Pilsētas bibliotēka Pērnavā

Turpinot
Igaunijas dienas A4D — nozīmīga publiskā būve valsts trešajā lielākajā pilsētā.
Piecus gadus garāmbraucējiem Pērnavas bibliotēka bija pazīstama nepabeigtā izskatā,
pavērsusi pret laukumu baltās skārda sienas. Nu jau vairāk kā gadu ēka ir
redzama (un lietojama) savā sākotnēji iecerētajā veidolā.

Tapšana

Pilnībā
stiklota ēka, ļaujot caur tās fasādēm sajust vienotību ar pilsētu; izgaismota
un īpaši aicinoša garajos ziemas vakaros — tāda bija arī 3+1 Arhitektu ideja, kas uzvarēja atklātajā arhitektūras projektu konkursā
1999.gada jūnijā. Viņu konkursa priekšlikumā ēka bija iecerēta 4200m² liela. Bibliotēku
bija plānots pabeigt līdz 2002.gada beigām.

Kā jau tas
bieži gadās, aizkavēšanās iemesli ir politiski. Tā paša gada oktobrī pēc
pašvaldību vēlēšanām Pērnava ieguva jaunu mēru, kurš uzskatīja, ka bibliotēkas
vajadzības ir pārspīlētas. Apjoms tika ievērojami samazināts — uz 1000m². Mērs
savā amatā nebija pat gadu.

2001.gadā
Pērnavas dome izšķīrās būvēt bibliotēku divās kārtās un pēc gada tika likts
pamatakmens. Pirmā kārta (2720 m²) tika
pabeigta rudenī, daļa kopējo publisko telpu bija apcirptas, daļu sienu stiklojuma
vietā klāja baltas metāla plāksnes. Pusgadu ēka stāvēja tukša, un bibliotēka
tajā ievācās tikai 2003.gada sākumā. Ēkas otrās kārtas būvniecība tika uzsākta
2007.gada rudenī, izveidojot zīmīgo pārkari un pandusu, pievienojot 810m²
iekštelpu. Bibliotēkas lielā atklāšana notika 2008.gada 6.novembrī.

Pērnavas
iedzīvotāji bibliotēkai piešķīra pilsētas gada notikuma titulu, bet ēkas autori
saņēma nozīmīgāko Igaunijas arhitektūras balvu — Kultūrkapitāla fonda prēmiju.  Cita starpā tika atzīta ēkas arhitektoniskā
viengabalainība, neskatoties uz ilgo un grūto tapšanas procesu. «Nereti politiķi
pilsētas telpu ietekmē vairāk nekā to spēj arhitekti», ETV raidījumā pēc balvas
pasniegšanas sacīja ēkas autori. 

Bibliotēkas arhitektūra

Pērnavas galvenais
laukums ir plānots pēc 2. Pasaules kara vietā, kur no vecpilsētas bija palikušas
tikai drupas. Jaunā bibliotēka ir novietota kādreizējās ordeņa pils vietā, pie Pikk ielas, starp laukumu teātra priekšā
un kādreizējo pils nocietinājumu grāvi, iekļaujoties Staļina laiku apbūves
ansamblī. Ēkas novietojums piešķir dzīvīgumu, kultūru un kompaktumu esošajai
nefokusētajai telpai, reizē laužot stīvi lineāro simetriju, kas raksturīga
Staļina laiku plānojumam.

Ar katru
fasādi ēka piekļaujas dažādām vidēm, nelieli laukumiņi reizē sasaucas ar funkcionālo
dalījumu ēkas iekšpusē. Īpaša uzmanība projektā tika pievērsta mērķtiecīgam
funkciju sadalījumam un interjera plānojumam, veidojot nehierarhisku telpisko
sistēmu. Būves mugurkauls ietver kāpņu un pandusu sistēmu, kas turpinās cauri
visai ēkai, pieslēdzoties un atveroties dažādās bibliotēkas zālēs.  Kāpnes un pandusi turpinās arī ēkas ārpusē, kā
publiskās ārtelpas, katra atšķirīgā veidolā.

Skati
dažādos līmeņos un slīpās virsmas, kas izvirzās uz āru no ēkas, veido saistītu
telpu, kas «plūst» cauri ēkai — no pilsētas galvenā laukuma līdz baroka laiku
grāvim. Pilsētas publiskā telpa turpinās cauri bibliotēkas ēkai, jeb precīzāk —
bibliotēka pati kļūst par pilsētas telpas daļu.  Cits svarīgs aspekts ir veids, kādā ēka
piedāvā ieskatu pilsēttelpas vēsturiskajā kontekstā — stūris, ko veido pārkare ir
novietots tieši virs kādreizējās ordeņa pils vietas, tās sienu vietas ir iezīmētas
bruģa klājumā.

Pasūtītājs: Pērnavas dome
Autori: 3+1 ARCHITECTS; Markus Kaasik,
Andres Ojari, Ilmar Valdur; līdzautori
—  Kalle Komissarov (1999–2002), Mihkel Tüür (konkursa projekts 1999), Risto Parve (2007–2008)
Konkurss: 1999, 1.vieta
Projekts: 2001
Īstenošana —
1.kārta: 2003
2.kārta: 2008
Platība: 3500m²