Šodien, noslēdzoties Jaunā Rīgas
teātra pārbūves un atjaunošanas priekšlikumu konkursam, tika paziņoti
rezultāti. Līdzīgi kā daudzos iepriekšējo gadu konkursos, arī šajā, izvērtējot darbus,
pirmā vieta nevienam netika, — godalgas tika piešķirtas otrajai vietai un divām
trešajām.
Konkursā, ko rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi, JRT pārbūvei
tika iesniegti 17 priekšlikumi, kas atspoguļo dažādus, atšķirīgus redzējumus
par veidu, kādā realizējama Jaunā Rīgas Teātra rekonstrukcija. Valsts nekustamie īpašumi izsaka
pateicību metu konkursa dalībniekiem.
Izvērtējot iesniegtos darbus, pirmo vietu nepiešķīra, bet tika piešķirtas
godalgas otrajai vietai un divām trešajām vietām:
Žūrijas
komisija nolēma piešķirt veicināšanas balvas pēc mākslinieciskā un
arhitektoniskā redzējuma vēl diviem metiem: arhitektūras studijas 1.618 metam ar devīzi IRA75 (autori: Ilze
Didrihsone, Reinis Saliņš, Anita Apele, Vents Vīnbergs, Zane Karpova, Arona
Tomariņa) un Processoffice metam
ar devīzi JAU45 (autori: Vytautas Biekša, Rokas Kilčiauskas, Egle Matulaitytė,
Inga Urbonaitė, Migle Nainytė, Auste Kuliešiūtė), piešķirot katra meta
autoram veicināšanas balvu 700 latu apmērā.
Žūrijas komisija sastāvēja no astoņiem
žūrijas locekļiem, kas ir — Baiba Strautmane, VNĪ valdes priekšsēdētāja,
Viktors Valgums, LAS priekšsēdētājs, Juris Dambis, VKPAI vadītājs, Pēteris
Blūms, VKPAI Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas eksperts,
arhitekti Uldis Balodis, Līga Apine, kā arī JRT valdes locekle Gundega Palma un
JRT aktieris un scenogrāfs Vilis Daudziņš. Metu izvērtēšanai tāpat bija pieaicināti
arhitekti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas — Dainis Bērziņš (Vecumnieks un Bērziņi, Rīga), Gintautas
Natkevičius (G. Natkevičius ir partneriai, Kauņa) un Ralf Lõoke (Salto, Tallina).
Vērtējot metus, tika ņemti vērā šādi
kritēriji — projekta risinājuma atbilstība metu konkursa mērķim, plānošanas un
arhitektūras uzdevumam, projekta risinājuma arhitektoniski telpiskā kvalitāte,
plānojums, funkcionalitāte un vides pieejamība, atbilstība pilsētvides
kontekstam, atbilstība JRT prasībām un ēkas kultūrvēsturiskajam mantojumam;
idejas oriģinalitāte, projekta detalizācijas pakāpe un grafiskā pasnieguma
kvalitāte, paredzamās būvprojekta izstrādes izmaksas, paredzamās
autoruzraudzības izmaksas projekta realizācijas laikā, piedāvātais būvprojekta
izstrādes termiņš un aptuvenās būvniecības izmaksas.
Godalgotie meti tiks publicēti VNĪ un Jaunā Rīgas teātra mājaslapās. Šie meti no 28. augusta līdz 10. septembrim tiks
izstādīti apskatei Jaunā Rīgas teātra lielajā foajē. Pārējie meti, ja to autori
piekritīs, tiks publicēti VNI mājas lapā.
JRT ēku
komplekss pašreizējo slodzi
vairs nespēj izturēt un tam nepieciešamas piemērotas,
mūsdienīgas telpas ar uzlabotiem aktierspēles laukumiem, pilnveidotu
infrastruktūru un ērtu pieejamību
gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. JRT rekonstrukcija iekļauta valsts kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmā Mantojums — 2018.
Tādējādi teātra ēkas drīzi piedzīvos sen gaidītās pārvērtības, maksimāli
respektējot vēsturisko atmosfēru.
Kamēr notiks
projektēšana, JRT paliks savās telpās, bet nākamajā sezonā pārcelsies uz bijušo
tabakas fabriku Miera ielā, kur tas pavadīs visu rekonstrukcijas laiku.
Rekonstrukciju paredzēts pabeigt līdz 2017. gada rudenim, kad JRT varēs
atgriezties savās telpās Lāčplēša ielā.
Konkursā, ko rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi, JRT pārbūvei
tika iesniegti 17 priekšlikumi, kas atspoguļo dažādus, atšķirīgus redzējumus
par veidu, kādā realizējama Jaunā Rīgas Teātra rekonstrukcija. Valsts nekustamie īpašumi izsaka
pateicību metu konkursa dalībniekiem.
