Pēc
    nedēļas sākas Tallinas arhitektūras biennāle, kurā ir arī vairāki Latvijas
    puses rosināti notikumi. Projekts World
    Without Architect? eksperimentē arhitektūras un jauno tehnoloģiju
    saskarsmes laukā, bet izstāde 9 Rīgas stāvokļi un to
    pavadošā diskusija tiecas aplūkot mūsdienu arhitektūru un pilsētvidi veidojošos
    procesus. 
Projekts
    World Without Architect? 
Piecu jauno arhitektūras un
    jauno tehnoloģiju profesionāļu komanda, virtuālās realitātes programmu
    pielietošanā saskata iespēju atvieglot arhitekta darba ikdienu, izpratni par
    arhitektūru un telpu, kā arī paātrināt komunikāciju starp arhitektu, citiem
    ekspertiem un pasūtītāju.
World Without Architect? izstādē katram biennāles apmeklētājam, izmantojot īpaši
    radītu programmatūru, tiks piedāvāta iespēja virtuālā trīsdimensiju telpā uzbūvēt
    māju, veidojot mājas arhitektūru un dizainu pēc saviem ieskatiem, novietot to
    reālā vidē uz Zaķusalas, un izprintēt to uz Latvijā ražotā Mass Portal 3D printera turpat norises vietā. Visi izstādē veidotie
    virtuālie objekti tiks publicēti World
    without Architect mājaslapā. Projekts  demonstrē, kā ikviens, iespējams, jau tuvākajā
    nākotnē neatkarīgi no atrašanās vietas varēs iesaistīties arhitektūras
    veidošanas procesā, no dizaina modelēšanas līdz pat fiziskai  realizācijai.
Lai gan pašreizējā programmatūra
    ir attīstības stadijā, tomēr tā demonstrē ieskatu tuvākajā nākotnē, kas varētu
    kļūt ne tikai par arhitekta bet ikviena cilvēka ikdienu. Projekta autori virtuālās
    realitātes programmu plāno attīstīt kā profesionālu virtuālās realitātes rīku arhitektiem,
    inženieriem un dizaineriem. Programma piedāvās iespēju sajust trīsdimensiju
    telpu virtuālā un paplašinātā realitātē, rediģēt un pielāgot to reāllaikā.
    Programmatūra nodrošinās vieglu tās lietojamību, piedāvājot lietotājiem ērti
    izmantojamas opcijas, un ļaujot rediģēt projektu turpat virtuālajā vidē. Programmatūras
    attīstības iespējas ir plašas un lielā mērā atkarīgas no tādu ierīču kā Oculus Rift un Leap Motion tehnoloģiskās attīstības.
9.— 20.
    septembrī
    Vieta: Kulturi Katel — Põhja pst 27a
Projektu Tallinas arhitektūras biennālē atbalsta Valsts kultūrkapitāla
    fonds un Rīgas pilsētas arhitekta birojs. Projekta partneri ir Mass Portal, Leap Motion un Latvijas Arhitektu savienība.
www.worldwithoutarchitect.com
fb.com/worldwithoutarchitect
Izstāde 9 Rīgas
    stāvokļi / 9 Conditions of Riga 
Rīgas mūsdienu arhitektūrai
    veltīta izstāde 9 Rīgas stāvokļi:
    pilsētas reģenerācija un transformācijas — pilsētvide un arhitektūra kā
    daļa no Eiropas Centrālās bankas Eiropas kultūras dienu oficiālās programmas
    pirmoreiz tika izstādīta 2013. gadā Gētes universitātē Frankfurtē pie Mainas. Šogad
    izstāde ceļo uz Igaunijas galvaspilsētu, lai piedalītos Tallinas arhitektūras biennālē.
Izstādē iekļauti vairāk kā 50
    Rīgas mūsdienu arhitektūras un pilsētvides projekti, pārstāvot vairāk kā 20
    arhitektūras birojus. Izstādes kurators — arhitekts Oskars Redbergs izstādes
    ietvaros ir piedāvājis atteikties no tradicionālās ēku kārtošanas pēc to
    funkcijas vai stilistikas. Tā vietā piedāvāts jauns klasifikācijas veids, kas
    ļauj atklāt jaunas tipoloģiskās grupas un analizēt arhitektūru un pilsētvidi
    veidojošos procesus daudz plašākā kontekstā. Izstāde pievēršas arhitektūrai,
    kas ir radusies  dažādu normatīvu un
    ierobežojumu ietekmē, ekonomiska, sociāla, kultūras un politiska dialoga
    rezultātā. Aplūkotie projekti ir dalīti deviņās tipoloģiskajās grupās: Jaunais
    pastorālisms, Plenērs, Pārizmantošana, Lielceļš, Autonomija, Pārņemšana,
    Svārstības, Elūzijas. 
Pilsētvides teorētiķis — Plimutas
    Universitātes profesors Kšistofs Navrateks (Krzysztof
    Nawratek) savā recenzijā Mācoties no
    Rīgas ir rakstījis: «Izstāde 9 Rīgas
    stāvokļi ir interesants un ambiciozs projekts. Tās mērķis ir iepazīstināt
    ar Latvijas (vai drīzāk Rīgas) arhitektūru, kas radusies pēc valsts neatkarības
    atjaunošanas 1991. gadā. Taču izstādes panākumu atslēga nebūt neslēpjas tajā
    iekļauto projektu kvalitātē (lai arī daži no tiem ir lieliski, citi ir, maigi
    izsakoties, pretrunīgi), bet gan veidā, kā šis stāsts tiek pasniegts,
    izmantojot pavisam jaunu, oriģinālu un precīzu valodu.»
