Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība

Pirms pāris nedēlām klājā nāca grāmata Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība – apjomīgs pētījums, kas
pavada un apstiprina Kuldīgas centienus iekļūt UNESCO Pasaules mantojuma
sarakstā.  Aptuveni 600 lappušu biezais
izdevums, kas aptver laiku no Kuldīgas pirmsākumiem līdz mūsdienām, profesora
Jāņa Krastiņa vārdiem, ir viens no nopietnākajiem pētījumiem, kas tapis kādai
no Latvijas mazpilsētām.

Kuldīgas vecpilsētas
kultūrvēsturisko nozīmi ir atzinuši vairāki nacionālas un starptautiskas
nozīmes eksperti, par ko liecina UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas
Asamblejas 2011. gada 25. februāra lēmums Nr. 6 par nomināciju Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā,
iekļaujot to UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 2011.
gada 18. aprīlī minētā nominācija tika uzņemta UNESCO Pasaules mantojuma priekšsarakstā.
Šī atzinība apliecina, ka Kuldīgas vecpilsēta, ko veido dažādu vēsturisku
periodu slāņi, ir saglabājusi teicamu autentiskuma pakāpi un šai vietai piemīt
izcila ainaviskā vērtība un dažādu periodu apbūves harmoniska
līdzāspastāvēšana.

Pēc Kuldīgas novada pašvaldības
iniciatīvas divu gadu garumā veikts pamatīgs izpētes darbs, kas slāni pa slānim
atklāj Kuldīgas vecpilsētas vērtības arheoloģijā, arhitektūrā,
pilsētbūvniecībā. Grāmata ir ne tikai nopietns zinātnisks pētījums, bet arī
saistošs materiāls ikvienam iedzīvotājam, kuram rūp kultūras mantojuma
saglabāšana, balstot to uz patiesām vides kvalitātes vērtībām.

Grāmata Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība sniedz vērtīgu ieguldījumu
ne tikai Kuldīgas, bet arī visas Latvijas kultūras bagātību apzināšanā un
popularizēšanā. Tajā apkopota informācijas par Kuldīgas arhitektūru dažādos
laika posmos, kā arī izstrādāti priekšlikumi pilsētas arhitektūras attīstībai
nākotnē, iekļaujot arī arhitektu un vēstures speciālistu viedokļus.

Grāmatas materiāla apkopojumu un
vispārējo redakciju ir veicis RTU profesors un  Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Jānis
Krastiņš. Vairāku nodaļu autore un līdzautore ir Kuldīgas novada pašvaldības
Būvniecības nodaļas vadītāja un pilsētas arhitekte Jana Jākobsone. Caitu nodaļu
autori ir: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās
nodaļas vadītājs Jānis Asaris, arheologs Mārtiņš Lūsēns, arhitekts Jānis
Zilgalvis, arhitekts Ilmārs Dirveiks, vēsturnieks Andris Biedriņš, arhitekte
Agate Eniņa, Kuldīgas novada muzeja galvenā krājuma glabātāja Daina Antoniška
un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Zinātņu akadēmija sprezidents Ojārs
Spārītis, kā arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.