RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes atklāto vieslekciju
cikls Slice Of Architecture turpinās arī pavasara semestrī ar profesora
Hendrika Volla lekciju Dienasgaisma un
pasīvās dzesēšanas principi biroju ēkās pirmdien, 9. februārī, plkst. 12.30.
Savā prezentācijā profesors runās par dienasgaismas nozīmi
arhitektūrā, dos padomus, kā novērtēt dienasgaismas kvalitāti un iepazīstinās
ar solārās ģeometrijas formulām.
Profesors Hendriks Volls (Hendrik
Voll) ir pētnieks un Tallinas Tehnoloģiju universitātes Civilo inženierzinātņu
fakultātes, Vides inženierzinātņu departamenta, Apsildes un Ventilācijas
katedras vadītājs. Pirms nokļūšanas Tallinā, viņš strādājis Sietlā, Daylighting lab Seattle (ASV). Kopš 2012. gada profesors
Volls par izciliem
panākumiem un darbu pie ēku energo-efektivitātes iekštelpu klimata uzlabošanā
iecelts par REHVA (Federation of European
Heating, Ventilation and Air-conditioning Association) biedru. Hendrika
Volla galvenā pētniecības joma ir HVAC sistēmas, iekštelpu klimats, ēku
ilgtspējība un energoefektivitāti, izmantojot pasīvo ēku dizaina principus.
Viņa darbība ietver arī lekcijas un kursus arhitektiem Igaunijas Mākslas
akadēmijā un Tallinas Lietišķo zinātņu universitātē. Hendrika Volla jaunākie
pētījumi saistīti ar sekojošām tēmām:
- integrēta efektīvas un elastīgas gaisa
filtrēšanas un ventilācijas tehnoloģiju izveide nedzīvojamās ēkās; - centrālā Baltijas reģiona sadarbība, lai
nodrošinātu energoefektivitāti un ilgtspējību pilsētplānošanā (ENEF); - gandrīz nulles enerģijas ēkas (nZEB)
Igaunijā: risinājumi un izdevumu optimizācijas analīze; - gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecības
risinājumu un to īstenošana ēku renovācijā (IUT); - Tallinas pilsētas halles piebūves fasādes
risinājumu analīze un Metro Plaza
biroju ēkas iekštelpu klimata mērījumi.
Lekcija notiks angļu valodā. Uz RISEBA FAD atklātajām
lekcijām tiek aicināts ikviens interesents. Lekcijas notiek RISEBA
Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, Ūdens ielā 6, 3. stāvā.
par FAD lomu un mērķiem: 1. Kāds tad ir FAD mērķtirgus: Anglosakšu valstis vai latvija? 2. Ja mērķis ir arhitektu eksports, tad kāda ir pasniedzēju proporcija: Latvijas speciālisti pretstatā anglosakšu speciālistiem? 3. Cik pasniedzēju starpā ir ārvalstu izglītības sistēmā doktora grādu ieguvušie? Procentuāli? 4. Kur vēl bez latvijas un Turcijas ir akreditēta izglītības programma? 5. Vai studenti iziet praksi mērķtirgus zemēs? 6. Cik no studentiem ( aptauja ) plāno doties strādāt uz kādu no anglosakšu zemēm? 7. Vai plānots studijām piesaistīt Latvijas budžeta līdzekļus ( budžeta vietas )? 8. Kādos starptautiskos konkursos piedalījušies un kādus panākumus guvuši – pasniedzēji un… Lasīt vairāk »
Kādreiz arī nevēlēšanās atbildēt uz jautājumiem ir atbilde. Balsojat gluži kā partijas politbirojā ; )
http://architecture.riseba.lv/ Fakultātes mājaslapā var atrast info par fakultāti, daļu no personāla, mācību maksu, studentu ārvalstu pieredzi, sasniegumiem(blogā) utt. Manuprāt, nevajadzētu studentus salīdzināt ar žāģbaļķiem, kurus kāds kaut kur eksportē vai taisās to darīt. Praktizēt LV vai citās valstīs, doties uz ārvalstīm studēt ir katra paša personīgā izvēle. Piesaistīt ārvalstu speciālistus, sekot līdzi notiekošajam ārpus LV robežas ir viens no veidiem kā nenorobežoties, iegūt plašāku skatījumu uz lietām. Neesam izolēta sala. RISEBA FAD arī regulāri rīko lekcijas SLICE of ARCHITECTURE, kur gan LV, gan ārvalstu arhitekti, pētnieki, mācībspēki dalās ar savu pieredzi. Šīs lekcijas iespējams apmeklēt bez maksas. Mācību iestāžu salīdzinājums… Lasīt vairāk »
Parasti ar tādām lietām nodarbojas sabiedrisko attiecību speciālists, Jums tāds ir? Nosūtīt uz mājas lapu nav labais tonis.
