2017. gada notikumi. Lasītāju viedokļi

Kā ierasti A4D gadu noslēdz, veidojot kopsavilkumu un publicējot atsaucīgāko lasītāju domas par to, kas bijis nozīmīgākais, svarīgākais, iezīmīgākais, interesantākais arhitektūrā — pasaulē, Latvijā un katra personiskajā dzīvē. Uz aptaujas jautājumiem atbild: Kristīne Budže, Krists Kārkliņš, Uģis Kaugurs, Jānis Lejnieks, Arnita Melzoba, Ints Meņģelis, Dina Suhanova, Jānis Šaltāns.

A4D jautājumi
1. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā pasaulē
2. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā Latvijā
3. Nozīmīgākais, interesantākais Jūsu profesionālajā dzīvē / Jūsu spilgtākā ar arhitektūru un pilsētu saistītā pieredze šajā gadā (notikums, ēka, pilsēta, projekts, ceļojums utt.)

Sirsnīgs paldies visiem, kas atsaucās un dalījās! Ja kāds vēlas vēl var iesūtīt savas domas, tās tiks pievienotas.

Kristīne Budže

Latvijas Arhitektu savienības Informācijas centra vadītāja

1. Brexit seku apzināšanās uz arhitektu darba nākotni Lielbritānijā
Ugunsgrēks Grenfell augstceltnē Londonā, kā arī britu arhitektu un arhitektūras kritiķu reakcija uz notikušo, pievēršot uzmanību 20. gadsimta vidus ēku tehniskajam stāvoklim, to renovācijas projektiem un mājokļu politikas problēmām Lielbritānijā
Biennāļu un izstāžu segmentā sevi arvien noteiktāk piesaka Čikāgas arhitektūras biennāle, kura 2017. gadā notika tikai otro reizi.

2. Tas nav viena gada jautājums, bet šķiet, ka Latvijas arhitektūrā arvien spilgtāk un noteiktāk sevi piesaka jauna, 20. gadsimta 80. gados dzimusī paaudze, turklāt ar interesi ne tikai praktiskajā ēku projektēšanā, bet arī pētniecības un refleksijas par arhitektūru jomā. Tieši šīs paaudzes arhitekti jau otro reizi veidos Latvijas ekspozīciju Venēcijas biennālē.

3. Ernesta Štālberga bibliotēkas krājums Latvijas Arhitektu savienības bibliotēkā — arhitekta plašais interešu loks, elegantā gaume bibliotēkas krājuma izveidē. Štālberga bibliotēkā ir Lekorbizjē teorētisko apcerējumu pirmizdevumi franču valodā, plaša grieķu kultūrai veltītu izdevumu izlase, Palladio Četras grāmatas par arhitektūru zviedru valodā un rokasgrāmatas par autombiļiem.

 

Krists Kārkliņš

AIAKrists Kārkliņš Design, LLC īpašnieks un vadītājs, Wentworth Institute of Technology (Bostona, ASV) Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultātes profesors

1., 2. Šogad no mums atvadījās izcilais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts. Viņa profesionālā un akadēmiskā darba mantojums, kā arī uzbūvētās ēkas, turpina dzīvot starp mums un noteikti iedvesmos nākotnes arhitektu paaudzes gan Latvijā, gan arī ārpus tās robežām. Paldies, Gunār, par Tavu darbu, zināšanām un atbalstu!

3. Kaut arī ikviena projekta izstrādē tiecos panākt pēc iespējas augstāku darba kvalitāti, atmiņā paliekošākie ir tie, kuru radošā procesa gaitā izdevās kaut ko jaunu uzzināt, izpētīt vai pamēģināt. Šogad šādu profesionālas iemaņas veicinošu projektu skaitā varu pieminēt Piebalgas ezera māju, kuras dizaina pamatā ir viegli uztverama konceptuālās loģikas izpausme ēkas formu kompozīcijā, kā arī Mežaparka laivu māja ar savu uzsvaru uz konstruktīvo risinājumu tektoniku.

Novēlu visiem kolēģiem un A4D portāla lasītājiem panākumiem bagātu 2018. gadu!

Uģis Kaugurs

1. Šo-to palasīt gadās, šo-to-apzināti meklējot un, iespējams, Alexander Rappaport eseju lielā ietekmē (kura dižumu tepat līdzās nepiedodami nepelnīti atļaujamies neievērot, varbūt vien valodas un kultūras tradīciju atšķirību dēļ, pazaudējot milzu pieredzes un inteliģences bagāžu), aizvien vairāk apjēdzu, ka aizvien mazāk saprotu, kas ir arhitektura, vai un kāpēc tā vispār ir (ja aizvien ir), kā tā rodas un vai ir laba. Arī-vai vispār tās uzdevums ir labai būt un, ja ne, tad-kādai tad?