Stāsts par Rīgai raksturīgo
    vēsturiskās pilsētvides un mūsdienu arhitektūras saskarsmes veidu izstādē tiek
    atklāts, izmantojot inovatīvas izstādes koncepcijas un augstvērtīga izstādes
    dizaina radītu telpisku pieredzi. Izstādei piemīt gan reprezentatīvs, gan arī
    izzinošs raksturs, tādēļ izstādes vieta ikreiz pārtop par interaktīvu «mācību
    telpu», kurā apmeklētāji ir aicināti iesaistīties un veidot paši savu stāstu
    par Rīgu.
No 9. oktobra līdz 29. oktobrim.
    Atklāšana — 8. oktobrī plkst. 17.00
    Vieta: Telliskivi kvartālā, Sarkanajā
    zālē (Punane Sall) — Telliskivi 60A,
    korpuss 2C
Seminārs  Arhitektūra kā dialogs. Jaunas pieejas
    arhitektūras mantojuma pārveidošanā Rīgā un Tallinā
Izstādi  9 Rīgas
    stāvokļi pavada diskusiju cikls Runā
    Rīga (Riga Talks), kurā uz sarunu
    kopā tiek aicināti gan ‘domātāji’, gan ‘darītāji’, lai apspriestu tos
    izaicinājumus un iespējas, ar ko mūsdienās saskaras Baltijas jūras reģiona
    pilsētas. Iepriekš, 2013. gadā Frankfurtē pie Mainas tika rīkoti semināri: Reindustrializācijas un pilsētu
    reģenerācijas procesi Eiropā, tās kultūras telpā starp Rīgu, Frankfurti un
    Varšavu un Rīga pirms 1914. gada kā
    laikmetīgas Eiropas urbānās kultūras paraugs 21. gadsimtā.
Savukārt Tallinas arhitektūras biennāles
    ietvaros diskusija pievērsīsies tematiem, kas ļautu atklāt abās galvaspilsētās,
    — Rīgā un Tallinā —, sastopamās atšķirīgās pieejas situācijām, kurās mūsdienu
    arhitektūra mijiedarbojas ar vēsturisko pilsētvidi. Seminārā uzmanība tiks
    pievērsta arhitektūrai, kas ir radusies īpašos apstākļos, dažādu normatīvu un
    ierobežojumu ietekmē, ekonomiska, sociāla, kultūras un politiska dialoga
    rezultātā. Metropoles Baltijas jūras reģionā šobrīd piedzīvo liela mēroga
    izmaiņas saistībā ar pilsētu izplešanos un saraušanos (schrinking), imigrāciju un emigrāciju, ekoloģisko un vides
    jautājumu aktualizēšanos, masu tūrismu, kara draudiem, ekonomiskajām sankcijām
    pret kaimiņvalstīm, u.c. 
Ekonomiskā, kultūras un sociālā ‘reģenerācija’
    ir kļuvušai par atslēgas vārdu, īpaši pēc finanšu krīzes un ekonomiskās krīzes,
    kas Baltijas valstis skāra īpaši nopietni. Tās ietekmē ir atklājušās jaunas
    tendences pilsētvides un arhitektūras transformāciju projektos. Rīgas gadījumā
    pēc krīzes laikmetā joprojām daudzas vēsturiskās ēkas pilsētas centā ir
    palikušas neizmantotas. Šie apstākļi arī nosaka mūsdienu arhitektu darbības
    jomas galvenā fokusa pārvietošanos no jaunu ēku būvniecības uz esošo būvju un
    pilsētvides kompleksu pārizmantošanu un pielāgošanu atbilstoši jaunai funkcijai
    un lietotāju vajadzībām. 
Tieši darbs ar vēsturisko apbūvi
    un kultūras mantojumu ir galvenās jomas, kurās gan latviešu, gan igauņu
    mūsdienu arhitekti ir izpelnījušies savu atpazīstamību vietējā sabiedrībā un
    starptautiskajā arēnā. Virkne īstenoto  projektu ir pierādījums tam, ka jauno
    arhitektūru ar veco ir iespējams savienot ļoti dažādos veidos. Šie projekti
    parāda noteiktu un atšķirīgu «igaunisko» un «latvisko» veidu un attieksmi pret
    vēsturisko un mūsdienīgo.
Rīgai un Tallinai ir daudz kā
    kopīga: ģeopolitiskā situācija, politiskā vēsture, mazu nācijvalstu
    galvaspilsētas statuss, u.tml. Taču vienlaikus abas šīs pilsētas ir pavisam
    atšķirīgas, un to nosaka atšķirības ārvalstu kapitāla izcelsmē, būvmākslas
    tradīcijās, mentalitātē, u.c. Semināra mērķis ir ieskicēt šīs dažādās pieejas
    mūsdienu arhitektūras projektēšanā un dažādās attieksmes pret arhitektūras
    mantojumu Rīgā un Tallinā, kā arī mēģināt noskaidrot šo atšķirību cēloņus un
    priekšnoteikums. 
Semināru rīko Fonds
    starpdisciplinārai sadarbībai mT15 kopā
    ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju. 
17. septembrī plkst. 16.00—19.30 
    Vieta: Kultuurikatel — Põhja pst 27a
Izstādes un diskusijas norisi atbalsta Latvijas
    Republikas Vēstniecība Igaunijā, Valsts kultūrkapitāla fonds, pašvaldības
    aģentūra Rīgas pilsētas arhitekta birojs,
    Rīgas tūrisma attīstības birojs Live Riga,
    Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, izdevniecība Megaphone Publishers
	