SLICE of ARCHITECTURE ir laba lieta, vai esat padomājuši par tulkošanu, tiem kam pāri 60, tas ir tas latviešu arhitektu segments, kas arhitektūras terminus angliski ne pārāk labi pārzin?
Vai Tu domā, ka Latvijai vajadzīgie speciālisti būtu jāgatavo aizbraukšanai, vai tomēr vietējam tirgum?
Jaunais speciālists, ko viņš prot labāk kā RTU APF absolventi? Var pa punktiem. Kāds spējīgs atbildēt populāri, nenosūtot akadēmiskā ceļojumā pa materiālu kaudzēm?
Vēlējos tikai norādīt avotu, kur brīvi pieejama informācija. Nepretendēju uz sabiedrisko attiecību speciālista godu. Strādāju RISEBA FAD ar trešā kursa studentiem un paužu savu personisko viedokli. Pagaidām, cik zinu SLICE lekcijas tiek dokumentētas, jāizvērtē prioritātes vai tās publicēt mājaslapā, vai mēģināt pievienot tulkojumu, kā to dabūt gatavu utt. Tulkošana prasa zināmus resursus. Īsti nedomāju tādās kategorijās. Man joprojām šķiet, ka tā ir katra paša izvēle. Kā Tu to domā un ko Tu saproti ar gatavošanu aizbraukšanai? Ja, Tu domā studiju valodu, tad to, cik zinu, sākumskolā māca jau no 3. klases, ja pat ne agrāk. Varbūt vērts apskatīties plašāk vai… Lasīt vairāk »
Gatavot aizbraukšanai vai palikšanai nozīmē gatavot konkrētas valsts arhitektūras videi – prakse, profesijas standarts un citas prasības. Tās ir diezgan konkrētas lietas – Vācijā DINi ko visi vācieši šķiet apgūst jau bērnudārzā:-). Paldies par viedokli un atbildēm. Tulkošana protams prasa resursus, bet vecākā paaudze cerams sagaidīs. Sociālai arhitektu vides uzlabošanai tas nāktu tikai par labu. Ārvalstīs ir vesela labu speciālistu brigāde virs 60, esat domājuši par iesaistī? Daudzi to gatavi darīt par pieticīgu atalgojumu un ļoti sirsnīgi, vajag tik uzrunāt. Varbūt vajadzētu domāt un palīdzēt ar orientieriem, valsts mums diezgan nabadzīga, katrs cilvēks vērtē. Piekrītu Tev par problēmām ar jauno… Lasīt vairāk »
Paldies, abpusēji. Esmu par sarunu, nevis cīņu. Ja, ir kāda konkrēta ideja par meistariem, kuru kandidatūru vajadzētu izskatīt, droši dod ziņu. Grūti jau izvairīties no LV, esot un praktizējot LV, tomēr vismaz savā kursā mēģinam skatīties uz to gana kritiski pirms vienkāši pieņemam par patiesību.
Absolventu darbi? Vai no RSEBA ir nākuši vispār kādi Arhitekti, vai ,pagaidām , tikai arhitektu palīgi? Es šoreiz ne par ambīcijām, bet par rezultātu.
Tev taisnība, bet arhitekta palīga profesijas standarts Latvijā nav kā suga. Ārvalstīs situācija varētu būt cita. Arhitektūras bakalaurs Latvijā ir nekas, viņš var zīmuļus asināt un printerus tīrīt. Saprotu ka RISEBA ies tālāk un gatavos arī pilntiesīgus arhitektus, ja līdz tam laikam ar jauno prakses regulējumu pusei no vecajiem nebūs atņemtas prakses tiesības. Varbūt vajadzēja šeit a4d.lv apspriest jauno sertifikācijas regulējuma projektu, jebšu tas uzkritīs visiem virsū kā no debesīm sūtītas sakas? Bez apspriešanas un autoratatīvi vecās padomju skolas stilā, kad ieklepoties pat nevar.