Jā, jā —, protams, ir Herzog/deMeuron, ir Nouvel. Lieli, dārgi, grezni, bagātīgi. Bet, tik un tā jautājumu vairāk, kā atbilžu.

2. Latvija. Un reizē-ne-Latvija. ŠaoLiņ, neapšaubāmi. Tā vieta, tie mūki, tas, ko viņi sasniedz, ir pasaules mantojuma līmeņa leģenda un pats fakts, ka mūsējie spējuši uztaisīt ko viņiem noderīgu — tas ir Kaut Kas!

Meistars Birkerts. Un viss, ko par viņu vairs neuzzināsim.

3. Gads ar gan sāpīgu, gan priekpilnu pieredzi, lielākoties, ārpus arhitektūras. Taču arī profesijā — izdevies dažas pustrakas idejas radīt, citas — popularizēt; varbūt kādreiz kas no tā arī notiks. Vēl citas izdevies piebremzēt — jācer, ka labi vien ir. Visā tajā kontekstā jūtos gana nobriedis, lai atzītu, ka visnecerētāko un augstāko atzinību saņēmu par pilnīgi nekādu projektu. Pat ne projektu- mazpilsētas pašvaldība palūdza padomāt, kā būtu izvietojami daži soliņi. Parasti, nekādi, nekā īpaši arī nolikti, pat ne līdz galam, kā jau tas mēdz būt mazpilsētās, kad vēlēšanu rezultātus paziņo ātrāk, kā paspēj pabeigt labos darbus. Visi tak zinām Gēlu un citus tādus, 1-2 sazīmēju. Lai ir. Un pēkšņi mani īpaši sameklē kāds tantuks, apmetas ap kaklu un saka, laikam tak patiesu paldies (es neesmu politiska persona). Es nemaz nezinot, cik tas tādiem vecīšiem esot vajadzīgi. Tagad zinu. Nu, riktīgi aizkustināja.

Jānis Lejnieks

Žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors

1. Rūpes par drošību lielpilsētās veido jaunu subkultūru un ielu ainavu. Kā tā materializēsies, to mēs vēl redzēsim — vai vairāk ar neredzamajiem elektroniskajiem līdzekļiem, vai brutālām t.s. mazajām formām?

2. LAS gada balvā bija divi exteritoriāli piedzīvojumi, un jādomā ne tikai man. Šaoliņas klosteris Ķīnā un Exupéry skola Latvijā ir darbi, kurus sabiedrība nevar novērtēt, jo tie nav publiski pieejami, teiksim, atšķirībā no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vai Liepājas Lielā dzintara, kur ikviens var pārliecināties gan par arhitektu  veiksmēm, gan neveiksmēm. Ikdienas arhitektūras lietotājam atliek ieiet tuvākajā Maximā un nopukoties par arhitektūru, kuras tur nav. Par arhitektu lomu būvniecībā asprātīgi ir izpaudies Vents Vīnbergs  Rīgas Laika decembra numurā.

3. Šogad pabeidzu grāmatu JURIS MONVĪDS SKALBERGS. Divkāršais kūlenis. Modernisms — Postmodernisms, kuru nākošgad izdos Pētergailis. Bija vērts atgriezties jaunībā, lai pārbaudītu paša pieredzēto padomju arhitektūras aizkulisēs. Es uzsāku darbu, kad Meistars jau bija radījis, piemēram, Dieva ausi, kas mums bija gan neordināra izstāžu zāle, gan kafejnīca. Kūlenis ir viņa epopeja ar kino Blāzma. Arhitektūra ir gaistoša, un nekā no minētā vairs nav.
Hamburgā Elbas filharmonijas un viesnīcas tajā baudījums bija to vērts, un kāda sakritība — atkal kopā ar Skalbergu!

