Plānojot nākotnē kvalitatīvas ēkas ar labāku iekštelpu klimatu, un sagaidot paaugstinātas energoefektivitātes prasības 2012.-2020. gadam, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija un biedrība Passive House Latvija aicina izmantot Eiropas Sociālā Fonda sniegto atbalstu līdz 70%, lai apmeklētu sertificētu pasīvo ēku projektētāju kursus (Certified Passive House Designer — CEPH).
Nākamais kurss šī gada februārī / martā. Kursa aprakstu, pieteikšanās kārtību, izcenojumu skatīt Passive House Latvija portālā.
Atsauksmes no pirmā kursa un eksāmena Latvijā, kas notika 2011. gada nogalē.
Dipl. Ing. Artis Dzirkalis
Lai arī ar Passive House (PH) dažādos veidos esmu saistīts un nodarbojos vairāk kā divus gadus, kurss lika saprast mūžseno patiesību – jo tālāk mežā jo vairāk koku, jeb, jo vairāk mācies, jo mazāk zini. Divas nedēļas dzīvojot ar PH uz lūpām un galvā sapratu, ka šī joma ir tik pat bezgalīga, kā okeāns, tai pat laikā tas nav nekas sarežģīts, bet vienkāršs un loģisks, tikai kādam ir jāiedod šis sākuma grūdiens, lai izprastu vienkāršo lietu saistību. CEPH kursu varu uzskatīt par šādu grūdienu un pareizā virziena norādītāju.
Bija patīkami mācīties mazā grupā ar fantastisku mikroklimatu un pozitīvo pasniedzēju attieksmi pret studentiem, lai arī dažus no mums savā vecumā būtu grūti nosaukt par studentiem. Ja sākumā bija bažas par valodas zināšanām, tad kursu gaitā tas nesagādāja nekādas būtiskas neērtības. Aktīva līdzdarbošanās nodarbībās neizbēgama un pārsteigumi katru dienu nodrošināti. Un reāli jāmācās eksāmenam. Tas bija mans visu laiku grūtākais eksāmens.
Dipl. Ing. Guntis Gradovskis
Pasīvo māju projektētāju apmācību kursi atbilstoši augstiem starptautiskiem standartiem un nodrošināja pasīvo māju projektēšanas zināšanu kopuma apgūšanu. Lektoru tēmas sagatavotas ļoti augstā profesionālā līmenī. Šīs divas nedēļas mēs, arhitekti un inženieri, pavadījām ļoti patīkamā, kolektīvā gaisotnē. Lai gan par pasīvo māju aprēķināšanas metodiku un projektēšanas pamatprincipiem interesējos un vācu teorētisko bagāžu jau trīs ar pusi gadus, tomēr šajos kursos katru dienu varēju uzzināt daudz ko jaunu. Interesanti bija arī salīdzināt, kā pēdējo triju gadu laikā attīstījušās pasīvo māju komponenšu tehnoloģijas, piemēram, logu un durvju tehniskie risinājumi un materiāli. Līdz šim dažādos semināros un apmācību kursos nebija apskatīta tāda tēma, kā pasīvo māju būvniecības tehniski ekonomiskā pamatojuma aprēķini. Lai gan apmācības notika angļu valodā, nebija grūtību sekot tēmām, jo viss apmācību saturs tika arī parādīts prezentācijās uz ekrāna, tā ka vajadzības gadījumā nesaprotamos terminus varēja paskatīties portatīvā datora vārdnīcā.
Cik maksās tāds projekts? Ciktad mums ir tādu pasūtītāju, kas gribēs šādas nesamērīgi dārgas un apšubāmi veselīgas ēkas? Speciālistu izglītība liekas nesamērīgi dārga, salīdzinot ar to, kāds rezultāts sagaidāms. Kārtējā ažiotāža ap to, kas patiesībā nemaz tik ekonomisks nav, ja analizē lietas lielākā mērogā.