pasaulē, nosacīti, tiek gatavoti tehniskie arhitekti un kreatīvie arhitekti. Vācijā tam ir pat 2 austskolu tipi. Igaunijā laikam tagad arī. Bet Latvijā sanāk vairāk tāds kā puskoka lēciens – uz tehnisko nepavelk, jo nav tam pielāgota, mērķtiecīgi orientēta mācību kursa, bet kreatīvo – vnk nesasniedz… jo tas (kreatīvais) objektīvi ir ne katram dots – to nevar prasīt no 20 vai 40 absolventiem reizē! mūsu LV absolūtajos skaitļos tie varētu būt 4, 6, nu – 8 Arhitekti no tiem 40…. bet iestājas un absolvē visi, kas var, kam gribās… Tā vietā vienmēr esmu iestājies par "3,5 gadu tehnisko bakalauru" ar pietiekamām… Lasīt vairāk »
Šeit Tev varu piekrist par 100%. Ne visi piedzimst ar kreatīvām spējām, nosacīti gan pēc 40 gadiem notiek diezgan lielas pārmaiņas prāta procesos un dažādas nobīdes cilvēka personībā ( tehniskie pavelkas uz kreativitāti un otrādi kreatīvie pavelkas un tehnisko pusi ), bet tas jau ir atsevišķas diskusijas vērts process. Vēl ir puspuskoka lēciens – celtniecības koledža un arhitektūras programma. Šamējie vispār par cilvēkiem netiek uzskatīti. Arhitektūrā izcila kreativitāte iet roku rokā ar izcilām tehniskajām prasmēm. Renco Piano pat ir vesela galdnieku darbnīca, kas izstrādā projektu detaļu mezglus mērogā 1:1, 2:1, pieļauju, ka tagad tās lietas kļūs vieglākas ar 3D printera… Lasīt vairāk »
Miķeli… es no Vācijas ATBRAUCU 1993.gadā…. izrādās, vēl tagad atgūties īsti nespēju 😉 lasi – tāpēc arī vietējā tirgū "adaptēties" grūtāk, tāpēc arī nav īsti ko (tualetē) čaukstināt….;) 😉
Mums latviešiem acīmredzot smadzenēs aziātiskā komponente palikusi – ,mēs negribam mācīties, mēs paši visu zinām. Nē, lai sapakotu koferus un noorganizētu vienu LAS ekspedīciju uz Vāciju visaugstākajā līmenī, pārvestu visu nepieciešamo dokumentāciju, sarunātu vācu kungus ap 60, kas labprāt palīdzēs sakārtot sistēmu, mēs te ņemamies kā pliki pa nātrēm, 25 gadus izgudrojam riteni, pēc tam to izlaižam bez pakaļējā riteņa un ķēdes un lepni strebjam zupu no Štālberga terīnes cits citu cildinādami. Bišķi atsit pēc Slātavijas. Zinu, man arī grūti adaptēties pēc braucieniem uz Vāciju ( regulāri apmeklēju dažādas tematiskas izstādes un brīnos par mūsu tuvredzību ) Pēdējā Bau 2015… Lasīt vairāk »
Kungi, ir Vācijā labi ( tamstarpā arī arhitektūrā) protams ,un? * vai tad vienmēr tā nav bijis, salīdzinoši ar mūsu reģionu? Neredzu nekādu motivāciju sevi salīdzināt ar lielajām nācijām britiem, vāciešiem, francūžiem, spāņiem, ja ir ,lūdzu, pamatojiet. * Mēs atrodamies konkrētā ģeogrāfiskā vietā, konkrētos klimatiskos apstākļos, konkrētā ģeopolitskā situācijā, un mums ir konkrēta vēsturiskā pieredze( alternatīvo vēsturi un tās attīstības scenārijus nešķeterēsim). Kas mums kopējs ar Vāciju, ja neskaita kultūrtelpu, protestantisma garu? * Mēs varam sevi salīdzināt tikai ar nācijām ,kuras dzīvo līdzīgos apstākļos kā mēs, ar konkrētu blīvumu, konkrētu pieredzi utt.. Vienīgās nācijas ,kuras ir vērts pētīt un padziļināti… Lasīt vairāk »
Renār saksim ar to, ka : 1. Latvija kādu laiku, aptuveni 600-800 gadu atradusies ciešos kontaktos ar Vāciju. 2. Visi arhitektūras pieminekļi, kas tiek intensīvi aizsargāti Latvijā ( viss Rīgas vēsturiskais centrs ) ir vācu arhitektu saprojektēts. 3. Mūsu ģenētiskajā materiālā vācu pragmatisms, spēja tirgoties ir vismaz 10%. Katram baronam bija pa kādam ārlaulības bērnam. No vecvecvecvecmā’miņu grēkiem nekur neliksies. 4. Vācu inženierzinātne ir augstākajā līmenī pasaulē ( to apliecina panākumi autobūvē un būvniecībā ). Jāmācās ,uzskatu, no labākajiem, to labāko sistēmu protams adaptējot. 5. Mūsu nevarība – 25 gadu laikā neizlaižot nevienu LBN vai standartu, kas attiecas uz arhitektūras… Lasīt vairāk »