Izvērtējot
iesniegtos darbus, pirmo vietu nepiešķīra, bet tika piešķirtas godalgas otrajai
vietai un divām trešajām vietām:
·
2. vietu un 3000 latu saņem apvienība — MADE arhitekti / Linda Krūmiņa, Miķelis
Putrāms, Liena Amoliņa un GAISS / Arnita Melzoba, Kārlis Melzobs; devīze LAC18
·
3. vietu un 2000 latu saņem
o ZAIGAS
GAILES BIROJS UN PARTNERI / Zaiga Gaile,
Dāvis Gasuls, Māris Alsiņš, Ingmārs Atavs; devīze SHD16
o
Jaunromāns un Ābele, arhitekti / Mārtiņš
Jaunromāns, Māra Ābele; devīze IST11
Žūrijas
komisija nolēma piešķirt veicināšanas balvas pēc mākslinieciskā un
arhitektoniskā redzējuma vēl diviem metiem: arhitektūras studijas 1.618 metam ar devīzi IRA75 (autori: Ilze
Didrihsone, Reinis Saliņš, Anita Apele, Vents Vīnbergs, Zane Karpova, Arona
Tomariņa) un Processoffice metam
ar devīzi JAU45 (autori: Vytautas Biekša, Rokas Kilčiauskas, Egle Matulaitytė,
Inga Urbonaitė, Migle Nainytė, Auste Kuliešiūtė), piešķirot katra meta
autoram veicināšanas balvu 700 latu apmērā.
Žūrijas komisija sastāvēja no astoņiem
žūrijas locekļiem, kas ir — Baiba Strautmane, VNĪ valdes priekšsēdētāja,
Viktors Valgums, LAS priekšsēdētājs, Juris Dambis, VKPAI vadītājs, Pēteris
Blūms, VKPAI Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas eksperts,
arhitekti Uldis Balodis, Līga Apine, kā arī JRT valdes locekle Gundega Palma un
JRT aktieris un scenogrāfs Vilis Daudziņš. Metu izvērtēšanai tāpat bija pieaicināti
arhitekti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas — Dainis Bērziņš (Rīga), Gintautas
Natkevičius (Kauņa) un Ralf Lõoke (Tallina).
Vērtējot metus, tika ņemti vērā šādi
kritēriji — projekta risinājuma atbilstība metu konkursa mērķim, plānošanas un
arhitektūras uzdevumam, projekta risinājuma arhitektoniski telpiskā kvalitāte,
plānojums, funkcionalitāte un vides pieejamība, atbilstība pilsētvides
kontekstam, atbilstība JRT prasībām un ēkas kultūrvēsturiskajam mantojumam;
idejas oriģinalitāte, projekta detalizācijas pakāpe un grafiskā pasnieguma
kvalitāte, paredzamās būvprojekta izstrādes izmaksas, paredzamās
autoruzraudzības izmaksas projekta realizācijas laikā, piedāvātais būvprojekta
izstrādes termiņš un aptuvenās būvniecības izmaksas.
Godalgotie
meti tiks publicēti VNĪ un Jaunā Rīgas teātra mājaslapās — www.vni.lv un www.jrt.lv.
Šie meti no 28. augusta līdz 10. septembrim tiks izstādīti apskatei Jaunā Rīgas
teātra lielajā foajē. Pārējie meti, ja to autori piekritīs, tiks publicēti VNI
mājas lapā.
JRT ēku
komplekss pašreizējo slodzi
vairs nespēj izturēt un tam nepieciešamas piemērotas,
mūsdienīgas telpas ar uzlabotiem aktierspēles laukumiem, pilnveidotu
infrastruktūru un ērtu pieejamību
gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. JRT rekonstrukcija iekļauta valsts kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmā Mantojums — 2018.
Tādējādi teātra ēkas drīzi piedzīvos sen gaidītās pārvērtības, maksimāli
respektējot vēsturisko atmosfēru.
Kamēr notiks
projektēšana, JRT paliks savās telpās, bet nākamajā sezonā pārcelsies uz bijušo
tabakas fabriku Miera ielā, kur tas pavadīs visu rekonstrukcijas laiku.
Rekonstrukciju paredzēts pabeigt līdz 2017. gada rudenim, kad JRT varēs
atgriezties savās telpās Lāčplēša ielā.
Konkursā, ko rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi, JRT pārbūvei
tika iesniegti 17 priekšlikumi, kas atspoguļo dažādus, atšķirīgus redzējumus
par veidu, kādā realizējama Jaunā Rīgas Teātra rekonstrukcija. Valsts nekustamie īpašumi izsaka
pateicību metu konkursa dalībniekiem.
