Jaunā
Rīgas teātra konkursā vienu no dvām trešajām vietām ieguva Zaigas Gailes biroja
priekšlikums, kurā par teātra centru padarīts pagalms un ieejas vestibils starp veco daļu un jaunajām zālēm pagalma
dziļumā izvietotajā apjomā, vizuāli ieturot Rīgas centra pagalmiem raksturīgu atturīgu
un mazliet industriālas romantikas apdvestu tēlu.
Esošā
situācija
Jaunā teātra
grunts aptver vairākas celtnes: 1901. gadā pēc E. Trompovska projekta celto
historisma stila ēku, arhitektūras pieminekli, bijušo Rīgas Latviešu amatnieku
biedrības namu; bijušo fabrikas ēku kompleksu, kas sastāv no divām
kultūrvēsturiski vērtīgām celtnēm: vara kaltuves, celtas pēc J. F. Baumaņa
projekta 1883. gadā, kur pēdējos gados atrodas restorāns ar terasi, un ķeta
lietuves, celtas pēc K. Felsko projekta 1889. gadā, kur izvietota dekorāciju noliktava
un darbnīcas. Šīs ēkas ir daudzkārt pārbūvētas un mainījušas funkcijas. Tas
nemazina to vērtību, jo arhitektūras veidols un raksturs ir saglabājies.
Kvartālā ir divi pagalmi, no kuriem pirmajam ir piekļuve no Lāčplēša ielas caur
tuneli, otrajam no Ģertrūdes ielas pa servitūta ceļu. Pagalmus aptver apkārtējo
namu ugunsmūri, tomēr laukumi ir labi izgaismoti un klusi, atšķirībā no
Lāčplēša ielas, kas no patīkamas bruģētas ielas ir pārvērtusies par trokšņainu,
putekļainu transporta maģistrāli. Ielas celtnei izmaiņas veiktas 1931. gadā,
kad ieviesti fasādes paaugstinājumi zāles skatuves un balkona izveidošanai.
Piedāvātā
koncepcija
Galvenā ieeja teātrī no pagalma. Vēsturiskā ieeja ēkas fasādē no Lāčplēša
ielas pārveidota par skatītāju ceļu uz teātri caur izgaismotu tuneli. Veco
durvju vietā piedāvāta repertuāra informatīva plakne. Jaunā ieeja veidota
pagalma dziļumā starp abām teātra daļām, vēsturisko Smiļģa teātra ēku un bijušo
fabriku. Apmeklētāji nonāk pārsegtā pagalma daļā galvenajā ieejas vestibilā, kur
tiek novirzīti pa labi un pa kreisi. Uz divām ķieģeļu fasādēm hallē ir lieli
uzraksti: Smiļģa zāle un Jaunās zāles. Halles dziļumā novietota
gara universāla lete, kas darbojas kā biļešu kase, informācijas pults un
kafejnīcas bārs. Aiz kolonnu rindas dziļumā ir kafejnīcas galdiņi. Tā ir Jaunā
Rīgas teātra dzīve, kas no putekļainas ielas ir pārvākusies uz patīkamo
pagalmu, arī laikmeta zīme. Lielpilsētas cilvēki bēg no tranzīta ielām zaļos un
klusos pagalmos, un ar JRT tas jau ir noticis. Teātra ielas fasāde ir noslēgta
un glabā noslēpumu, kas atklājas tikai nonākot pagalmā. Cilvēki pulcējas zem
kokiem, tērzē starpbrīžos, uzkavējas pēc izrādēm pie vīna glāzes uz terasēm.
Divu pagalmu kompozīcija. Galvenais jaunais apjoms — torņa klucis —
novietots tālākajā pagalmā pie divu ugunsmūru sienām, kur esošā apbūve netraucē
būvēt augstu celtni ar pagraba stāvu. Veidojas divi pagalmi — publikas un
apkalpes. Tie savienoti ar jaunu tuneli caur Vara lietuves ēku un pazemes
koridoru zem publikas pagalma. Dekorāciju piegāde realizēta no Ģertrūdes ielas
pa servitūta ceļu. Apkalpes pagalms aptver visas darbnīcas, personāla telpas un
dekorāciju novietni ar pacēlāju uz izrāžu zālēm, mēģinājumu zālēm un darbnīcām.