es te vispār nesaskatu problēmu, Renār. vērtēt vai salīdzināt valstis (XXI.gadsimtā!!) pēc to "apmežotības blīvuma" vai citām ģeopolitikām, manā izpratnē, ir vienkārši atrunāšanās. Atlaižu došana sev pašiem. Kāds saules augstumam virs horizonta vai cilvēku daudzumam kopsakars ar sakārtotu vai haotisku būvpraksi (regulējumu es domāju, izmaksu izvērtējuma tradīcijām un konkursu praksi), labas arhitektūras īpatsvaru būvniecībā, arh.izglītības kvalitāti u.tml.?? Tās ir visīstākās atrunas. Kam gan es piekristu, ja Tu būtu pieminējhis – nozīme varētu izrādīties tam, cik vienas nācijas ir smadzenes ir sa—–as vai nē. Un te gan sava loma būtu gan vēsturiskajām realitātēm, atsevišķiem periodiem,kaimiņiem, ietekmēm un visa tā iespaidā rezultējošajām… Lasīt vairāk »
Varbūt tas arī ir FAD mērķis – sagatavot studijām profesionālā arhitekta programmā ārvalstīs? Tādi kā padziļināti sagatavošanas kursi. To droši vien varēs noteikt pēc šiem pirmā gada absolventiem. Pēc vispārējā noskaņojuma gan izskatās, ka uz RTU APF neviens doties netaisās, tas nozīmē ka naudīgākie,ambiciozākie dosies uz ārvalstīm. Interesanti cik ir studentu, kuri vēl joprojām savu nākošo profesionālo darbību saista ar Latviju? Varbūt ir kādi aptaujas dati no studentu vidus jeb paši studenti var pakomentēt?
10. Cik liela studiju maksa gadā ?
11. Latviešu valodā dizainam ir vairākas apakšnozares – grafiskais dizains, mēbeļu dizains, mākslas dizains, interjera dizains. Kuru nozari tad esat ietvēruši savā nosaukumā?
12. Ja fakultātes nosaukumā vīd vārds dizains, tad tas nozīmē, ka tiek izlaisti speciālisti – dizaineri ( grafiskajā dizainā, mēbeļu dizainā, interjera dizainā u.t.t ), cik zinu, tad tādas akreditētas programmas FAD nav. Barbūt vajadzēja būt pieticīgākiem, gluži kā Latvijas Mākslas akadēmijai un atteikties no vārda "dizains" fakultātes nosaukumā?
Esmu RISEBA 2. kursa students. Neviens nav mums speciāli stāstījis vai skaidrojis šīs lietas, bet balstoties uz pieredzi un novērojumiem, mēģināšu atbildēt uz dažiem no jautājumiem. 2. Katrā kursā projektēšanā ir vismaz 1 anglosakšu ( lasīt arī Vācu, Nīderlandiešu, Beļģu u.c.) pasniedzējs. Ne-vietējie ir arī angļu valodā, socioloģijā, arhitektūras kultūrā, arhitektūras teorijā un droši vien vēl kautkur. Māku komentēt tikai to priekšmetu pasniedzējus, ar ko esmu saskāries pats. 5. Studiju prakse oficiāli ir izpētes ikgadējs izpētes brauciens uz kādu no Eiropas valstīm, kuru [diemžēl] daļēji apmaksā RISEBA. Šajā praksē iegūtās zināšanas un novērojumus paredzēts izmantot arī uzdevumā projektēšanas priekšmetā. Papildus… Lasīt vairāk »
Paldies par drosmi. Godīgas atbildes.
Mēs daudz runājam par vides piejamību, tomēr ne mazāk svarīgs faktors ir Garīgā pieejamība – paaudžu kontakts savā starpā, savstarpējā bagātināšanās. Tas stiprina gan cilvēciskās saites, gan tādu šauru profesionālu sabiedrību kā arhitekti, gan mūsu valsti. To nevajadzētu aizmirst un ja izglītības iestādes var palīdzēt senioriem integrēties jauno iemaņu pasaulē, tad tas jādara, tas ir pat to pienākums. Varu apgalvot, ka datorklases izveide, kur apgūt grafiskās programmas nemaksā dārgi, nevajag jaunāko, daudzi biroji bez problēmām varētu ziedot datortehniku, vecās licences, printerus u.t.t. Tā ir problēma, neviens par to nerunā, jo kaunas un mēģina meklēt valsts apmaksātus kursus, kuros nav tie… Lasīt vairāk »
http://www.kas…=54DAF549734FB.