Kompaktās
brīvdienu mājas vērtību ievērojami paaugstina ne vien jūras tuvums, bet arī
prasmīgais terases — lieveņa risinājums. Starptelpa starp iekšu un āru pāreju
no vienas vides otrā padara plūstošāku un ļauj baudīt apkārtni un skatus uz
ūdeni, atrodoties zem jumta.
Lai atpūstos
vajadzīgs pavisam nedaudz, bet tieši tas, ko vajag. Zemes stūrītis, aizvējā
terase, skats uz jūru un lai būtu silti. Pasūtītāju darbadienas aizrit Rīgas
pilsētas steigā, tāpēc Kurzemes jūrmalā brīvdienām jebkurā gadalaikā tika iecerēta
māja pie jūras.
Kaltenē, uz
paugura, tuvu pie jūras bija saglabājušies senas pirtiņas tikko manāmi pamatu akmeņi.
Tagad, trijstūra formas īpašuma augstākajā vietā, ir lakoniska taisnstūrveida būve —
koka konstrukcijās, koka apšuvumiem fasādēs.
Caur
lielajiem stiklojumiem mājas siltumā var vērot saullēktu. Brīvdienu māja ir kompakta
telpa tikai pašam nepieciešamākajam. Te priekšnams saplūst ar virtuvi un
dzīvojamo telpu, ir maza guļamistaba un vannas istaba ar pirti, vēl arī
tehniskā telpa. Vitrīnas aprīkotas ar lieliem, bīdāmiem koka slēģiem, kas sargā
māju no vētrām arī saimnieku prombūtnes laikā.
Tehniskie rādītāji
- Zemes gabala platība — 514,7 m²
- Ēkas telpu kopējā platība — 57,2 m²
- Terase — 26,2 m²
- Projekta autors: Ilze Kalvele / Arhitektes
I. Kalveles birojs - Projektēšana uzsākta: 2009. gads
- Būvniecība pabeigta: 2010.gads
Vienkārši un glīti
Nu jau es šādu arhitektūru sāku uztvert kā XXI gadsimta sākuma tipveida apbūvi, kuras arhitektoniskās izpausmes diktē spiedīgā ekonomiskā situācija un desmit gadus veca mode attīstītajās valstīs. Līdzīgi es ar savām restauratoratora acīm nolūkojos uz Jūrmalas vecajām ēkām, kurām nav tērēts laiks dažādu detaļu izgatavošanā, bet konstruktīvais izpildījums ir bēdīgs – tipveida Jūrmalas arhitektūra uzbliezta uz ātru roku peļņas ieguvei no īres. Nu nav jau šis šķūnisms nesmuks, tas ir lakonisks, minimāls, racionāls…. ja man nebūtu iespēja dzīvot ne pārāk kvalitatīvā Jūrmalas vecmājiņā, tad nebagātības dzīts arī tādu sev būvētu (diez vai). Bet ko par šīm mājām cilvēki domās pēc… Lasīt vairāk »
Norča ir smiekligs 🙂
nu nemaz negribās tās detaļas fasādēs, lai tās nesāktu atgādināt kaut ko ļoti riebīgu
Pēc 10 gadiem uz tām skatīsies kā uz parastā tipa LV arhitektūru, savu laikmetu atspoguļojošu – citur izgudrotu internacionālā meinstrīma risinājumu, ar nobīdi laikā un bez pievienotās vērtības, piesietu kur pagadās, bet pilnvērtīgu pretendentu uz ananāsa šķūņušķēli, vienu gadu melnu, otru bālganu, trešo pelēku.
Skumji ka nav pārsteigumu un dažādības, visi jaunie pieteikumi ir tik vienveidīgi, it kā kāds būtu nozombējis tos LV arhitektus projektēt tikai šādas mājas. Citi stili mūsu tēvzemē laikam neeksistē, ko?
Manuprāt, šī ēka ir diezgan veiksmīgs projekts attiecīgajā novietojumā. Pieguļošais zemes gabals ir ļoti mazs ar samērā lielām reljefa izmaiņām. Pelēkā dēļu krāsa pielāgo ēku apkārtējai videi, it īpaši ēkas priekšpusē esošajiem kokiem, bet sarkanbrūnie logu rāmji un terase ir patīkams akcents. Cik sapratu, pašvaldība atzina šo projektu kā vidē neiederošu būvi (iespējams, ka tikai lēzenā jumta dēļ), tomēr, cik zinu par šo apriņķi, šis ir viens no labākajiem realizētajiem projektiem Kaltenē. Gribētu arī uzteikt iekšējo plānojumu, kas ir diezgan ērts un funkcionāls.
ja nemeklē "pārsteigumu", tad liekas praktiska un ļoti vienkārša māja. Dabā neesmu redzējis, bet bildēs patīk.
Skatoties uz šo projektu, tiešām sāk likties, ka arhitekta lielākais spēks ir runāšana – acu aizmālēšana. Daiļrunigie teksti kautkā neiet kopā ar tām konteinerīša bildēm. Izskatās, ka šodienas arhitekts būs izaudzējis paaudzi, kura gatava par šādiem namiņiem maksāt naudu un vēl lepoties ar to.
tāds dēļu klucīc ir tāpēc , ka visi tā dara un tā darīt ir stilīgi. ja tā nedarītu, tad nejustos , ka ir stilīgs arhitekts. bet konkrētais klucīc ir tāds, kādu ir simtiem, tikai citiem nav ienācis prātā padīžoties ar savējo.