Arnita Melzoba

GAISS arhitekti 

1. Kas pasaulē aktuāls arhitektūrā, nav vairs tik viennozīmīgi atbildāms jautājums. Lai gan šķiet, ka visskaļākā, zīmīgākā ēka šajā gadā ir Herzog & de Meuron projektētā Elbas filharmonija Hamburgā, tomēr pēdējā laikā arhitektūra kā pompozs, vizuāls objekts, kurā ieguldīts neticams naudas apjoms, nešķiet tik suģestējoša. Interesantāki kļūst nelieli objekti vai procesi, kur arhitekta darbs iet cieši roku rokā ar meistaru, ainavu, pilsētu, lietotāju un jebkādiem citiem iesaistītiem cilvēkiem, saudzējot resursus un domājot par ilgtspēju. Saistoša un aktuāla šķiet arī neitrāla estētika, kas pārliecina ar ļoti nostrādātām detaļām, bet necenšas izcelties ar skaļiem apjomiem. Tādas ir bijušas, piemēram, Caruso St John projektētās dzīvokļu un biroju mājas Cīrihē.

2. Latvijā šobrīd šķiet aktīvi praktizē «neredzamie arhitekti», Rīga un Jūrmala pildās ar jauniem apjomiem, daudzdzīvokļu ēkām, bet to autori par tām runāt nevēlas. Tāda savāda sajūta, ka nezini, ko tavā pilsētā būvē. Tomēr Rīgas centrs vēljoprojām ir tukšs un kluss, to dzīvu vien uztur dažas aktīvākas apkaimes, bet pilsētai stratēģijas trūkst un upe mums vēl joprojām tek tik savrupi.

3. Šī gada nozīmīgākais notikums, arī lielākais pārsteigums bija Arhitektūras Gada balva par izstādi Grāmata Latvijā. Tik svarīgs un negaidīts var būt šīs skats no malas.
Vienmēr arhitektūras iespaidus dod ceļojumi, kuros šogad iedvesmojošākā no jaunās arhitektūras bija SANAA projektētā Luvra Lens ar iepriecinošu labiekārtojumu un vizuāli un saturiski baudāmu patstāvīgo ekspozīciju uz neierastu materiālu fona. Bet citur uzkavēties gribējās Versaļas pils dārzos un Minhenes Alte Pinakothek, kur proporcijas un telpa ieturētas augstākajā kvalitātē.

Ints Menģelis

SARMA & NORDE ArhitektiRISEBA FAD

1. Abū Dabī Luvra ir iedvesmojošs Žana Nuvela darbs, kas nupat svaigi pabeigts. Interesanti paskatīties arī tā būvēšanas dokumentāciju. Pāris jauni vārdi, kas šogad man atklājušies un ko iepriekš biju palaidis garām Go Hasegava, beļģu birojs OFFICE.

2. Uz biroju galdiem top vietas laikmetīgajai mākslai.
Skumjas izraisa Stacijas konkursa bezzobainais rezultāts, bet gan jau nobriedīs sabiedrības vēlme pēc jēdzīgas pilsēttelpas. To sociālajos tīklos pierāda Pilsēta cilvēkiem aktivitātes, rokas turēšana uz pulsa par Rīgas ielu remontiem.

2. Vasaras sākumā, vadot studentu studiju braucienu, biju Somijā. Somu attieksme pret arhitektūru un vidi ir fenomenāla! Nedēļas laikā, redzēju tikai dažas ēkas, kur nedaudz nolupusi krāsa. Kā tas iespējams, ka 50.-60. gadu, taupīgi celtās daudzdzīvokļu ēkas un vēl senākās koka ēkas, izskatās kā vakar celtas? Neticami, ar kādu rūpību somi kopj savu vidi, novērtē iepriekš uzbūvēto!
Šeit daudzas skaistas ēkas tiek pie plastiskās ķirurģijas, tiek nolaistas vai vienkārši brūk (piem. Āgenskalna tirgus, Dzemdību nams, Tabakas fabrika utt.). Mēs no visas sirds tās siltinām, uzvelkam draņķīgu apmetumu un pindzelējam varavīksnes krāsās, turpretī somi rūpējas par energoefektivitāti arī arhitektūras pieminekļos. Alvara Alto projektētajām ēkām, ļoti saudzīgi, saglabājot rāmju proporcijas, nomainīts stiklojums uz daudzkārt energoefektīvākiem risinājumiem, ierīkota mūsdienīga vēdināšanas sistēma.

3. Šī gada lielākais pārsteigums bija saņemtā arhitektūras gada balva par Šaolinas mūku teātri. Tas sniedza pārliecību, ka pat lietas, kas paveiktas pirms kāda laiciņa, agrāk vai vēlāk nes augļus, pašā negaidītākajā brīdī. Visu cieņu žūrijai par uzdrošināšanos balvu piešķirt objektam, ko tiem klātienē nebija iespējams apmeklēt.
Nu jau piekto gadu daļa no manas profesionālās dzīves ir darbs ar studentiem RISEBA FAD. Pavasarī kopā ar beļģu kolēģi Bārtu Melortu strādājām pie Daugavas loku tūrisma centra, un nupat pabeidzām svaigu tipoloģiju meklējumus projektējot daudzdzīvokļu ēku Rīgā.