Apkalpes lifts savieno visus stāvus, dienesta ieeja ir no pagalma. Uz Smiļģa
zāli no noliktavas dekorācijas transportē pa pazemes koridori vai caur tuneli
uz otru pacēlāju konteinera izmērā. Aktieri pārvietojas starp abiem teātra
blokiem pa iekārtu kopņu konstrukcijas tiltu, kas asociatīvi atgādina Smiļģa
sliedi virs pagalma. Pie jaunajām zālēm otrajā līmenī Vara lietuves ēkā
novietotas aktieru ģērbtuves. Abiem zāļu blokiem ir skatītāju halles ar kāpnēm,
liftu, garderobēm un tualetēm zemes stāvā. Otrs jaunais apjoms ar
administrācijas telpām novietots pret ugunsmūri virs ieejas vestibila.
Jaunie
pievienotie apjomi — tornis, ieejas bloks, šņorbēniņi, aktieru pārejas tilts,
lifta šahtas — veidoti ar industriālās arhitektūras paņēmieniem, ķieģelis,
raupjas metāla konstrukcijas ar stiklotām plaknēm. Jaunās ieejas fasāde ir
ķieģeļu mūra plakne ar JRT logo. Torņa un šņorbēniņu arhitektūrā nesošais
metāla sliežu karkass iznests fasādes ārpusē, dodot apjomam dalījuma mērogu un
ritmu. Augšējos divus stāvus apņem metāla balkoni ar evakuācijas kāpnēm. Ārsienas
apšūtas ar tērauda loksnēm, stiklotās lifta šahtas tērauda karkasā — izvirzītas
un atsegtas, tāpat liektais čūskas tilts virs pagalma, kas iekārts metāla
stieņos. Fabrikas un teātra ķieģeļu fasādes attīrāmas un labojamas. Pagalms,
arī ieejas halle kā pārsegta pagalma daļa, ieklāts ar kalta granīta mazo
bruģakmeni. Jaunās zāles transformējamas pēc režisoru iecerēm. Krēslus var
sabīdīt paketē, kas ir 1,1 m bieza. Norobežojošās šķerssienas veido vieglās
koka konstrukcijās ar daudzām ieejas durvju plaknēm, kuras lieto pēc vajadzības
publika vai aktieri gan ieejām, gan norobežojumiem starp aktieru un publikas
ejām. Pagraba stāvs zem vecās ēkas piemērots tehniskajām telpām un noliktavām.
Projekts paredz atsegt gaismas šahtas pret Lāčplēša ielu. Šis stāvs savienots
ar platu koridoru ar bijušās fabrikas apjomu un pagalma ieejas jauno bloku, zem
kura ievietots kafejnīcas virtuves apjoms. Virtuves piegāde paredzēta no
apkalpes pagalma.
Smiļģa ēkas
rekonstrukcija
Vēsturiskais
Smiļģa teātris ir latviešu teātra vēstures vērtība, un tas saglabājams tā
kompozīcijā, tēlā un sajūtās. Sienu patina, sarkankoka finiera paneļi, betona
flīzes, parketi, kāpnes, durvis, oderlogi ielas fasādē, detaļas, mēbeles,
piemēram, aktieru grimmētavu galdiņi, saglabājamas ar to dabisko nodilumu.
Pirmā stāva vestibils pārveidots, izmainot garderobes vietu, kas dod iespēju
publiku koncentrēt kvadrāta formas telpā ar pieeju pie logiem uz ielu. Zāles
galā ierīkots bārs atspirdzinājumiem ar galdiņiem gar logiem. No pagalma ieejas
vestibilā nonāk caur bijušo direktora kabinetu. Saglabāta Smiļģa izbūvētā
aktieru ieeja no tuneļa ar art deco stila administratora leti.
Otrais stāvs
pārveidots par aktieru radošo stāvu,
aizbūvējot nefunkcionālo kolonnu zāli. Saglabāts aktieru «komunālais dzīvoklis»
ar papildus ģērbtuvēm, dušām, WC, saunu, atpūtas telpu, lasītavu, bibliotēku,
frizētavu, kostīmu noliktavu un mazgātavu. Saglabāts Smiļģa kabinets. Skatītāju
zāle saglabāta Smiļģa izbūves veidolā un tēlā ar balkonu, liektajām sarkankoka
finiera plaknēm un gaismas ķermeņiem. Tas ir vienīgais art deco zāles
interjers Rīgā. Zāle pārveidota, atbīdot balkonu dziļāk, stāvāk, un mainot
zāles rindu kāpumu un konfigurāciju. Zālē ir 442 vietas ar skaņas,
video, gaismu vadības pulti aizmugurē. Skatuves daļa aprīkota ar konteinera
izmēra pacēlāju dekorācijām, un tai paaugstināti šņorbēniņi pēc teātra
standartiem — skatuves augstumā. Šai pozīcijā ir izšķiršanās starp izrāžu
funkciju vai pieminekļa aizsardzību — šņorbēniņi paaugstina ielas fasādi līdz
30 metru atzīmei.