JAu kad organizēja iepriekšējo semināru kursu , visiem, kas bija apmeklējuši 2 seminArus solIja sertifikātu, bet neko , protams, neiedeva, tā kā ticības Kursišas, Lazdiņa, Kraukļa un LAS organizētajiem pasākumiem nav nekādas, atkal EU projektu naudu paņems, safotagrafēs durīšus sēdētājus un čau…
Kā tad, kā tad, LAS pasākumi jau nu pilnīgi nerullē….protams!
un interesanti – ko tad tādu Kursiša, Lazdiņš un Krauklis solīja? kā tas sertifikāts varētu izskatīties pēc diviem "seminAriem"? un par kādu tēmu??
taču ne jau pasīvo ēku sertifikātu solīja. Jeb vai tomēr?! :O
Tā kā varbūt tomēr vērts drusku izlaist tavaiku un pievērsties sistemātiskākai tēmas apguvei.
Vajag pašiem izlasīt savu aicinājumu arhitektiem apmeklēt šos LAS seminārus – jeb vai aizsūtīt atgādinājumu?
ja jau iepriekšējo semināru mērķis bija apgūt projektu naudu , tad ko bija solīt un ar ko šie būs savādāki?
Izstāstiet ko tad Jūs īsti lobējat – vateniekus, lodziniekus, pārsvarā sevi? un pret ko iestājaties – pret gāziniekiem, naftiniekiem. Kur tur sāls no pilnīgi nearhitektoniska vates pikuča, – vai ta viss svarīgākais cilvēka dzīvē ir sekot dažādu skaitītāju stāvoklim un rēķināt cik varēs ietaupīt, vai tomēr dzīves vides kvalitātei? Visa naudiņa jau aizplūst uz ārpusi, – ko no visa tā Latvijā ražo?
Cik maksās tāds projekts? Ciktad mums ir tādu pasūtītāju, kas gribēs šādas nesamērīgi dārgas un apšubāmi veselīgas ēkas? Speciālistu izglītība liekas nesamērīgi dārga, salīdzinot ar to, kāds rezultāts sagaidāms. Kārtējā ažiotāža ap to, kas patiesībā nemaz tik ekonomisks nav, ja analizē lietas lielākā mērogā.
JAu kad organizēja iepriekšējo semināru kursu , visiem, kas bija apmeklējuši 2 seminArus solIja sertifikātu, bet neko , protams, neiedeva, tā kā ticības Kursišas, Lazdiņa, Kraukļa un LAS organizētajiem pasākumiem nav nekādas, atkal EU projektu naudu paņems, safotagrafēs durīšus sēdētājus un čau…
Kā tad, kā tad, LAS pasākumi jau nu pilnīgi nerullē….protams!
un interesanti – ko tad tādu Kursiša, Lazdiņš un Krauklis solīja? kā tas sertifikāts varētu izskatīties pēc diviem "seminAriem"? un par kādu tēmu??
taču ne jau pasīvo ēku sertifikātu solīja. Jeb vai tomēr?! :O
Tā kā varbūt tomēr vērts drusku izlaist tavaiku un pievērsties sistemātiskākai tēmas apguvei.
Vajag pašiem izlasīt savu aicinājumu arhitektiem apmeklēt šos LAS seminārus – jeb vai aizsūtīt atgādinājumu?
ja jau iepriekšējo semināru mērķis bija apgūt projektu naudu , tad ko bija solīt un ar ko šie būs savādāki?
Izstāstiet ko tad Jūs īsti lobējat – vateniekus, lodziniekus, pārsvarā sevi? un pret ko iestājaties – pret gāziniekiem, naftiniekiem. Kur tur sāls no pilnīgi nearhitektoniska vates pikuča, – vai ta viss svarīgākais cilvēka dzīvē ir sekot dažādu skaitītāju stāvoklim un rēķināt cik varēs ietaupīt, vai tomēr dzīves vides kvalitātei? Visa naudiņa jau aizplūst uz ārpusi, – ko no visa tā Latvijā ražo?