Dina Suhanova

RISEBA FAD

1. Pārskats par notikumiem un tēmām, kas skar arhitektūru un pilsētu attīstību veidojas fragmentēts — kā sekas pārblīvētai un sadrumstalotai informācijas telpai.
Mēs gribam tuvoties pasaules attīstītāko pilsētu lietojamības standartiem, taču pagaidām ir sfēras, kur neveicas — kā piemēram, ceļu un satiksmes infrastruktūra, mājsaimniecību atkritumu apsaimniekošana. Atsevišķas problēmas mums pilsētniekiem uz šīs planētas gan līdzīgas — sajūsmināja niknums un neapmierinātība no visu satiksmes dalībnieku puses par vērienīgiem ielu un ietvju rekonstrukcijas darbiem gan Maskavā, gan Rīgā.

2.  Līdz izmisumam sarūgtināja Tabakas fabrikas Miera ielā pārbūve un daudzi citi siltināšanas «buma» projektu rezultāti, taču ar nepacietību gaidu topošo mākslas centru Zuzeum kādreizējā korķu fabrikā jeb «Sapņu fabrikā», pie kā strādā Zaigas Gailes birojs.

3. Negaidīts prieks par 2017. gada Latvijas Arhitektūras gada balvu Šaoliņas lidojošo mūku teātrim Ķīnā — gandarījums strādāt projekta autoru komandā arhitekta Austra Mailīša vadībā.
Paliekošu iespaidu atstāja arhitektūras ceļojums uz Somiju, iepazīstot somu mūsdienu arhitektūru un Alvara Ālto mantojumu kopā ar augstskolas RISEBA arhitektūras studentiem.

Jānis Šaltāns

Saltans Architects

1. Trīs lietas:

  • Jean Nouvel nesen pabeigtais Saadiyat kultūras rajona projekts — Louvre Abu Dhabi ir iespaidīgs arhitektūras un inženierijas sasniegums. Milzīgā kupola komplicētās ģeometriskās atveres filtrē intensīvo saules gaismu, radot sarežģītu gaismas, ēnas un formas mijiedarbību.
  • Apple Campus no Foster + Partners, kurā ir galvenā sastāvdaļa ir riņķveida ēka —inovāciju centrs. Galīgās izmaksas būs ap 5 miljardi ASV dolāru, lai radītu rūpīgi detalizētu arhitektūras formu, kas atspoguļo Apple pamatā esošo dizaina ētiku. Lai gan tas ir vizuāli iespaidīgs, Apple darbinieki ir izteikuši būtiskus jautājumus par darba vides praktiskumu, kā arī par to, vai tas veicina radošās aktivitātes.
  • Council for Tall Buildings and Urban Habitat (CTBUH) gada pārskats — Tall Building Year in Review, redzams ka 2017. gadā tika pabeigts vairāk ēku, kuras pārsniedz 200 metru augstuma, nekā jebkurā iepriekšējā gadā.  Kopumā 144 papildinājumi nozīmē jau ceturto gadu pēc kārtas, kad tiek pārsniegti iepriekšējie rekordi. Tas ir arī gandrīz divreiz vairāk, nekā bija 2013. gadā, kad tika pabeigtas tikai 74 ēkas.  Visvairāk šāda veida jaunbūvju šogad bija Ķīnas pilsētā Šedžeņā — 12. Tur ir arī šī gada visaugstākā ēka —Ping An Finance Centre — 599 metri, arhitekti — KPF.

2.  Latvijā dzimušā un starptautiski atzītā arhitekta Gunāra Birkerta nāve. Viņš bija izcils talants, kura mūža aizraušanās ar arhitektūru ir radījusi unikāli individuālus darbus, kas tapa intuitīvā radošā procesā.  Sākot ar tādiem meistardarbiem kā Federālo rezervju banka Mineapolē, Korninga stikla muzejs, līdz viņa pēdējiem projektiem Latvijā, viņa ieguldījums arhitektūrā ir nenoliedzams.  Kaut arī daži Latvijas arhitektūras kopienā negodīgi un netaisnīgi kritizē (vai vienkārši nesaprot), viņa sasniegumi pārsniegs tādus maznozīmīgus viedokļus.

