Pavarotti & Friends for Guatemala and Kosovo” – 1999.gada koncerts Modenā ar B.B.King, Zuccherro, Lionel Richie, Mariah Carey, Joe Cocker un citiem māksliniekiem un sapratu, ka ,acīmredzot, gluži kā šie mākslinieki arī es esmu sens tipāžs, jo klausījos viņus vēl vinilā. Un gluži kā šiem māksliniekiem, arī man piemīt savs – Miķeļa blogošanas stils, kuru nav vērts izmainīt sīknaudā. Tas var patikt un var arī nepatikt. Ir vērts to izkopt blogojot un kur nu vēl atrast labāku vieta par a4d.lv.
Tādēļ… jaunā sezona var sākties.
Albērs Kamī savā 1942.gadā sarakstītā esejā “Mīts par Sīzifu” raksta, ka Sīzifs ir vienīgi brīvs tajā brīdī, kad dodas lejā no kalna pakaļ akmenim. Viņam ir brīvai zvēle – velt akmeni vai nevelt un Sīzifs pieņem savu dzīvi, kā vairums no mums, zinādams, ka savu mērķi – uzvelt akmeni kalnā, nekad nesasniegs. Pieņemt šodienu ar mazliet šizofrēnisko ikdienu, – karu 900 km attālumā, politiskajām kaislībām ap sirsniņu uz Rīgas uzraksta, orientieru dezorientāciju – ir Sīzifa cienīga izvēle. Albēram Kamī padevusies lieliska eseja, kuras sarakstīšanas laiks, pārdomas korelē ar šodienas aktuālajiem notikumiem pasaulē.
Nākamā bloga tēma būs: Latvijas arhitektūras S.W.A.T.
Nē, tomēr: Latvijas arhitektūras SWOT.
P.S. Lai mums visiem būtu jautrāk dzīvot – šīs vasaras jaunums fizikā: Higsa bozons, kas piedod matērijai masu un tika atklāts 2012.gadā, kā domā pētnieki, sastāv no trīs dažādām daļiņām un antidaļiņām. Šovasar arī izdevies eksperiments ar kvantu teleportāciju vairāku simtu kilometru attālumā. Fotogrāfijās – Pīters Higss un Albērs Kamī.