Izvērtējot iesniegtos darbus, pirmo vietu nepiešķīra, bet tika piešķirtas
godalgas otrajai vietai un divām trešajām vietām:
·
2. vietu un 3000 latu saņem apvienība — MADE arhitekti / Linda Krūmiņa, Miķelis
Putrāms, Liena Amoliņa un GAISS / Arnita Melzoba, Kārlis Melzobs; devīze LAC18
·
3. vietu un 2000 latu saņem
o ZAIGAS
GAILES BIROJS UN PARTNERI / Zaiga Gaile,
Dāvis Gasuls, Māris Alsiņš, Ingmārs Atavs; devīze SHD16
o
Jaunromāns un Ābele, arhitekti / Mārtiņš
Jaunromāns, Māra Ābele; devīze IST11
Žūrijas
komisija nolēma piešķirt veicināšanas balvas pēc mākslinieciskā un
arhitektoniskā redzējuma vēl diviem metiem: arhitektūras studijas 1.618 metam ar devīzi IRA75 (autori: Ilze
Didrihsone, Reinis Saliņš, Anita Apele, Vents Vīnbergs, Zane Karpova, Arona
Tomariņa) un Processoffice metam
ar devīzi JAU45 (autori: Vytautas Biekša, Rokas Kilčiauskas, Egle Matulaitytė,
Inga Urbonaitė, Migle Nainytė, Auste Kuliešiūtė), piešķirot katra meta
autoram veicināšanas balvu 700 latu apmērā.
Žūrijas komisija sastāvēja no astoņiem
žūrijas locekļiem, kas ir — Baiba Strautmane, VNĪ valdes priekšsēdētāja,
Viktors Valgums, LAS priekšsēdētājs, Juris Dambis, VKPAI vadītājs, Pēteris
Blūms, VKPAI Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas eksperts,
arhitekti Uldis Balodis, Līga Apine, kā arī JRT valdes locekle Gundega Palma un
JRT aktieris un scenogrāfs Vilis Daudziņš. Metu izvērtēšanai tāpat bija pieaicināti
arhitekti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas — Dainis Bērziņš (Rīga), Gintautas
Natkevičius (Kauņa) un Ralf Lõoke (Tallina).
Vērtējot metus, tika ņemti vērā šādi
kritēriji — projekta risinājuma atbilstība metu konkursa mērķim, plānošanas un
arhitektūras uzdevumam, projekta risinājuma arhitektoniski telpiskā kvalitāte,
plānojums, funkcionalitāte un vides pieejamība, atbilstība pilsētvides
kontekstam, atbilstība JRT prasībām un ēkas kultūrvēsturiskajam mantojumam;
idejas oriģinalitāte, projekta detalizācijas pakāpe un grafiskā pasnieguma
kvalitāte, paredzamās būvprojekta izstrādes izmaksas, paredzamās
autoruzraudzības izmaksas projekta realizācijas laikā, piedāvātais būvprojekta
izstrādes termiņš un aptuvenās būvniecības izmaksas.
Godalgotie meti tiks publicēti VNĪ un Jaunā Rīgas teātra mājaslapās
— www.vni.lv un www.jrt.lv. Šie meti no 28. augusta līdz 10. septembrim tiks
izstādīti apskatei Jaunā Rīgas teātra lielajā foajē. Pārējie meti, ja to autori
piekritīs, tiks publicēti VNI mājas lapā.
JRT ēku
komplekss pašreizējo slodzi
vairs nespēj izturēt un tam nepieciešamas piemērotas,
mūsdienīgas telpas ar uzlabotiem aktierspēles laukumiem, pilnveidotu
infrastruktūru un ērtu pieejamību
gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. JRT rekonstrukcija iekļauta valsts kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmā Mantojums — 2018.
Tādējādi teātra ēkas drīzi piedzīvos sen gaidītās pārvērtības, maksimāli
respektējot vēsturisko atmosfēru.
Kamēr notiks
projektēšana, JRT paliks savās telpās, bet nākamajā sezonā pārcelsies uz bijušo
tabakas fabriku Miera ielā, kur tas pavadīs visu rekonstrukcijas laiku.
Rekonstrukciju paredzēts pabeigt līdz 2017. gada rudenim, kad JRT varēs
atgriezties savās telpās Lāčplēša ielā.
2. vietu un 3000 latu saņem apvienība — MADE arhitekti / Linda Krūmiņa, Miķelis
ZAIGAS
Jaunromāns un Ābele, arhitekti / Mārtiņš