3. Astoņi gadi kopš Saltans Architects izveidošanas.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
6 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Rūta Leitanaitė

Saprotu, kā jāpiemet malka. 1. Pasaulē noteikti sera Fostera Apple mītne ar 5 miljardu budžetu. Un tagad iedomājieties, kā sers Fosters noparko fūri Vecrīgā un viņa uzticamie asistenti iznes PROJEKTU iesietu kartona vākos ( aptuveni 3 tonnu svarā un 127 grāmatās X 4 eksemplāri ), kurš sāk savu ceļu cauri Būvvaldei un kuram uzreiz piesienas juristi. Tālākais ir vēl interesantāks, – kā sers Fosters nedēļu apliecina dokumentus, spiests mainīt projektu un izbūvēt brandmūrus, jo ugunsdrošības nodalījumu lielums nav atbildis Latvijas būvnormatīviem un kā sera Fostera projektu izskata Būvvaldes padomē un pēc tā sers Fosters saņem glītu sējumu kartona vākos uz… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė

3. Tirgus pats sevi sakārtos, ja cunfte turpinās likt uz notiekošajiem procesiem “mīksto”. Lielie ( nosacīti ) biroji savāks pāri palikušo darba spēku, lai zīmētu lielākas/mazākas kurpju kastes pārējiem tad nu rietumi/dačas vai profesijas maiña.

Rūta Leitanaitė

Tirgū valda princips vai nu Lielākais apēd mazāko ( tur kur nav regulācijas ) vai nu Lielākais pievelk mazāko ( tur kur tāda ir ). Pie mums kaut kā valda Lētākais paņem visu, piekāš mazāko un pasmejas par Lielāko.

Bez Arhitektūras likuma būs grūti pretoties Lielā Siera stilam ( skat Stradiņus ), kur būvnieks lamatiņās arhitektam uztāda 150 kg siera kluci un tas to protams notiesā, radot Stradiņu īpašo Lielā Siera stilu.

Brīdī kad Būvnieks paņem kopējo Arhitektūras, būvniecības iepirkumu, Arhitektūra izlaiž garu.

Rūta Leitanaitė

“… Arhitektūra izlaiž garu” :(((

Rūta Leitanaitė

2. Vēl mazliet vizualizācijai – iedomājieties ka vāciešiem bankrotējusi Meisenes porcelāna fabrika ( protams nereāli, bet hipotētiski ). Tāds vācu rūpniecības flagmanis, mākslas un biznesa simbiozes piemērs. Gadsimtiem uzturēta vērtība. Izdzīvojusi cauri visiem kara gadiem. Vācu inteliģences un mākslinieku lepnums. Turpinājumā… Vienā jaukā dienā to – fabriku + zemi nopērk veikalu ķēde ALDI. Nu par grašiem nopērk. Ko viņi grib? Protams LIELO SUPERALDI. Viņi paņem par projektētāju Vācijas arhitektu kameras priekšsēdi Šveinšteigera k-gu ( tipāžs iedomāts ), tas uzcērt projektu, kur protams paredzēts Meisena porcelāna fabrikas nojaukšana ar parastajiem japāņu Komatsu buldozeriem. Un vācu tauta visā Vācijā ir pilnīgā ekstāzē… Lasīt vairāk »

Rūta Leitanaitė

Turpinot piedāvāju virkni objektu, kurus varētu izmantot komerciāliem mērķiem: 1. Jūras piekraste, kuru varētu apbūvēt visā tās garumā A la Bulgārija. 2. Doma laukums, gluži kā Grēcinieku ielas apbūve, to atjaunot. 3. Rīgas pazeme – metro transportam un iepirkšanās centriem. 4. Daugavas akvatorija – kafejnīcas, iepirkšanās uz pontonveidīgiem laukumiem. 5. Aizsargjoslā gar dzelzceļa tiktu var sabūvēties ļoti labi. 6. Aizsargjoslu atcelšana gar arhitektūras pieminekļiem, skat Ņujorku. 7. Ēku augstuma ierobežošanas atcelšana Rīgā atsevišķos kvartālos, kāpēc ne 200 un 300 metru torņi? 8. Pārdaugavas pusē pie Spilves pļavām – Megātisku konteinertermināli, kurš savienots ar lidostu un Rail Baltic. 9. Rīga 2.0,… Lasīt vairāk »

6
0
Lūdzu, komentējietx