Anda Ciņa aiziešana ir liels zaudējums visai arhitektu
profesijai, Rīgas un Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības nozarei un
ikkatram, kas viņu pazina kā cilvēku.
Andis pārstāvēja korekto, koleģiālo un profesionālo Rīgas
pilsētas ierēdniecību, apliecinot spējas vadīt Rīgas būvvaldi sarežģītajos
krīzes gados. Ar mīlestību un zināšanām par arhitektūras un kultūras mantojumu
viņš bija garants patieso Rīgas arhitektūras vērtību aizstāvībai, un viņa rūpes
par pilsētas apbūves veidošanu nebija formālas. Arhitekta studiju biedru dotā
iesauka — Cīņu biedrs — daudz par ko liecina. Viņš bija cīņu biedrs. Patiesi
cilvēcīgs un viens no retajiem, kuru ierēdniecība nesabojāja un nepadarīja par
konformisma mašīnu vai augstprātīgu viszini.
Pēc studijām RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā
(1984) arhitekts strādāja Restaurācijas institūtā, bet 1993. gadā kopā ar
kolēģiem nodibināja Arhitektoniskās izpētes grupu. Studijās Jorkas universitātē
Lielbritānijā viņš ieguva mūsdienīgu kultūras mantojuma izpratni un maģistra
grādu (1994). Pēc privātprakses, no 2000. gada, strādāja Rīgas Domes Pilsētas
attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldē kā Kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijas koka celtņu saglabāšanas eksperts, galvenais arhitekts. 2003. gadā
kļuva par Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieku, 2009.
gadā — par Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju, bet no 2012. līdz 2013. gadam
vadītāja vietnieka pienākumus apvienoja ar studijām Mākslas akadēmijas
doktorantūrā un publikācijām Latvijas Architektūrā.
Izvadīšana piektdien, 21. februārī plkst. 12.00, Rīgas krematorijā.