Diemžēl – bezbērnu māja…
Viss jauki, tikai nav skaidrs par iešļūcenēm-tas ir lai radītu iespaidu, ka mājā dzīvo cilvēki?
Mājiņa dzīvē izskatās mazliet skumīga,lielo koku noēnota,atklāta katra garāmbraucēja skatam. Lielākā problēma šajā piekrastē ir terases novietojums . Autore un pasūtītāji izvēlējušies jūru. Nez, vai tas bija pareizs lēmums, jo ceļš ir pāris metru attālumā,un nekāda intimitāte šajā ārtelpā -ceļa malā, ēnā un vējā nevar rasties. Bet ja gulbji peld garām -visu var paciest.
Par arhitektonisko risinājumu -man liekas, ka ļoti korekts. Mazu apjomu labāk ielikt neitrālā formā.
Skatoties uz šo projektu, tiešām sāk likties, ka arhitekta lielākais spēks ir runāšana – acu aizmālēšana. Daiļrunigie teksti kautkā neiet kopā ar tām konteinerīša bildēm. Izskatās, ka šodienas arhitekts būs izaudzējis paaudzi, kura gatava par šādiem namiņiem maksāt naudu un vēl lepoties ar to.
tāds dēļu klucīc ir tāpēc , ka visi tā dara un tā darīt ir stilīgi. ja tā nedarītu, tad nejustos , ka ir stilīgs arhitekts. bet konkrētais klucīc ir tāds, kādu ir simtiem, tikai citiem nav ienācis prātā padīžoties ar savējo.
Diemžēl – bezbērnu māja…
Mājiņa dzīvē izskatās mazliet skumīga,lielo koku noēnota,atklāta katra garāmbraucēja skatam. Lielākā problēma šajā piekrastē ir terases novietojums . Autore un pasūtītāji izvēlējušies jūru. Nez, vai tas bija pareizs lēmums, jo ceļš ir pāris metru attālumā,un nekāda intimitāte šajā ārtelpā -ceļa malā, ēnā un vējā nevar rasties. Bet ja gulbji peld garām -visu var paciest.
Par arhitektonisko risinājumu -man liekas, ka ļoti korekts. Mazu apjomu labāk ielikt neitrālā formā.
Vienkārši un glīti
Nu jau es šādu arhitektūru sāku uztvert kā XXI gadsimta sākuma tipveida apbūvi, kuras arhitektoniskās izpausmes diktē spiedīgā ekonomiskā situācija un desmit gadus veca mode attīstītajās valstīs. Līdzīgi es ar savām restauratoratora acīm nolūkojos uz Jūrmalas vecajām ēkām, kurām nav tērēts laiks dažādu detaļu izgatavošanā, bet konstruktīvais izpildījums ir bēdīgs – tipveida Jūrmalas arhitektūra uzbliezta uz ātru roku peļņas ieguvei no īres. Nu nav jau šis šķūnisms nesmuks, tas ir lakonisks, minimāls, racionāls…. ja man nebūtu iespēja dzīvot ne pārāk kvalitatīvā Jūrmalas vecmājiņā, tad nebagātības dzīts arī tādu sev būvētu (diez vai). Bet ko par šīm mājām cilvēki domās pēc… Lasīt vairāk »
Norča ir smiekligs 🙂
nu nemaz negribās tās detaļas fasādēs, lai tās nesāktu atgādināt kaut ko ļoti riebīgu
Pēc 10 gadiem uz tām skatīsies kā uz parastā tipa LV arhitektūru, savu laikmetu atspoguļojošu – citur izgudrotu internacionālā meinstrīma risinājumu, ar nobīdi laikā un bez pievienotās vērtības, piesietu kur pagadās, bet pilnvērtīgu pretendentu uz ananāsa šķūņušķēli, vienu gadu melnu, otru bālganu, trešo pelēku.
Skumji ka nav pārsteigumu un dažādības, visi jaunie pieteikumi ir tik vienveidīgi, it kā kāds būtu nozombējis tos LV arhitektus projektēt tikai šādas mājas. Citi stili mūsu tēvzemē laikam neeksistē, ko?
Manuprāt, šī ēka ir diezgan veiksmīgs projekts attiecīgajā novietojumā. Pieguļošais zemes gabals ir ļoti mazs ar samērā lielām reljefa izmaiņām. Pelēkā dēļu krāsa pielāgo ēku apkārtējai videi, it īpaši ēkas priekšpusē esošajiem kokiem, bet sarkanbrūnie logu rāmji un terase ir patīkams akcents. Cik sapratu, pašvaldība atzina šo projektu kā vidē neiederošu būvi (iespējams, ka tikai lēzenā jumta dēļ), tomēr, cik zinu par šo apriņķi, šis ir viens no labākajiem realizētajiem projektiem Kaltenē. Gribētu arī uzteikt iekšējo plānojumu, kas ir diezgan ērts un funkcionāls.
ja nemeklē "pārsteigumu", tad liekas praktiska un ļoti vienkārša māja. Dabā neesmu redzējis, bet bildēs patīk.
Viss jauki, tikai nav skaidrs par iešļūcenēm-tas ir lai radītu iespaidu, ka mājā dzīvo cilvēki?